Amatpersonu nolaidības dēļ Misāni gandrīz izdeva Dienvidāfrikai, bet Ārlietu ministrija darbiniekiem dala naudas balvas

43 komentāri

Dānijas cietumā vairāk nekā gadu pavadījusī Latvijas pilsone Kristīne Misāne ar lidmašīnas reisu no Kopenhāgenas šonedēļ atgriezās Latvijā. Iļģuciemā cietumā viņu trešdien apmeklēja advokāts. Pēc viņa teiktā, apstākļi esot apmierinoši, Kristīne Misāne esot atguvusies un priecīga beidzot būt mājās!

Drīzumā aizstāvji prasīs viņai drošības līdzekļa maiņu. Šī sarežģītā lieta ar atrisinājumu pašā pēdējā brīdī prasa nopietnu izvērtējumu prokuratūras, Ārlietu un Tieslietu ministrijas darbībām. Taču, kamēr tāds vēl nav tapis, Ārlietu ministrija saviem darbiniekiem jau pasteigusies piešķirt naudas balvas par profesionālu darbu Misānes tiesību aizstāvēšanā.

Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018. gada pavasarī. Un pārkāpa jaunākā bērna saskarsmes tiesības ar tēvu Dienvidāfrikas pilsoni. Gada beigās Misāne darba braucienā caur Kopenhāgenu devās uz Mozambiku, taču uz robežas viņu aizturēja, jo viņa bija “Interpola” meklēšanā. Tālāk viņa būtu jāizdod Dienvidāfrikai.

Dānijas prokuratūra informēja Latvijas kolēģus un prasīja, vai Latvija neprasīs Misāni izdod uz mājām. Dāņu tiesībsargi norādīja uz iespējamo Misānes krāpšanu, ko Latvija varētu izmeklēt. Tomēr prokurors Kristaps Kalniņš šādu iespēju noraidīja. Ne iespējamo krāpšanu, ne dokumentu viltošanu Kalniņš nevērtēja, jo tas nebija viņa pienākums.

Latvijas puses atteikums nozīmēja, ka dāņiem jāizdod Latvijas pilsone Dienvidāfrikai. Tur Misānei draudēja līdz pat 15 gadiem cietumā. Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās notikuši vairākkārtīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Latvijas prokuratūra un Ārlietu ministrija neapzinājās, ka prokuratūras atteikums nozīmē Misānes nonākšanu Dienvidāfrikā, ar ko Latvijai nav sadarbības līguma. Tikai vasarā prokuratūra sāka interesēties, kā iegūt pierādījumus, kas dotu pamatu izglābt Misāni. Ārlietu ministrija Dānijas vēstnieku tikai oktobrī lūdza neizdod Misāni Dienvidāfrikai. Šā gada sākumā sākās Latvijas sabiedrības aktīvi protesti un aicinājums aktīvi rīkoties savas pilsones un divu nepilngadīgu bērnu mātes glābšanā.

Kad jau šā gada 14. februārī bija izsmeltas visas tiesāšanās iespējas Dānijā un Misāne sākusi bada streiku, Latvija vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā par pagaidu noregulējumu, taču tā prasību noraidīja. Bija skaidrs, ka Misānes izvešana uz Dienvidāfriku var notikt kuru katru brīdi.

18. februārī Misāne uzrakstīja Latvijas prokuratūrai atzīšanos, ka izmantojusi civilvīra bankas karti Dienvidāfrikā un viltojusi dokumentus, un tad prokuratūra triecientempā sagatavoja Eiropas aresta orderi. Dānijas prokuratūra gadu un trīs mēnešus pēc Misānes turēšanas apcietinājumā, atdeva viņu uz mītnes zemi tiesāšanai Latvijā.

Misāne vēl nemaz nebija atstājusi cietumu Kopenhāgenā, kad Ārlietu ministrija vēstniecības darbiniekus Dānijā un vēl vairākus ārlietu resora darbiniekus apbalvoja ar Atzinības rakstu par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu, aizstāvot Dānijā apcietinātās Latvijas valstspiederīgās Kristīnes Misānes tiesības un intereses, un piešķīra viņiem naudas balvas.

Alda Vanaga, Latvijas vēstniece Dānijā – 1330 eiro

Līga Usilenoka, LR vēstniecības Dānijā padomniece – 1190 eiro

Inese Buiķe, LR vēstniecības Dānijā sekretāre – 70%

Guna Japiņa, ĀM Konsulārā departamenta direktore – 1342 eiro

Santa Dālmane, ĀM Konsulārās palīdzības nodaļas vadītājas vietniece – 1036 eiro

Māris Burbergs, ĀM Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vecākais referents – 749 eiro

Jānis Beķeris, ĀM Valsts sekretāra biroja preses sekretārs – 1120 eiro

Emīls Emīlija Plaksins, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja nodaļas vadītāja vietnieks – 967 eiro

Elīna Luīze Vītola, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja juriskonsulte – 812 eiro

Latvijas vēstnieki ir labi atalgoti, jo bez algas saņem arī pabalstus par darbu ārvalstīs, kas kopā veido piecus līdz 8 tūkstošus eiro mēnesī. Naudas balva Misānes lietas sakarā piešķirta arī vēstniecei Dānijā Aldai Vanagai.
Alda Vanaga
Latvijas vēstniece Dānijā

Nekā Personīga: Cik, jūsuprāt, tā ir pelnīta?

Alda Vanaga: Tā tiešām ir pelnīta. Tā lieta prasīja tiešām lielu darbu vairāk nekā gada garumā. Tas jautājums drusku izbrīna.

Nekā Personīga: Jūs pati uzskatītu, kas tas Jūsu darbs ir saucams par profesionālu?

Alda Vanaga: Noteikti!

Nekā Personīga: Un ar ko tā pašaizliedzība raksturojās? Tas mans jautājums ir, cik tas bija pāri Jūsu darba pienākumiem? Tas teksts bija no ĀM (Atestācijas) komisijas lēmuma?

Alda Vanaga: Jā! Kā es teicu, tas prasīja vairāk laika, papildu darbu. Protams, lielāko smagumu iznesa konsulārā amatpersona Līga, bet, kad viņas nebija, arī es gāju gan uz tiesu, gan prokuratūru.

Edgars Rinkēvičs
Ārlietu ministrs (Jaunā Vienotība)

Edgars Rinkēvičs: Visi šie cilvēki ir pelnījuši pat lielākas balvas, nekā tas ir piešķirts.

Nekā Personīga: Vai tas nebija viņu tiešais darba pienākums? Mēs runājam par vēstniecības darbiniekiem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem.

Edgars Rinkēvičs: Mēs runājam par to, ka darbs bija šeit daudz plašāks nekā parasta konsulārā palīdzība. Parasta konsulārā palīdzība ir pārliecināties, vai ir advokāts. Bet šeit bija gan tiesas procesi, gan jāgatavo papildu materiālu vākšana par situāciju Dienvidāfrikā.

Nekā Personīga: Jūs teiktu, ka tas rezultāts ir jūsu sektora cilvēku panākums?

Edgars Rinkēvičs: Tas ir kopīgs darbs. Bet mūsu sektors darīja vairāk, nekā tam bija jādara.

Laura Majevska
LR Prokuratūras preses sekretāre

Ģenerālprokurora ieskatā, prokuratūras darbinieki profesionāli veica savus pienākumus. Īpaši vēlētos uzsvērt, par februāra vidū veikto darba apjomu, kad faktiski vienas nakts laikā pēc nepieciešamo pierādījumu saņemšanas prokurori un tulkotāji sagatavoja Eiropas apcietinājuma orderi. Taču atsevišķas prēmijas vai papildu piemaksas par veiktajiem darbiem un pienākumiem nav plānotas un nav arī izmaksātas līdz šim.

Jānis Bordāns
Tieslietu ministrs (JKP)

Nekā Personīga: Vai jūs plānojat prēmēt savus darbiniekus saistībā ar Misānes lietu?

Jānis Bordāns: Nekad nav bijusi kaut kāda tāda ideja.

Kristīnes Misānes māsu naudas balvu izmaksāšana Latvijas amatpersonām izbrīna. Viņa uzskata, ka rīcība bijusi novēlota. Viņa uzteic tikai vienas Ārlietu ministrijas darbinieces Gunas Japiņas pašaizliedzīgo darbu, pateicas Valsts prezidenta kancelejai un kādam bijušajam diplomātam.

Mārīte Batraka
K. Misānes māsa

To visu varēja atrisināt daudz ātrāk un profesionālāk jau gadu atpakaļ. Šoreiz tā prokuratūras, teikšu atklāti, – nolaidība, vienpersoniska tāda lēmuma pieņemšana nestandarta gadījumā, tā kā veicināja šo ļoti ilgo procesu.

Kas attiecas uz prēmijām (naudas balvām) – ja var teikt, ka pēdējā minūtē izrāva no Dienvidāfrikas nagiem Kristīni Misāni, tad pateicoties manis minētajām personām.

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents (Jaunā Vienotība)

Nekā Personīga: Tagad, kad Kristīne Misāne ir nogādāta Latvijā, kāds ir Jūsu vērtējums, vai visas iesaistītās puses izdarīja visu profesionāli un laikus?

Krišjānis Kariņš: Šis ir pirmais tāda veida gadījums Latvijā. Ja man būtu kritika, tad par to, ka mums nebija nekāda sistēma izveidota, kur mēs mainītos ar informāciju starp dažādām iestādēm, piemēram, no prokuratūras, kas bija visā šajā iesaistīta. Es pats uzzināju par visu šo tikai šā gada 1. janvārī. Es vispār nezināju, ka tāda lieta bija.

Ja būtu bijusi tā informatīvā apmaiņa, vai rezultāts būtu bijis cits, to grūti pateikt, tā būtu zīlēšana. Bet jebkurā gadījumā būtu bijis daudz labāk, ja zinātu labā roka, ko dara kreisā roka; būtu bijis iespējams labāk koordinēt visu, tai skaitā ietaupīt vairāk budžeta līdzekļus.