Ārvalstu konsuli Latvijā – Lemberga advokāts, Šķēles sieva un Šlesera kompanjons

2 komentāri
Ārvalstu konsuli Latvijā – Lemberga advokāts, Šķēles sieva un Šlesera kompanjons
PN/SCANPIX

Konsula pienākumus Latvijā dažādu valstu uzdevumā pilda arī Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis, kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā ministrijā strādājušais valsts sekretārs Jānis Maršāns, kā arī Andra Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle, vēsta “Nekā personīga”.

Goda konsuls ir amats, ko citas valsts ārlietu ministrija nozīmē strādāšanai zemē, kur tai nav vēstniecības. Viņš izlīdz, ja ārvalstniekiem Latvijā nozog dokumentus vai tos piemeklē kādas citas nelaimes. Vienlaikus arī reprezentē valsti un iegūst dažus labumus.

Goda konsulu darbu regulē 1963. gadā ANO pieņemtā Vīnes konvencija. Tā nenosaka konsuliem neaizskaramības statusu kāds ir vēstniekiem, bet starptautiskajā praksē ieteikts aizsargāt konsulu telpas, ļaut tiem saņemt nekustamo īpašumu nodokļu atlaides, sargāt arhīvus un dokumentus. Uzņemošajai valstij jānodrošina amatpersonas aizsardzība. Bet, ja konsuls nonācis konfliktā ar likumu, viņu var arī aizturēt. Bet tas esot jādara ar cieņu.

Pagājušā gada oktobrī Valsts prezidents Egils Levits uz Rīgas pili bija uzaicinājis ārvalstu goda konsulus Latvijā. Uzsvēra viņu pienākumu nozīmīgumu. Pārrunāja, kā veicas darbi. Starp viesiem arī personas ar interesantu politisko pagātni Latvijā.

Lai goda konsula amatu ieņemtu, ir jāsaņem nozīmējums no attiecīgās ārvalsts ārlietu ministrijas. Šo dokumentu izsniedz pēc tam, kad konkrēto cilvēku ministrijai kāds iesaka. Un to var darīt praktiski jebkurš – kāda no vēstniecībām, privātpersonas, uzņēmumi vai kādas organizācijas. Latvijas ārlietu ministrija kopā ar Satversmes aizsardzības biroju izvērtē, vai nozīmētā persona var ieņemt amatu Latvijā.

Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris

“Mūsu atbildīgā satura nodaļa strādā ar šiem jautājumiem. Kad ir savākti visi šie vajadzīgie dokumenti, tad lēmumu pieņem Atestācijas komisija, kas ir Ārlietu ministrijas vadības komisija, kur tiešām izvērtēt konkrētos apstākļus un pieņem vienu no vairākiem lēmumiem – vai nu piekrīt šādas personas apstiprināšanai vai arī nepiekrīt, vai nu kādu apstākļu dēļ lūdz šo lēmumu atlikt kādu laiku.”

Goda konsula īpašo statusu Latvijā izdevies iegūt vairākām neviennozīmīgi vērtētām personām. Ārlietu ministrijas 2.oktobrī publiskotajā diplomātu un konsulu sarakstā atrodams Monako goda konsuls Latvijā Māris Grudulis.

Monako goda konsuls Māris Grudulis, Brīvības iela 115.

Grudulis tiesā pārstāv Aivaru Lembergu. Bet atpazīstamību ieguva 2008.gadā ar skandaloziem grozījumiem naudas atmazgāšanas likumā, kurus kā savus uzdeva ZZS Saeimas deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Saeimā sprieda – tie radīti tieši Lemberga interesēs. Izmaiņas ievērojami samazinātu tiesībsargu spēju apkarot naudas atmazgāšanu. Deputāti tos pieņēma. Bet Valsts Prezidents Valdis Zatlers grozījumus lika Saeimai pārstrādāt.

2015.gadā Grudulis kļūst par Monako Firstistes goda konsulu Latvijā. Gadu vēlāk pēc ZZS politiķa Augusta Brigmaņa ieteikuma nonāk premjera Māra Kučinska birojā kā ārštata padomnieks. “Nekā personīga” intervijai par konsula pienākumiem nepiekrīt. Vien ļauj nofilmēt birojā izvietoto Monako prinča portretu un karogu. Amatu juristam esot izdevies iegūt, pateicoties personīgiem kontaktiem.

Luksemburgas grāfistes goda konsule Kristiāna Lībane-Šķēle, Dzirnavu iela 68.

Vēl nesen žurnālistiem izdevās pieķert kā uz attiecīgo biroja ēku Dizrnavu ielā 68 nāca skandalozajā Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā ieinteresētie uzņēmēji.

Adresē reģistrētas ne tikai ar Andra Šķēles ģimeni saistītas kompānijas. Ieeju rotā izteiksmīgs ģerbonis. Uz norādes redzams, ka te atrodas finanšu paradīzes Luksemburgas grāfistes goda konsuls. Šo amatu jau 13 gadus ieņem Kristiana Lībane Šķēle. Lielbritānijā reģistrētās nevalstiskās organizācijas “Tax Justice Network” nesen gatavotajā Finanšu slepenības indeksa Top seši ietilpa arī Luksemburga. Tās banku uzraugs pirms gada atklāja ilgstošus un nopietnus pārkāpumus šajā valstī reģistrētajā “ABLV bank” filiālē.

Ar “Nekā personīga” Luksemburgas grāfistes goda konsule tā arī nesazinājās. Raidījumam zināms, ka Luksemburga pagājušā gada janvārī pagarinājusi sadarbības līgumu ar Kristianu Lībani Šķēli. Tas būs spēkā līdz 2024. gadam.

Maltas goda konsuls Jānis Zelmenis, Kaļķu iela 15.

Arī Malta tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no ofšoru paradīzēm. Šīs valsts goda konsuls Latvijā kopš 2007. gada ir advokāts no biroja BDO Jānis Zelmenis. Izveidojis arī biedrību, kurā apvieno Latvijā strādājošos ārvalstu konsulus. Atbildēs “Nekā personīga” neatklāj, kurš ieteicis viņu Maltas politiskajām aprindām nominēt goda amatam. Savulaik šajā valstī nodarbojies ar Maltas holdinga kompāniju dibināšanu.

Gvatemalas goda konsuls Jānis Maršāns, Ievu iela 1, LV-2166, Jaunmārupe.

Privātmāja Jaunmārupē. Šeit, pēc Ārlietu ministrijas informācijas, reģistrēts Centrālamerikas valsts Gvatemalas goda konsuls. Par to nozīmēts Jānis Maršāns. Viņš Aināra Šlesera ministrēšanas laikā bija satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Vēlāk nonācis ar Šleseru saistītajos Rīgas ostas uzņēmumos. Izdevis laikrakstu “Dienas bizness”, kurš pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām izvērsa finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas nomelnošanas kampaņu un nekritiski slavēja “KPV LV” un Saskaņu.

“Formāli neesmu no tā [goda konsula Gvatemalā amata] atteicies. Es nezinu, kāds ir tas statuss. It kā aktīvi nedarbojos vairāk.’

Taujāts, kāda bija tā argumentācija, kāpēc viņš izraudzīts kā goda konsuls Gvatemalā, kas ir tāds diezgan eksotisks galamērķis un vieta, viņš atbildēja – bija piedāvājums, viņš pieteicies un izraudzīts. Nekādos konkursos neesot piedalījies. Uz jautājumu, kādā veidā ticis pie iespējas, ka viņu izraugās vai viņam piedāvā kļūt par goda konsulu, Maršāns teica, ka tas viņam raidījumam “Nekā personīga” nav jāstāsta.

Taču viņam neesot kaut kādas privilēģijas, vai, piemēram, drošības iestādēm kādi ierobežojumi vērsties pret viņu, lai kaut kādas darbības veiktu darbavietā. “Nē, nav. Man savulaik, kad “oligarhu lietas” pasākumā kratīja RTO, kad es biju valdes loceklis, es teorētiski varēju mēģināt kaut ko izmantot, spirināties un stāstīt, ka man ir kaut kādi, bet nē – ne vienu reizi neizmantoju. Ne ar policiju, ne man ir kaut kādas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaides – nekas tāds nav,” teica Maršāns.

Lai arī Maršāna vārds joprojām atrodams oficiālajos konsulu sarakstos, Ārlietu ministrija “Nekā personīga” skaidroja, ka Gvatemala esot Maršānu no goda konsula amata atsaukusi. Atsaukšanas iemeslus kā arī informāciju par to, kurš iesaka konsulu ārvalstu Ārlietu ministrijai, Latvijas puse neuzzinot. Bijušais ministrs, Latvijas vēstnieks Francijā un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis skaidro – goda konsula tituls, iespējams, ir interesants uzņēmējiem, jo atsevišķās aprindās var kalpot kā statusa elements. Iespējams, ļauj vieglāk atvērt Maltas, Monako, Luksemburgas vai citu valstu iestāžu durvis.

Bijušais ministrs, agrākais Latvijas vēstnieks Francijā un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis

“Es domāju, tas uzsvars ir uz to, ka tas amats ir tiešām goda amats. Bet no Latvijas viedokļa Latvijā ir noteikums, ka jābūt ar teicamu reputāciju, respektīvi, nevainojamu reputāciju tiem, kurus Latvija ieceļ par goda konsulu.”

“Nekā personīga”: “Tad, ja ārvalstis ieceļ šeit Latvijā rezidējošu goda konsulu?”

Bijušais ministrs, agrākais Latvijas vēstnieks Francijā un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis [tālāk Lieģis]: “Tad tā ir viņa izvēle, kādi kritēriji..”

“Nekā personīga”: “Un ko mēs patiesībā par viņiem domājam?”

Lieģis: “Jā, bet tas tiek saskaņots ar Latvijas Ārlietu ministriju, katrā gadījumā.”

“Nekā personīga”: “Kāda ir tā diplomātiskajā praksē, ja ir cilvēks, kurš tā kā varbūt labāk nederētu tam amatam?”

Lieģis: “Nu, es domāju, ka diplomātiskajiem kanāliem tad tas tiek ziņots attiecīgajai valstī un var arī atteikt. Es tā pieļauju, no mūsu viedokļa varētu ieteikt neieceltu tādu.”

Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris

“Ir vairāki gadījumi bijuši, kur mēs esam atteikuši arī piedāvāto kandidatūru. Protams, ka mūsu rīcībā ir tikai tie instrumenti, kas ir mūsu rīcībā. Mēs varam pārliecināties par kādiem finanšu apsvērumiem, mums ir pieejamas datu bāzes. Mēs varam pārbaudīt uzņēmumus, kas strādā saistībā ar šiem cilvēkiem. Šeit uzreiz ir jānorāda, ka tiem ir jābūt labi situētiem cilvēkiem, jo viņi nesaņem nekādu atlīdzību par savu darbu. Līdz ar to tie nereti būs sabiedrībā zināmi cilvēki, jo viņiem ir pašiem jāfinansē sava biroja darbību, savu palīgu darbību viņiem jāspēj nodrošināt savas pārstāvētās valsts piederīgo interešu aizsardzība un pārstāvība gan smagu slimību gadījumā, gan ceļošanas sarežģījumu un daudzos citos gadījumos. Līdz ar to tie tiešām ir labi situēti cilvēki. Mēs cenšamies pārliecināties arī par šo aspektu – vai ir kādi uzņēmumi iesaistīti. Mēs nosūtām arī kandidātu saskaņošanai mūsu valsts drošības iestādēm. Līdz ar to mēs arī lielā mērā paļaujamies uz mūsu kolēģu sniegto atzinumu.”

Kā “Nekā personīga” atbildēja Valsts prezidenta kanceleja – “tāpat kā pret vēstniekiem un diplomātiem, prezidentam nevarot būt individuāla attieksme pret atsevišķu valstu goda konsuliem. Viņus ir izvēlējušās attiecīgās ārvalstis un tie ir nozīmēti atbilstoši starptautiskajās konvencijās un Latvijā noteiktai kārtībai”. Satversmes aizsardzības birojs par ārvalstu konsulu reputācijas atbilstības izvērtējumu komentārus “Nekā personīga” sniegt atteicās.