Apcietinātās “Latvenergo” amatpersonas Satversmes tiesā grib pierādīt, ka nav amatpersonas

18 komentāri

Piektdien cietumā nogādāja par kukuļņemšanu notiesāto bijušo “Latvenergo” viceprezidentu Aigaru Meļko. Viņam aiz restēm būs jāpavada vairāk nekā četrus gadus. Tikai par gadu mazāku brīvības atņemšanas sodu izcietīs “Latvenergo” tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un konsultants Andrejs Livanovičs, kurš deva kukuļus.

Tā dēvētā pirmā “Latvenergo” korupcijas lieta ieies vēsturē ar to, ka iztiesāta saprātīgā laikā un negodīgās amatpersonas sēž aiz restēm. Taču krimināllieta ir būtiska vēl kāda iemesla dēļ.

Iztiesāšanas laikā tika apšaubīts, vai valsts kapitālsabiedrības valde vispār ir valsts amatpersonas, jo – kā uzpirktām privātpersonām tām sods būtu daudzkārt maigāks. Drīzumā šīs niansētās juridiskās cīņas turpināsies Satversmes tiesā, jo pēc Meļko un Cvetkova sūdzības ierosināta lieta. Ja konstitucionālā tiesa lems viņiem labvēlīgi, tas ietekmēs ne vien šo, bet daudzas citas jau pabeigtas un izmeklēšanā esošas skaļas KNAB lietas.

Pirms deviņiem gadiem starptautiskais energogigants “Alstom” Šveices prokuratūrai atzinās lielā kukuļdošanā. Arī Latvijā. “Alstom” un vēl citas ārvalstu firmas bija korumpējušas Latvijas amatpersonas, lai uzvarētu “Latvenergo” TEC-2 un Pļaviņu HES rekonstrukciju darbos.

“Latvenergo” augstākā vadība Kārlis Miķelsons un vietnieks Aigars Meļko vienojās, ka iepirkumos uzvar konkrētas ārvalstu firmas. Kukuļa naudu maksā caur kādreizējo “Alstom” pārstāvi Andreju Livanoviču. Un vēlāk noziedzīgi iegūtos līdzekļus atmazgā, pērkot nekustamos īpašumus.

Izmeklēšanu sāka KNAB, operatīvā ceļā ierakstīja vairāk nekā 200 Livanoviča telefonsarunas un slēpti nofilmēja, kā Meļko automašīnā konsultants ieliek 146 000 eiro.

Anda Rumjanceva
KNAB 2. pārvaldes 1. nodaļas priekšniece

Atskatoties atpakaļ, es teiktu, ka šī bija ļoti sarežģīta un grūta lieta. 2010. gadā birojam nebija pieredzes šādu lietu izmeklēšanā. Pateicoties “Latvenergo” un “Daimler” lietām, mēs spējām uzkrāt šo pieredzi.

Savākto pierādījumu bija daudz, tai skaitā, Livanoviča datorā atrastās tabulas, kas atspoguļoja nelikumīgās naudas ceļus un kukuļa saņēmēju iniciāļus. Lietas sadalīja. Pirmā tiesā nonāca Pļaviņu HES korupcijas lieta, kurā par 600 000 eiro kukuļu saņemšanu uz apsūdzēto sola sēdās “Latvenergo” kādreizējais viceprezidents Meļko, energomilža tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un naudas devējs – konsultants Livanovičs.

Pirmajā instancē notika negaidītais. Tiesnese atzina, ka Meļko darbojies kā privātpersona un viņu sodīja vien ar naudas sodu. Bet Cvetkovu attaisnoja. Rīgas rajona tiesnese Silineviča spriedumā atsaucās uz 2014. gadu, kad 11. Saeima Krimināllikumā precizēja amatpersonas definīciju, tajā iekļaujot arī valsts un kapitālsabiedrības. Tiesnese vērtēja, ja noziegums pastrādāts līdz 2014. gadam, “Latvenergo” valdes locekļi par amatpersonām nav uzskatāmi.

Inese Siliņeviča
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja

2016. gada 7. februāris 

“Nekā personīga”: Tad tā, vienkāršoti sakot, “Latvenergo” amatpersonu lieta, kuru mēs pazinām sešus gadus, izrādās nav saucama par “Latvenergo” amatpersonu lietu?

Saistībā ar tiesas veikto personu darbību kvalifikāciju – tā nav saucama par amatpersonu lietu Krimināllikuma izpratnē.

Prokuratūra nākamajām tiesu instancēm norādīja, ka 11.Saeima amatpersonas definīciju Krimināllikumā tikai precizēja, nevis – paplašināja. Par visu apstrīdēto periodu “Latvenergo” viceprezidents Meļko ir arī sniedzis valsts amatpersonas deklarācijas.

“Gan 2010. gadā, gan tagad mana pārliecība nav zudusi. Es uzskatīju un uzskatu joprojām, ka “Latvenergo” valde un ražošanas jeb tehniskais direktors ir valsts amatpersonas,” uzsver Rumjanceva.

Gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa šai pozīcijai pievienojās. “Latvenergo” lietā apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus. Saskaņā ar “Nekā personīga” rīcībā esošu informāciju Meļko un Cvetkovs ar advokātu biroja ”Šķiņķis un Pētersons” sagatavotu sūdzību vasarā vērsās Satversmes tiesā. Pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, lieta nesen ierosināta.

Vasarā Meļko un Cvetkova sūdzības noraidīja. Šoreiz lietu ierosināja. Taču netika apmierināts pats galvenais. Satversmes tiesa neapturēja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Meļko un Cvetkovam ir jāiet cietumā.

Meļko un Cvetkovs Satversmes tiesai raksta, ka apstrīdētā norma Krimināllikumā nav pietiekami skaidra, jo neesot varējuši paredzēt, ka tā viņiem tiks piemērota. Satversmes tiesas spriedumiem ir likuma spēks. Ja tā pateiks, ka Krimināllikuma norma līdz noteiktam laikam neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, vairākās KNAB lietās saruks sodi vai pat draud izgāzties izmeklēšanā esoši procesi.

Tiesā patlaban pirmajā instancē atrodas “Latvenergo” pamatlieta, kurā kukuļa apmērs ir četri miljoni eiro. Tajā uz apsūdzēto sola sēž kādreizējais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, Meļko un vēl viena amatpersona – TEC-2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurors

Ja viņi lemtu, ka šī norma ir atzīstama par spēkā neesošu  un ar atpakaļejošu spēku, tas varētu ietekmēt vismaz mūsu nodaļā diezgan lielu lietu skaitu, vismaz tādu, kas sabiedrībai ir labi zināmas. Tā būtu gan “Daimler” lieta, gan “Latvenergo” vēl neiztiesātā lieta, būtībā – lielākā daļa. Tas ir vēl ļoti liels apjoms, kas palicis neiztiesāts. Tāpat bērnu slimnīcas lieta. Kurā līdzās krāpšanas pantiem ir inkriminēti arī kukuļošanas panti. Un arī vēl dažas KNAB izmeklēšanā esošās lietas varētu skart.

“Nekā personīga”: Piemēram, “Rīgas satiksmi” kā kapitālsabiedrību?

Jā.

Saeimas uzdevums tagad ir Satversmes tiesā skaidrot, ko deputāti savulaik bija domājuši, grozot Krimināllikumu, un – cik likums iepriekš bija kvalitatīvi sagatavots.

“Ir pilnīgi skaidra amatpersonas definīcija, ka amatpersona, kura rīkojas ar valsts, pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem, ir pieskaitāma pie amatpersonām. Tā ir arī vispārējā prakse, OECD prasība. Tāpēc man nav šaubu, ka tās ir amatpersonas,” uzskata Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).

Andrejs Judins
Saeimas deputāts, 11. Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis (JV)

“Nekā personīga”: Toreiz mērķis 11. Saeimā, šo normu precizējot, bija kāds?

Tikai, lai precizētu. Tas nav diskutabls jautājums, kad es biju students, tas bija skaidrs, kad es sāku strādāt, tas bija skaidrs, un joprojām tas ir pilnīgi skaidrs jautājums.

“Protams, šī nestabilitāte, kad viena tiesa pasaka vienu, otra – citu, rada tādu nenoteiktības sajūtu. Bet, runājot par tādām perspektīvām vai izredzēm, kā es viņas vērtēju, vismaz tik tālu, cik es pārzinu ECT un cik tālu esmu pētījis Vācijas judikatūru jautājumā par to, kādos gadījumos konstitucionālā tiesa pasaka, ka norma nav bijusi pietiekami skaidra, tādēļ indivīds nevarēja paredzēt kriminālvajāšanas un notiesāšanas risku, tad Vācijas Konstitucionālā tiesa ļoti retos gadījumos ir pateikusi, ka norma nav bijusi pietiekami skaidra,” skaidro Leja.

Patlaban Saeimā tiek grozītas vēl divas būtiskas normas attiecībā uz krimināllietām. Debašu ilgums tiesās nevarēs pārsniegt gadu un aizdomās turētie un apsūdzētie nedrīkstēs melot, viņiem būs jāklusē vai jāsaka tikai patiesība, lai izvairītos, ka izmeklēšanu aizved maldīgos sānceļos.

Kā rāda “Latvenergo” lieta, likumdevēja darba kvalitāte var būt pat izšķiroša, lai noziegumus pastrādājušie saņemtu tiem pienākošos sodu.