Arnolds Babris: Es zinu, kā uztaisīt tā, ka nākamajā dienā mēs dzīvojam pilnīgi citā valstī

21 komentārs

Šajā piektdienā savu kārtējo partiju centās dibināt Aldis Gobzems. Viens no viņa sabiedrotajiem ir kāds uzņēmējs, kurš ražo šprotes, – Arnolds Babris. Kā par viņu izsakās “Nekā personīga” uzrunātie žurnālisti un arī vairāki esošie un bijušie politiķi, Babra aktivitātes jāvērtē ar piesardzību.

2002. gadā viņš beidza dienestu Satversmes aizsardzības birojā. Nodaļā, kas uzraudzīja organizēto noziedzību. Bijuši vairāki mēģinājumi izveidot partijas, kas izgāzušies. Šobrīd viņš ir a/s ”Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks. Un regulāri Krievijas medijos kritizē Latvijā notiekošo.

Rīga. Krastmala. Starp pretmasku un anti-covid mītiņa rīkotājiem neuzkrītoši ar austiņām un mikrofonu aizkulisēs visus izrīko kāds neliela auguma vīrietis. Viņa vārds ir Arnolds Babris. Šī nav pirmā reize, kad Babris redzams starp šiem aktīvistiem. Kad pie Raiņa pieminekļa ļaudis centās pulcēt Aldis Gobzems, pasākuma pieteikumā Rīgas domei, kas nonācis “Nekā personīga” rīcībā, par Gobzema palīgu pasākuma rīkošanā atzīmēts tieši Arnolds Babris.

Arnolda Babra vārds pirmo publiski izskanēja 2001.gadā. Tā brīža Latvijas ceļa Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns viņu kopā ar vēl citiem nodēvēja par vienu no specdienestu piesegiem gaļas kontrabandistiem. Saeima veidoja izmeklēšanas komisiju. Apgalvojumus pierādīt neizdevās. Tajā pašā gadā ceļā uz darbu nošāva Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas direktoru Vjačeslavu Ļiscovu. Runāja, ka viņa rokās bijuši pierādījumi par kontrabandistu plāniem. Atklājās, ka slepkavības ierocis noziedzniekiem nonāca no tolaik Laina Kamaldiņa vadītā Satversmes aizsardzības biroja. Notikušajā iesaistīts par Latgales mafijas karali dēvētais Raitis Kononovs.

“Es kaut kādas detaļas negribu klāstīt. Tās tā pat ir klasificētas šobrīd arī. Kaut kādas kļūdas no darbinieku puses, protams, tur bija. Bet pa lielam vairāk vai mazāk  nekādu nozīmīgu likuma pārkāpumu tur nebija,” norāda bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Lainis Kamaldiņš.

“Pēc tam cilvēks iedeva ieroci vienam darbiniekam ne man, kuram bija uzdevums atšaut un noformēt. Viņš to neprecīzi, nepareizi noformēja. Pa šo laiku ar šo ieroci Daugavpilī tika nošauts viens krimināls. Ekspertīžu centrs nenofiksēja to. Un pēc tam tika nošauts Ļiscovs. Mans nopelns bija, ka es piespiedu vairākus kriminālus iedot liecības pret Raiti Kononovu. Mēs nevarējām pierādīt, ka viņš ir organizators, bet mēs varējām pierādīt nelikumīgu ieroču glabāšanu un pārtaisīšanu,” stāsta Babris.

Neoficiāli izskanējis, ka Babris bijis viens no tiem Latvijas specdienestu darbiniekiem, ar kuriem sadarboties atteikušies mūsu ārvalstu partnerdienesti. Viņš pats gan apgalvo pretējo – slepeno darbu pametis pats. Aiziešanas iemesls esot bijis jaunieceltajam premjeram Repšem nogādātā informācija par ārlietu ministra kandidātu Grigoriju Krupņikovu. Publiski tolaik izskanēja ziņas, ka Krupņikova vārds atrasts čekas maisos un viņš kandidatūru atsaucis.

Pēc darba SAB pašam Babrim bijuši biznesa partneri ar čekas pieredzi – VDK virsnieks Jurijs Šabašovs un arī baņķieris Valērijs Belokoņs, kura aģenta kartiņā rakstīts, ka viņš darbojies VDK 5.departamentā, kas iesaistījās cīņā pret ideoloģisko sabotāžu.

Babris saka: “Ziniet, ja jūs uzskaitāt tos, ar kuriem man ir labas attiecības, tad man ar to pašu Raiti Kononovu šobrīd ir labas attiecības. Nu i ko? Man tagad atkratīties no cilvēka? Nerunāt ar viņu? Kad es strādāju 90. gados, man pienākumos ietilpa organizētās noziedzības komunikācija un uzraudzība. Un es no organizētās noziedzības pazīstu ļoti daudz. Es arī pazīstu tos cilvēkus, kas strādā dažādos specdienestos. Ne tikai Latvijas. Bet tas nenozīmē, ka es esmu dzimtenes nodevējs. Es esmu gaidīts arī daudzās vēstniecībās un vēstnieki brauc pie manis uz rūpnīcu. Tas pats Vešņakovs atbrauc. Pēc viņa atbrauc Amerikas vēstniece, Ķīnas vēstnieks regulāri atbrauc. Kas tur slikts?”

Šprotes garšo arī par žurnālistu sevi dēvējošajam Andrejam Tatarčukam. Viņš strādāja Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” vietnē ”Baltnews”. Darbojas kopā ar Dmitriju Jermolajevu – par spiegošanu Latvijas melnajā sarakstā iekļauto bijušo Krievijas vēstniecības Latvijā trešo sekretāru. Jaunākajā Mihaila Hodorkovska fonda Dosje pētījumā par Kremļa slepeno nodaļu, kas veic informatīvā kara operācijas pret Baltiju, starp tās darbiniekiem minēts arī Jermolajevs.

Pirms diviem gadiem Latvijas simtgadē Krievijas mediji izvērsa plašu Latvijas nomelnošanas kampaņu: Latvija esot neizdevusies valsts, ekonomika sabrukusi, cilvēki neapmierināti, politiķi muļķi. NATO un Eiropas Savienība Latvijai nav vajadzīga.

Babris pēdējos gadus bieži redzams Krievijas televīzijās un izdevumos, kur atkārto tos pašus argumentus par Latviju kā neizdevušos valsti.

“Ir jārunā ar visiem medijiem. Jautājums ir, ko tu saki un kā tu saki. Ja es saku patiesību, tad es nebaidos to teikt nevienam. Es esmu diezgan daudz kritiskus izteicienus teicis arī ne tikai “Sputnik”, bet arī daudziem citiem Krievijas medijiem,” saka Babris.

Kopā ar agrāko Pirmā Baltijas kanāla pārstāvi Grigoriju Zubarevu, kurš Latvijai veltījis īpaši žultainus raidījumus un vēlēšanās kandidējis no “Saskaņas”, Babris pirms diviem gadiem radījis nodibinājumu ”Brīvības žurnālistikas fonds”. Tā statūtos solīts darboties ar pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanu.

Krievijas centrālās televīzijas plašs sižets “Latvija. Eirostrupceļš” par TV zvaigzni padarīja Babra vadītās zivju konservu rūpnīcas ”Brīvais vilnis” darbinieci Līviju.

Babris un “atmiņas ūdens” radītājs Jānis Pļaviņš nesen bija goda viesi reliģiskās organizācijas “Jaunā paaudze” dievkalpojumā. Viņus uzņēma ar ovācijām.

“Nekā personīga” saruna ar Arnoldu Babri

Babris: Tāpēc, ka es zinu kā uztaisīt tā, ka nākošajā dienā mēs dzīvojam pilnīgi citā valstī. Un to mani kolēģi var apliecināt.

“Nekā personīga”: Tas nozīmē, ka Jums ir zināmas metodes, līdzekļi un prasmes kā to izdarīt?

Babris: Protams.

“Nekā personīga”: Un Jūs kādā brīdī varat arī izdarīt?

Babris: Es vienmēr varēju izdarīt. Bet es to nedaru. Tāpēc, ka mani uztrauc šī dzimtene.

“Nekā personīga”: Vai Jūs uzskatāt, ka tuvākajā laikā Jūs varētu to darīt?

Babris: Nē es neplānoju to darīt. Es saku par to, ka ir cilvēki, kuri varētu to izdarīt.

“Nekā personīga”: Jūs varat dot padomu, kā to izdarīt.

Babris: Es daudz ko varu, bet es daudz ko nedaru. Es ļoti daudz ko varēju izdarīt arī toreiz. Kad es biju dienestā. Un pēc tam, kad es aizgāju. Es ļoti daudz ko zinu un ļoti daudz ko protu. Bet tas nenozīmē, ka es to daru. Un ka es to pielietošu. Es varu. Es māku.

Dienā, kad Babris ar atbalstītājiem protestēja krastmalā, viņiem izdevās Rīgas pilī aprunāties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani. Par tikšanos esot zinājis arī Valsts Prezidents Egīls Levits.

“Uz pili mēs varam uzaicināt pilnīgi jebkuru cilvēku. Jebkuru indivīdu. Un šajā gadījumā viņi atnāca, kā divi indivīdi, kas pārstāv vienu domu biedru grupiņu un pastāstīja. Un ir svarīgi saprast un arī dzirdēt tiešā nepastarpinātā veidā, cik viņi spējīgi izklāstīt savas domas, un es to dzirdēju. Man tas nebija pārsteigums pilnīgi noteikti nē. Es sadzirdēju to, ko es arī sagaidīju sadzirdēt. Bet mēģināt kaut ko konstruktīvu sagaidīt… Kaut ko, kas atgādinātu plānu… Kur tad ir tas plāns, kā labāk iziet no pandēmijas, kā labāk atrisināt šo situāciju slimnīcās, tāda nebija un, protams, viņš arī nevarēja būt,” norāda Teikmanis.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) raidījumam “Nekā personīga” atbildēja, – SAB respektē iespēju ikvienam paust savu viedokli izmantojot Satversmē nostiprinātās tiesības. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju, SAB aicina kritiski izvērtēt gan informācijas kanālus, gan informācijas avotus, pieņemot pilsoniski atbildīgu lēmumu. SAB savas kompetences ietvaros seko līdzi sabiedriskajiem procesiem informatīvajā telpā, īpašu uzmanību pievēršot ārvalstu organizāciju un dienestu darbībām.