Atkritumu apsaimniekotāja “Piejūra” glābējs Zaporožecs, iespējams, to novedis vēl tuvāk bankrotam

2 komentāri
Atkritumu apsaimniekotāja “Piejūra” glābējs Zaporožecs, iespējams, to novedis vēl tuvāk bankrotam
Attēlam ir ilustratīva nozīme. (KASPARS KRAFTS, F64)

Deviņu pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Piejūra” glābējs Ēriks Zaporožecs, iespējams, firmu novedis vēl tuvāk bankrotam, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Pirms 20 gadiem Talsu, Tukuma un septiņas citas pašvaldības izveidoja firmu “Piejūra”, lai pašas apsaimniekotu atkritumus. Pirms pusotra gada uzņēmums nonāca bankrota priekšā. Pašvaldības pieaicināja pieredzējušu atkritumu “dūzi” Ēriku Zaporožecu, kurš solīja sakopt uzņēmumu. Taču nu atkal ir jaunas, daudz nopietnākas nepatikšanas. Policija atklājusi iespējamu blēdīšanos ar atkritumu uzskaiti un nodokļiem. Valstij nodarīti piecu miljonu zaudējumi. Shēmas izdevies atklāt, jo par tām ziņojis uzņēmuma darbinieks. Neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ šis cilvēks nav ieguvis trauksmes cēlāja aizsardzību un pats var nonākt aiz restēm.

Pašvaldību uzņēmums “Piejūra” atkritumus apsaimnieko jau gandrīz 20 gadus. Līdz nesenai pagātnei firma pārvaldīja šķirošanas punktus un izgāztuvi Talsu novada “Janvāros”. Pirms trīs gadiem tā nopirka mašīnas un konteinerus un iesaistījās arī atkritumu savākšanas biznesā. Pašvaldības uzstāja, ka to paveiks lētāk, nekā privātās firmas.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” īpašnieki ir Jūrmalas pilsētas dome (36% kapitāldaļu (uzsākts izstāšanās process)), Talsu novada pašvaldība (23% kapitāldaļu), Tukuma novada dome (21% kapitāldaļu), Kandavas novada dome (6% kapitāldaļu), Engures novada dome – 5%, Dundagas novada dome – 3%, Rojas novada dome – 3%, Jaunpils novada dome – 2% un Mērsraga novada pašvaldība – 2%.

Bizness bija saplānots nepareizi, tāpēc 2019.gada sākumā firmai draudēja bankrots. Pirmā nervozēt sāka banka. Kredītos un līzingos pašvaldību uzņēmums bankai “Swedbank” bija parādā ap trim miljoniem eiro. Kredītus galvojušas pašvaldības.

Lai sakārtotu uzņēmumu, 2019.gada martā firmai nomainīja valdi. Uzņēmuma glābšanai piesaistīja rūdīto atkritumu jomas biznesmeni, “Zaļās partijas” cilvēku Ēriku Zaporožecu. Viņš bija apņēmības pilns paveikt uzdoto.

“Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs 2019.gada 24.marta sižetā

“Ir noslēgts darba līgums uz pieciem gadiem, un, ja es nebūšu zaglis, krāpnieks un afērists, tad principā nav nekāda pamata ar mani pārtraukt līgumu ātrāk par pieciem gadiem.”

Gada laikā uzņēmums izkļuva no zaudējumiem un 2019.gadu noslēdza ar 3,572 miljonu apgrozījumu un gandrīz 200 000 eiro peļņu. Pašvaldības priecājās, ka bankrots un atkritumu krīze uzņēmumam vairs nedraud. Prieki nebija ilgi.

Septembrī  Valsts policija pabeidza izmeklēšanu krimināllietā par  atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā “Piejūra””. Policija uzskata, ka atkritumu apsaimniekotājs radījis kaitējumu četru miljonu apmērā un izvairījies no gandrīz miljona nodokļa maksāšanas.

Pēc izmeklētāju versijas, shēma ir vienkārša. Piejūra deklarē, ka atkritumus sašķiro otrreizējai pārstrādei. Par to nav jāmaksā dabas resursu nodoklis. Patiesībā, uzņēmums it kā sašķirotos atkritumus aprok kopā ar pārējiem un tādējādi vinnē nodoklī nesamaksāto summu.

Policijai aizdomas krīt uz četrām personām. Lieta jau nodota prokuratūrai, kur prokurors lemj, vai celt šīm personām apsūdzības.

“Nekā personīga” zināms, ka starp aizdomās turētajiem ir arī vainīgais – “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, kura misija bija izglābt uzņēmumu. Policija konstatējusi, ka pārkāpumi notikuši viņa vadīšanas laikā kopš 2019.gada sākuma.

“Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs

“Neko nevaru komentēt, tā informācija, kāda tā ir pieejama iepriekš, tādā līmenī tā arī ir. Nekas vairāk nav zināms.”

Taujāts, vai viņam pašam attiecīgajā krimināllietā ir aizdomās turētā statuss, Zaporožecs, atbildēja apstiprinoši.

“Nu, protams, ja ierosina krimināllietu, ir aizdomās turamā statuss. Iepazināmies ar to, es, katrā gadījumā izlasot visu to, nepiekrītu, tāpēc ka nav pamatojuma, kas tie par četriem miljoniem, un 900 simtiem, tas tikai tāds “bla”, “bla”,” pauda “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.

Izmeklētājs uzsācis piespiedu līdzekļa piemērošanas procesu pret “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību “Piejūra””.  Tas nozīmē, ka  tiesa uzņēmumam var likt maksāt soda naudu, konfiscēt mantu vai atņemt licences. Ja uzņēmumam būs jāsamaksā aprēķinātie nodokļi un zaudējumi, tas var “noiet pa burbuli”. Tad pašvaldībām būs jāatdod firmas parādi, ko tās galvojušas bankā. Patlaban neviena pašvaldība, kam ir kapitāla daļas atkritumu uzņēmumā, nesaprot, kas notiek un kāds šim procesam būs iznākums.

Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone (“Nacionālā apvienība”) atzīst, ka tas ir tikai signāls presē. “Šobrīd mums ne apstiprinājuma, ne nolieguma, arī no prokuratūras nav nekādas informācijas uz kā pamata mums pieņemt kādus lēmumus,” viņa skaidroja.

Tukuma novada pašvaldības izpilddirektore Inese Valtere apliecināja, ka patlaban “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra”” darbība nav apturēta. Uzņēmums turpina strādāt. Tāpat pašvaldība saņēmusi uzņēmuma valdes locekļa ārkārtas sapulcē sniegto informāciju, ka ir ierosināts process. Vairāk informācijas kopš 16 septembra pašvaldībai par to nav.  Kriminālproces esot par normatīvo aktu pārkāpumiem, bet pašvaldībai nav attiecīgā gala lēmuma, līdz ar to plašāk to nevar komentēt.

Izmeklēšana par blēdībām ar atkritumiem “Piejūrā” sākās pēc bijušā darbinieka Ingvara Lerha sniegtajām ziņām. Tieši viņš atklājis, ka “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” “uz papīra” samazina nesašķiroto un ar nodokli apliekamo atkritumu apjomu. Ka tie atkritumi, kam būtu jābūt atsevišķi glabātiem pārstrādei, nonāk izgāztuvē.  Lerhs par pārkāpumiem izstāstīja nu jau bijušajam Talsu novada domes deputātam Edgaram Zelderim, kas kopā ar kolēģi Lauri Pīlēģi sagatavoja iesniegumu Valsts vides dienestam, kas to nodeva policijai.

Bijušais “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību “Piejūra”” darbinieks un poligona “Janvāri” vadītājs Ingvasa Lerhs, komentējot, kādēļ pats nevērsies saistībā ar notikušo policijā, atbildēja, ka pilsēta ir salīdzinoši maza un viņš neesot vēlējies nekādu negatīvu publicitāti. Vajadzējis arī atrast darbu tajā laikā, bet Tukums un Talsi ir salīdzinoši mazas pilsētas. Tā rīkojies vairāk domājot par nākotni. Viņa ieskatā, arī Talsu novada domes deputātam bijusi lielāka ietekme virzīt procesu uz priekšu.

Septembrī Lerhs uzzināja, ka ir starp aizdomās turamajām personām un viņam draud kriminālatbildība par nozieguma pastrādāšanu grupā ar Zaporožecu un diviem citiem darbiniekiem. Tas viņam ir pārsteigums, jo viņš ir izmeklēšanas iniciators un, būdams amatā, iebildis priekšniekam, tāpēc bija spiests aiziet no darba uzņēmumā.

Bijušais “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību “Piejūra”” darbinieks un poligona “Janvāri” vadītājs Ingvars Lerhs

“Nekas pozitīvs katrā ziņā nav. Kad tev pazvana un nolasa lēmumu, tas, protams, pirmkārt, ir šokējoši, nav izpratne, kāpēc ir šāda situācija radusies, kad tu gribi kaut kādu taisnību, tu gribi tā kā palīdzēt cilvēkiem ar šādu kaut kādu virzību, bet beigās tevi uztaisa, iemet “vienā katlā” ar visiem, tas tādu lielu neizpratni rada šobrīd.”

Policijai nebija zināms, ka informāciju par iespējamo noziegumu atklājis Lerhs, tāpēc nav arī lemts par viņa iespējamu atbrīvošanu no atbildības. Tagad visas cerības, ka Lerha lomu novērtēs prokuratūra. To, ka Lerhs ir izmeklēšanas iniciators, apstiprina deputāti.

Talsu novada domes deputāts Lauris Pīlēģis (“Mēs – Talsiem un novadam”)

“Kad bija uzrakstīts iesniegums, es arī tiku izsaukts uz policiju, kur es liecināju, kā tā informācija nonāca līdz manim. Kaut gan tobrīd es īsti nezināju šo sākotnējo cilvēku, kurš man par to ziņoja, bet pēc tam es sapratu, ka tas ir ļoti svarīgi un noskaidroju, ka šis sākotnējais informācijas avots ir Ingvars.”

Ja Lerhu notiesās par noziegumu, ko izdevies atklāt, pateicoties viņa sniegtajai nformācijai, tas būs ne vien netaisnīgi, bet atturēs arī citus, kas būtu gatavi ziņot par grūti atklājamām blēdībām. Tā uzskata viņa advokāts.

Zvērināts advokāts, kas aizstāv Ingvaru Lerhu, Andris Mucenieks

“Mērķis ir panākt, ka klients tiek atbrīvots no kriminālatbildības. Pirmkārt, neatkarīgi no tā, vai tas ir saskaņā ar trauksmes cēlāju likumu vai saskaņā ar krimināllikuma 58.panta noteikumu, kas paredz iespēju, ka persona var tikt atbrīvota no kriminālatbildības, ja viņa ziņo par noziedzīgu nodarījumu, kurš ir smagāks vai bīstamāks par paša izdarīto.”

Policijas lēmumos nav teikts, kāpēc uzņēmumam vajadzēja blēdīties. Taču ticama ir versija, ka tas ir cieši saistīts ar politiku. Samazinot izmakaksas par nodokļa tiesu, nav jāpaaugstina atkritumu tarifs iedzīvotājiem un uzņēmums, kas pirms pusotra gada vēl bija uz bankrota sliekšņa, var pirkt jaunas automašīnas un iekārtas.