Aizsardzības ministrija par 200 miljoniem pirks bruņutransportierus, kas Igaunijai izrādījušies pārāk dārgi 

58 komentāri

Noslēgumam tuvojas viens no dārgākajiem un lielākajiem pirkumiem Aizsardzības ministrijas vēsturē. Tiek plānots iegādāties kaujas bruņutransportierus Latvijas aizstāvībai, šim mērķim tērējot 200 miljonus eiro. Kā sadarbības partneris jau otro reizi izvēlēta kompānija no Somijas. Pirmajā reizē konkurss izgāzās, jo tika izvēlēta mašīna, kas neatbilda tehniskajām prasībām. Pirms līguma slēgšanas ar somu “Patria”, no projekta dārdzības un priekšrocības trūkumu dēļ savu dalību projektā apturējusi Igaunija. Pastāv arī aizdomas par mūsu aizsardzības ministrijas pārāk ciešu sadarbību ar Somijas  militārās industrijas pārstāvjiem.

2017.gada vidū Aizsardzības ministrija sāka lielāko un dārgāko bruņotu kaujas transportlīdzekļu iepirkumu. Tā plānoja pirkt vairākus simtus 4×4 bruņutransportieru Latvijas armijai.

Līdz konkursa finālam tika četri – amerikāņu “HMMWV” ; somu “SISU GTP 4X4”; dienvidāfrikāņu “Marauder LAV”; un turku ražotais “Otocar Cobra”. Par uzvarētāju pasludināja somu kompāniju, par ko neizpratnē bija pārējie pretendenti.

“SISU” uz Latviju atveda savu vienīgo šādas mašīnas prototipu. Piedāvājums neatbilda tehniskajiem parametriem. Tas bija divas reizes smagāks par prasīto. Arī braukšanas testā “SISU” palika pēdējais. Konkurentu sūdzībās lasāms, ka ”Alūksnē atvestais transportlīdzeklis tā gabarītu dēļ nepiedalījās testā, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa meža ceļu. Kā arī masas dēļ nespēja pabeigt testu, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa smilšaino ceļa segumu. “SISU” modelim nebija iespēju noņemt bruņas, priekšējās durvis auto sasveroties sāņus pie 45 grādu leņķa to smaguma dēļ nebija vairs aizveramas. Arī Somijas finansiālais piedāvājums bija otrs dārgākais.

Taču uzvaru “SISU” palīdzēja iegūt maksimāli iegūstamie punkti par garantiju, rezerves daļām un citiem rādītājiem, ko objektīvi nevar novērtēt, ja mašīna nav sērijveida ražošanā. Divi no pretendentiem sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursu 2019.gada sākumā pārtrauca.

Artis Lapiņš
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs

“2019. gada lēmumā tika vērtēti diezgan liels skaits iesniedzēju  argumenti.  Bet apkopjot – bija divi bloki, kuru dēļ tika aizliegts slēgt līgumu. Viens bija jautājums par atbilstību tehniskajām specifikācijām. Un otrs bija par vērtēšanas kritērijiem, to piemērošanu.”

Jānis Garisons

Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

“(NP: Kā vispār “SISU” izdevās tikt līdz finālam un tikt pasludinātam par uzvarētāju?) Redziet, toreiz tas bija pirmais šāda veida komplicēts iepirkums, kurā ministrija ar saviem ekspertiem centās nodrošināt juridisko un likumisko rāmi. Jāsaprot arī, ka bruņoto spēku ekspertiem šis bija tāds liels izaicinājums. Tas bija pirmais šāds mēģinājums. Labi, ka tas mēģinājums neizdevās.”

Pēc tam, kad IUB aizliedza slēgt līgumu ar “SISU”, aizsardzības ministrija taktiku mainīja. Taču arī jaunajā 6×6 projektā izvēle ir par labu Somijai.

2019.gada maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uz 16 valstīm izsūtīja vēstuli ar aicinājumu piedalīties starpvaldību projektā. Latvija esot gatava iegādāties 300 pilnīgi jaunus bruņutransportierus astoņām deviņām personām ne dārgākus par 700 000, un 150 tādus pašus piecu karavīru vešanai ar maksimālo cenu 500 000 eiro.

Tas ir likumīgs, tomēr grūtāk pārskatāms iepirkuma veids. Valstīm jāsadarbojas kopīgā pētniecībā un produkta attīstībā. Ieguvumam jābūt arī Latvijas tautsaimniecībai, iesaistot projektā vietējos uzņēmumus. Uz Arta Pabrika vēstuli atsaucās 12 valstis. Bet aizsardzības ministrija  kā ražotāju izvēlējās Somijas kompāniju ”Patria”, kam ir vēsturiskas saites ar ”SISU”.

Jānis Garisons

Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

“Tad mēs sapratām, ka šīs te Somijas piedāvājums ir ļoti konkurētspējīgs.  Un tās cenas ir ļoti atbilstošas tam, ko mēs varam atļauties.”

Pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar “Patria”, Latvijas delegācija 11.-12.septembrī apmeklēja Somiju. Delegācijas vadītājs bija Māris Ķuda, kas iepriekšējā, pārtrauktajā iepirkumā vadīja konkursa komisiju. ”Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, ka Ķuda kā ministrijas pārstāvis brauca pie Somijas ražotāja arī iepriekš konkursa norises laikā. Ne pie viena cita pretendenta šādas vizītes nenotika.

Jānis Garisons

Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

“(NP: Kāpēc Māris Ķuda brauca uz Somiju? Īsi pēc tam, kad šīs vēstules Arta Pabrika vārda tika izsūtītas?) Ķuda ir atbildīgs par iepirkumiem. Un viņš ir vienīgais speciālists, kas ļoti labi pārzina iepirkumu sistēmu. Es teiktu, ka šī ir sakritība, kas iepriekšējā iepirkumā uzvarēja “SISU”. Lai arī ar iepriekšējām saitēm, tie ir divi dažādi uzņēmumi. Tas ir viņa pienākums, un attiecīgi Māris Ķuda brauca tad, kad tika izveidota formāli darba grupa , kas kopā ar NBS uzsāka šīs sarunas ar Somiju. (NP: Jūs teicāt, atnāca 12 vēstules. Vai Ķuda brauca uz visām 12 valstīm?) Nē.”

Somu ražotājs ir izveidojis vietējo kompāniju Patria Latvija. To vada Uģis Romanovs. Viņš ir atvaļināts armijas virsnieks, nodienējis 20 gadus. Aizsardzības ministrija saņēma ziņas, ka Romanovam bijusi piekļuve slepenai,  tikai NBS rīcībā esošai informācijai. Viņam arī tikusi dota iespēja piedalīties visos ar iegādes procesu saistītos pasākumos. Aizsardzības ministrija veica pārbaudi. Taču neko pretlikumīgu nekonstatēja.

Aizsardzības ministrijas atbilde: “Veiktās pārbaudes laikā Aizsardzības ministrijas Audita un inspekcijas departaments neieguva informāciju, ka Uģis Romanovs dienesta laikā NBS būtu pieņēmuši lēmumus, vai gatavojuši dokumentus, kas skāra vai varēja skart “Patria” intereses. Tika konstatēts, ka Uģim Romanovam bijis līgums ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju kā vieslektoram līdz 09.09.2020, taču lektors nav amatpersona un atļauja amatu savienošanai nebija nepieciešama.”

Starpvalstu līgumu par pētniecību un attīstību jauno bruņutransportieru ražošanā uz Patria bāzes, sākumā parakstīja trīs valstis.

Taču Igaunija gada sākumā no projekta izstājās. Kaimiņvalsts  mediji ziņo, ka igauņu bruņotie spēki nevienojās par izpētes un izstrādes cenu, mašīnas gala cenu un igauņu militārās industrijas uzņēmumu iesaisti ražošanā. Un vismaz pašreizējā sadarbības posmā igauņi  latviešiem un somiem nepiebiedrojas.

Mūsu Aizsardzības ministrija nevar pateikt, cik finālā maksāsim par mašīnām. Zināms tikai, ka  Latvija atteiksies  no 150 bruņutransportieriem, jo tomēr nevaram to atļauties.  Somi paturēs intelektuālā īpašuma tiesības uz saviem ražojumiem, un pirmie testa braucieni Alūksnē ar Latvijas armijai domāto kaujas tehniku iecerēti jau septembrī. Taču ministrija nevar nosaukt priekšrocības, kādas no šī projekta ir Latvijas tautsaimniecībai.

”Patria Latvija” vadītājs pagaidām runā par aptuvenu sadarbību ar 12 Latvijas firmām. Reāli šobrīd projektā darbojas divas.  ”EMJ Metāla” droša dalība  būs zināma tikai pēc šomēnes gaidāmā pirmā pasūtījuma testa partijai.

”Patria Latvija” izveidojusi kopuzņēmumu ar ”Unitruck”, lai Cēsīs iespējams veiktu bruņutransportieru  remontu un apkopi.

Uģis Romanovs
”Patria Latvija” izpilddirektors

“Šis ir “Patria Latvija” un ”Unitrack” kopuzņēmums. Ir saslēgti līgumi. Un praktiski, ko mēs veiksim šajā uzņēmumā. Mēs plānojam, ka tiks veikta mašīnu gala komplektācija, remontpakalpojumi, garantijas remonti. Būtu kompetences centrs mūsu 6×6 flotei. (NP: Kas būtu svarīgākais un finansiāli ietilpīgākais līgums?) Tādas lietas es līdz galam nevaru pateikt. Man nav skaidras atbildes. Jo mēs arvien vēl esam pētniecības fāzē.”

“Nekā personīga” zināms, ka pirmais tests ar “Patria” Latvijas armijai domāto bruņutransportieri nebija veiksmīgs. Mīnas sprādzienā gāja bojā manekens-šoferis. Tam sekojošie testi bijuši veiksmīgi.

Uģis Romanovs
”Patria Latvija” izpilddirektors

“(NP: Vai taisnība, ka jaunā bruņutransportiera tests Somijā  nebija veiksmīgs?)

Jūs jau noteikti zināt šo stāstu.. es teiktu, ka pirmais tests bija veiksmīgs. Jo testi tiek veikti pētniecības ietvaros. Un pētniecības mērķis ir atklāt trūkumus un tos novērst.”

Ministrija apgalvo, ja testa braucieni pierādīs, ka tehnika nav piemērota Latvijas armijai,  pirkuma līgums ar Patria slēgts netiks.

Tomēr tiesības pārliecināties, vai darījums ir likumīgs un atbilst pasūtījumam Iepirkuma uzraudzības birojs varēs tikai jau pēc vienošanās parakstīšanas un pirmo mašīnu piegādes.

Artis Lapiņš
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs

“Gan Eiropas savienības direktīva, gan aizsardzības drošības iepirkuma likums pieļauj valstu sadarbību. Un veikt pētniecību un attīstīt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus. To mēs nevaram šobrīd komentēt. Bet tas brīdis, kad varēs pārliecināties, vai tas regulējums nav apiets, būs tajā mirklī, kad reāli notiks piegādes un varēs pārliecināties, ka ir runa par būtiski uzlabotiem produktiem.”

Pagaidām šajā projektā pētniecībā iztērēti  8 miljoni. Tā kā izmaksas bija plānots dalīt uz trim, pēc Igaunijas izstāšanās Latvijai būs jāmaksā puse no šīs summas.