16 komentāri

Oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par 800 000 eiro izkrāpšanu no “Rīgas satiksmes” transporta mazgāšanas ķīmijas iepirkumos 2013. un 2014. gadā. 

Tomēr ar to izmeklētāju interese par uzņēmumu nav beigusies. Policijai ir aizdomas, ka uzņēmumā turpinās blēdīšanās iepirkumos. Ir uzsākts jauns kriminālprocess. Raidījumam “Nekā personīga” ir zināms, ka viena no divām personām, kas figurē šajā lietā, ir Vjačeslavs Stunžāns. Bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks bija atslēgas persona arī nanoūdens skandālā.

Jau 2015. gadā, kad tika atklāts, ka ķīmijas vietā “Rīgas satiksmei” piegādāts ūdens, bija skaidrs, ka šī afēra varēja notikt, jo uzņēmuma iepirkumu sistēmā ir nepilnīga, un tajā atstāti caurumi, kas ir ērti krāpniekiem. Mainīt Iepirkumu kārtību nevēlas ne “Rīgas satiksmes” vadība, ne kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

“Rīgas satiksmes” birojā Vestienas ielā un Imantas autobusu parkā oktobra sākumā rosījās policija. Izmeklētāji kratīšanā meklēja pierādījumus krimināllietā par liela apmēra krāpšanu. Policijai ir aizdomas, ka “Rīgas satiksmē” atkal notikušas nelikumības autobusu un trolejbusu mazgāšanas līdzekļu iepirkumos. Nodarītie zaudējumi varētu būt vismaz 100 000 eiro.

Ilze Sokolovska
Valsts policijas(VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP)Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece

Maijā tika izdalīts kriminālprocess no tā sauktās nanoūdens lietas pēc krimināllikuma 177. panta 3. daļas. Iepriekšējā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti papildus apstākļi, kuri būtu izmeklējami cita kriminālprocesa ietvaros. Šī lieta arī ir saistīta ar mazgāšanas līdzekļu piegādes līgumiem, bet mazliet citiem apstākļiem.

Laika periods, tā pat kā iepriekšējā lietā, nav viens gads. Tur ir vairāki gadi. Tas kaut kur saskaras ar iepriekšējo laika periodu. Tas varētu būt 14., 15., 16., tas var būt arī šodien, kad tas notiek. Tiek pārbaudīts liels laika periods saistībā ar šiem darījumiem.

Pirmajā krimināllietā uzņēmums maksāja par nepiegādātiem mazgāšanas līdzekļiem. Pēc “Nekā personīga” informācijas, tagad policija izmeklē iespējamu iepirkuma sarunāšanu, lai uzvarētu iepriekš izvēlēts pretendents, kas preci piegādā, bet par nesamērīgi augstu cenu.

Aizdomās turēto pagaidām nav. Šobrīd lietā ir iezīmējušies divi cilvēki, kam piemērots statuss kā personām, kam ir tiesības uz aizstāvību.

Raidījumam ir zināms, ka viena no tām ir bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks Vjačeslavs Stunžāns. Viņš līdz ar vēl trīs cilvēkiem ir apsūdzēts nanoūdens lietā, kas jau nodota tiesai. Stunžāns “Rīgas satiksmē” strādāja līdz 2017. gada decembrim. Izmeklētāji neatklāj, kāda varētu būt viņa loma darījumos, par ko uzsākts jaunais process.

Stunžāns bija viena no atslēgas figūrām blēdībās ar nanoķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem shēmā, ko raidījums “Nekā personīga” atklāja 2015. gada sākumā. Toreiz “Rīgas satiksmes” pasūtījumu sarunātā iepirkumā saņēma uzņēmums, kura rīcībā nebija apsolītā prece, tāpēc tās vietā piegādāja ūdeni. Lai to noslēptu, darījuma organizatori viltoja pavadzīmes un etiķetes.  Shēma nāca gaismā, kad viens no sadarbības partneriem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) lūdza atmaksāt Pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet dienests konstatēja, ka šādi darījumi nemaz nav notikuši. Divu shēmas darbības gadu laikā “Rīgas satiksmei” nodarīti 834 000 eiro zaudējumi.

Šādas shēmas ar mazgāšanas ķīmijas iepirkumiem nebūtu iespējamas, ja “Rīgas satiksmē” būtu pienācīga iepirkumu sistēma. Uzņēmums nesludina atklātus konkursus. Tā vietā uzņēmuma nodaļu vadītāji izvēlas trīs firmas, kas iesniedz savus piedāvājumus “Rīgas satiksmes” iepirkumu komisijai. Komisija, daudz neiedziļinoties, par uzvarētāju pasludina vienu no tām.

Trūkumi iepirkumu sistēmā ir zināmi jau no 2015.gada. Uzņēmums to nav mainījis. Tagad sistēmas sakārtošanu atbilstoši publisko iepirkumu principiem pieprasa prokurors

Dainis Šteinbergs
Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras prokurors

Izvērtējot uzņēmuma iekšējos noteikumus, tika konstatēts, ka tie neatbilst gan šiem principiem, gan arī Eiropas tiesas judikatūrai un Latvijas tiesas judikatūrai. Tāpēc tika pieņemts lēmums iesniegt uzņēmumam prokurora brīdinājumu, nosakot termiņu regulējuma sakārtošanai.

Tas uzņēmumam bija jāizdara līdz 31.oktobrim. “Rīgas satiksme” veikusi vien nenozīmīgus labojumus. Piemēram, tikai tagad noteikts, ka jāpārbauda, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu un vai tas nav izslēgts no PVN maksātājiem.

“Netika noteikta prasība zemsliekšņa iepirkumos parādīt šo publicitāti, lai jebkurš uzņēmums varētu piedalīties šajos iepirkumos. Turpinājās atkal šāda selektīva trīs uzņēmumu izvēle,” norāda Šteinbergs.

Vaicāts, kādas ir tālākas sekas prokurora brīdinājumam, Šteinbergs skaidro: “Mēs norādījām uz, mūsuprāt, esošām problēmām tiesiskā regulējumā, ko uzņēmums, viņu ieskatā, ir novērsis, pieņēmuši jaunus noteikumus. Tomēr, ja turpmāk tiks konstatēts, ka šie noteikumi neatrisināja šīs problēmas, atkal būs apstākļi vai būs lietas, kad no uzņēmuma tiek izkrāpti vai nesaimnieciski izmantota manta, tad šajās lietās tiks izvērtēta gan to uzņēmuma amatpersonu atbildība, kas nodrošināja šādu iepirkumu organizēšanu, gan arī to uzņēmuma amatpersonu, kas pieļāva šādu iepirkumu esamību un nenodrošināja tiesisko regulējumu, lai kaitējums uzņēmumam netiktu novērsts.”

“Rīgas satiksmē” uzskata, ka ar viņu iepirkumiem arī līdz šim viss ir bijis kārtībā. Krāpšanās gadījumi esot arī stingri regulētos konkursos.

Karīna Meiberga
“Rīgas satiksmes”Iepirkumu un līgumu nodaļas vadītāja

Es tā neteiktu, ka viņa nebija kārtībā. Iespējams, bija mazāk detalizēti atrunāts tas process, pēc tam, kad mums bija šie signāli par to, ka pastāv kaut kādi iespējami riski par to, ka tur negodīgi uzņēmēji arī varētu kaut kādā veidā piedalīties mūsu iepirkumu procedūrās. Tad mēs, reaģējot uz šo prokurora brīdinājumu, arī labojām šos iepirkumu noteikumus, nu faktiski izstrādājām jaunus. Bet, ka līdz tam viņi bija nepareizi, tā apgalvot nevarētu.

Vaicāta, kāds ir iemesls, kāpēc “Rīgas satiksme” vairās no atklātās iepirkumu procedūras, Meiberga norāda: “Nu, milzīgs administratīvais resurss tur jāiegulda. Šī te publicēšana, tad jau tā ir kā īsta, kā likumā regulētā iepirkuma procedūra. Mums pietiekami liels ir tas skaits… Mēs īstenībā uzskatām arī, ja tas ir tik valstiski svarīgs jautājums, tad, mūsuprāt, tāda norma būtu jāiekļauj likumā, kas regulē iepirkumus tieši sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem. Jo likums to neparedz.”

“Rīgas satiksme” ilgi pēc pirmā mazgāšanas līdzekļu skandāla noliedza, ka uzņēmumā notikusi krāpšanās. Dienesta pārbaudē pārkāpumus neatklāja. Uzņēmums līdz šim arī nav pieteicies par cietušo, lai pretendētu uz 800 000 zaudējumu atgūšanu no apsūdzētajiem. Problēmas “Rīgas satiksmes” iepirkumos līdz šim nav saskatījis arī kapitāla daļu turētājs, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Nils Ušakovs
Rīgas domes priekšsēdētājs (“Saskaņa”)

Šajā situācijā ir jāskatās uz katru gadījumu individuāli. Tas ir viens. Ja mēs runājam par to brīdinājumu, tas ir ņemts vērā. Ja mēs runājam par to gadījumu, kas ir noticis nedēļā pirms vēlēšanām, man pašreiz ir grūti komentēt, vai tur ir bijuši pārkāpumi, nav bijuši pārkāpumi, un ar ko šis tas ir saistīts. Tomēr sagaidīsim kaut kādu tālāku rīcību vai rezultātus no policijas darba.

“Mēs nevaram runāt, vai ir noticis vēl viens noziedzīgs nodarījums vai ne. Arī mēs runājot par citām lietām, pašreiz mums nav tiesas sprieduma. Tādās kategorijās es nevaru komentēt ne vērtēt, bet skaidrs, ka katru reizi, ja notiek jebkāds iepirkums, un kontrolē visas atbildīgās iestādes, kā mēs ļoti labi redzam pēc pieredzes, pēc prakses, praktiski jebkurš iepirkums tiek apstrīdēts. Nu tā ir mums, jebkurā nozarē, un šajā nozarē katrs iepirkums n-tās reizes tiek pārbaudīts arī IUB. Līdz ar to sistēmisku problēmu droši vien nav. [NP: Bet tie ir tie zemsliekšņu iepirkumi.]. Nav neviens iepirkums, kas notiktu jebkurā pašvaldības uzņēmumā, kas nenotiktu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. Visi iepirkumi notiek tikai un vienīgi ņemot vērā patreizējo tiesisko regulējumu. Savādāk tas nevar notikt,” norāda Ušakovs.

Ušakovs un “Rīgas satiksme” uzskata, ka pēc saviem ieskatiem izvēlēties piegādātājus uzņēmumam ļauj Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Tajā iepirkumu organizēšana atstāta paša uzņēmuma ziņā, ja iepirkuma summa ir zem 443 000 eiro. Šis slieksnis ir noteikts Eiropas direktīvā. Dalībvalstis var prasības iepirkumiem padarīt stingrākas. Latvijas valdība to nedara.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Diskusijas bija diezgan plašas, kad šo regulējumu pieņēma par robežvērtībām, kādi būtu tie sliekšņi, lai piemērotu atvieglotas iepirkumu procedūras. Argumenti bija gan par, gan pret mazākiem sliekšņiem, beigu beigās tā bija politiska vienošanās, ka vajag liberalizēt iepirkumu kārtību, ņemot vērā, ka arī iepirkumi ir ļoti daudz, īpaši tāpēc, ka esam vieni no Eiropas fondu apguvējvalstīm, tad bieži šādi iepirkumi ir jāveic. Savukārt to pārkāpumu apjoms, manuprāt, analīze tika veikta, ka nav tik biežs, nu salīdzinoši ar to birokrātisko slogu.

TOP komentāri

  • Dzintars Sedlenieks
    +7 +7 0

    Dzintars Sedlenieks

    Arnis Kalniņš Zolitūdes lieta parāda to ,cik lielā korumpētā valsti dzīvojam .
  • noriebies
  • Jānis Lācis
    +3 +3 0

    Jānis Lācis

    ...tālāk? Ir bijis kāds notiesājošs spriedums? Mums par Zolitūdes traģēdiju neviens nesēž. Jūs te par RS maļat! Izmeklētāju interese nav beigusies, smiekli nāk! Polijā pēc stadiona jumta iegāzšanās 6 cilvēki ar reāliem sodiem ir uz nārām, papētiet labāk to, kāpēc mums 54 cilvēku nāvē nav vainīgs neviens, bet Polijā, ja nemaldos vienam no notiesātajiem ir 12 gadi iedoti!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl