Aizdomas par shēmām ietekmīgo uzņēmēju Paškausku finansētā projektā; LAD pārkāpumus nesaskata

11 komentāri

Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests ne tikai sadala Eiropas fondu naudu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, tā uzdevums ir kontrolēt vai saņēmēji to iegulda atbilstoši prasībām. Ja dienests atrod pārkāpumus, tam nauda jāatprasa. Taču ne pret visiem uzņēmējiem dienests ir vienādi stingrs.

Pirms pieciem gadiem 2,2 miljonus eiro Lauku atbalsta dienests piešķīra zivju miltu rūpnīcas būvniecībai  pie Valdemārpils. Pēc papīriem viss bija kārtībā –  saņēmējs bija zivsaimnieku biedrība. Taču, iespējams, projekts realizēts citu, ietekmīgu uzņēmēju interesēs, kam atbalsts nepienācās.

To zināja arī Zemkopības ministrijā un  Lauku atbalsta dienestā. Tur saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, taču pārbaude beigusies bez rezultāta.

Jau pāris gadus Talsu novada Ārlavas pagastā darbojas moderna zivju miltu ražotne. Tā būvēta par Eiropas naudu, kas iegūta izmantojot viltīgu shēmu. Lauku atbalsta dienests uz aizdomīgajiem darījumiem ”pievēris acis”.

Zivju miltus un eļļu ražo no zivju pārstrādes atkritumiem vai pārtikā nederīgām zivīm. No četrām tonnām izejvielas sanāk tonna miltu un vēl eļļa. Tas ir ienesīgs bizness. Rūpnīca izejvielas iepērk par 200 eiro tonnā, bet miltus pārdod par 1700 eiro.

Līdz 2016. gadam Latvijā darbojās viena zivju miltu ražotne. Tā pieder kompānijai ”Venta FM”, kas  ietilpst ietekmīgo uzņēmēju Paškausku ģimenes ”AgroLat” holdingā. Tajā ir 38 ar lauksaimniecību un pārtikas ražošanu saistīti uzņēmumi, kas apgroza simtiem miljonu.

”Venta FM” varēja turēt zemas iepirkumu cenas, jo izejvielu bija daudz, bet konkurences maz.

2016. gadā zivju pārstrādes uzņēmēju biedrībām pavērās iespēja pieteikties uz Eiropas atbalstu vēl vienas zivju miltu ražotnes būvniecībai. Pieteicās divi pretendenti. Eiropas naudu, gandrīz divarpus miljonus eiro, ieguva Kurzemes zvejniecības ražošanas organizācija.

Kurzemes zvejniecības ražošanas organizācijās ir apvienojušies Rojas zvejnieki un zivju pārstrādātāji. To vada brāļi Lauris un Ansis Jirgeni, zvejnieku saimniecības ”Irbe” īpašnieki.

Lursoft dati rāda, ka rojenieku projektu finansējis zivju miltu ražotāja ”Venta FM” īpašnieks Agrolats Holding. Reģistrēta komercķīla par astošiem miljoniem 400 tūkstošiem eiro. Rūpnīca uzbūvēta uz kompānijai ”Roja CL” piederošas zemes. To kontrolē Agrolat Holdings īpašnieku – Paškausku ģimene.

Agrolats uzņēmumi nevarēja pieteikties uz Eiropas naudu, jo tā bija paredzēta vienīgi zivsaimnieku biedrībām.

Jau no projekta sākuma 2016. gadā virmoja aizdomas, ka projekta patiesais virzītājs ir Agrolats Holdings. To Lauku atbalsta dienestam vairākkārt centies norādīt konkursā izbrāķētais pretendents – Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija. Tobrīd to vadīja Inārijs Voits.

Inārijs Voits
Zvejniecības un zivsaimniecības eksperts

”Es jau izstāstīju arī Lauku atbalsta dienestam, ka reāli tas viss šobrīd jau pieder Agrolatam. Viņš ir saimnieks tai visai biedrībai, viss ir Paškauska rokās. Lauku atbalsta dienests nenoticēja. Pēc tam es teicu, mārketings ar jau šobrīd iet no ”Ventas FM”, viņi jau pārvalda Popragā šo miltu rūpnīcu. Neņēma vērā. Nolīgst kooperatīvo sabiedrību, kas uztaisa uz sava vārda, paraksta visus papīrus un pēc pieciem gadiem firma pārņem. Kur tur tas pārkāpums? Vai tad tā nedrīkst? Te jau ir tas krāpniecības pamats, ka šis ir tikai ražotāju organizāciju biedriem atļautais projekts. Un nevar no malas te neviens startēt. Projektu var sagatavot, bet jāsaimnieko ir zvejniekiem.”

Lauku atbalsta dienestā  janvārī vērsies kāds trauksmes cēlējs, kura rīcībā ir dokumenti un parakstīšanai sagatavoti līgumi, kas parāda ar Agrolatu saistītu personu noteicošu lomu jaunajā rūpnīcā.

Fragments no līguma projekta:

”Vienošanās par vispārīgo sadarbības noteikumu noteikšanu projekta īstenošanā”

[12] ORGANIZĀCIJA nodrošina, ka ROJAI CL ir visas saražotās produkcijas iegādes pirmtiesība. ORGANIZĀCIJA ir tiesīga pārdot saražoto produkciju trešajai personai tikai tad, ja to rakstiski ir saskaņojusi ROJA CL.

[15] Ja ORGANIZĀCIJA nepilda šajā nodaļā noteiktos noteikumus, ROJA CL ir tiesības nekavējoties atkāpties no kredītlīnijas (aizdevuma) līgumā noteiktās samaksas kārtības un atprasīt visus izsniegtos finanšu līdzekļus.

Vitauts Paškausks
A/s ”Agrolats Holding” padomes priekšsēdētājs

Nekā personīga: ”Dokumenti liecina, kas ir manā rīcībā, ka tā ražotne faktiski ir jūsu īpašumā.”

Vitauts Paškausks: ”Nē tā nav, tas neatbilst patiesībai, tas neatbilst patiesībai. Es nevaru jums precīzi pateikt, mēs esam finansējuši, kreditējuši, bet būs pareizi, ja jūs runāsiet ar mūsu finansistu. Viņš jums izstāstīs visu precīzi.”

Mārtiņš Muižnieks
A/s ”Agrolats Holding” Finanšu direktors

”Tas, ko es varu pateikt, no darījuma viedokļa, ka šis faktiski ir esošs aizdevums investīciju veikšanai. Kas attiecas par tām lietām, par ko jūs šobrīd runājat, man grūti būs komentēt, jo šādu informāciju šī aizdevuma kontekstā neesmu dzirdējis.”

Trauksmes cēlējs Lauku atbalsta dienestam kā pierādījumus nosūtījis līgumu sagataves. Tie nosaka, ka pēc uzraudzības termiņa ražotne pāriet aizdevēja īpašumā.

Pārbaudīt, vai līgumi ir parakstīti un vai shēma darbojas, var tikai Lauku atbalsta dienests. Tas pārbaudi veicis, taču neko aizdomīgu neesot pamanījis.

Andris Grundulis
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks

”Mēs, protams, saņemot šo ziņojumu no malas, informāciju, mēs apturējām maksājumus uz to brīdi organizācijai un veicām pārbaudi. Ar visiem mums iesūtītajiem datiem, kur daļa bija ar reāliem faktiem, bet daļa bija pilnīgi izdomāta, mēs visu to saliekot kopā, nekādu jaunu informācijupar kaut kādu citu patiesā labuma guvēju neguvām, jo patiesā labuma guvēji ir zvejnieki.”

Dienests uzskata, ka aizdevuma ņemšana no konkurenta, un rūpnīcas celšana uz tam piederošas zemes neko neliecina. Jo pēc dokumentiem patiesais labuma guvējs ir zvejnieku biedrība.

Andris Grundulis
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks

Andris Grundulis: ”Protams, Agrolat holdings ir ieinteresēts, lai būtu kaut kāda drošība, ja tas atrodas tuvāk pie viņiem. Bet šeit jau netiek apieti nosacījumu par to, kurš tad ir tā patiesā labuma guvējs. Tie jau ir tie zvejnieki. Tur jau nekur neparādās, ka banka, zemes īpašnieks vai vēl kāds ir patiesā labuma guvējs projekta realizācijā. Tā tas nenotiek.”

Nekā personīga: ”Aizņēmuma ņemšana no konkurenta, iekārtu izvietošana uz konkurentam piederošas zemes, aizdomas par līgumiem, ka pēc uzraudzības termiņa beigām tas viss nonāks konkurentu uzņēmumu īpašumā, tas jums nelikās pietiekams pamats, lai šo projektu apturētu?”

Andris Grundulis: ”Es domāju, ka jautājums ir pilnīgi nepareizi pasniegts. Šeit nav konkurences starp uzņēmējiem un konkurences starp kooperatīviem vai ražotāju organizācijām. Šeit īstenībā jau tajā pašā laikā ir sadarbība. Latvija ir tik liela, cik ir, un visi tāpat viens otru pazīst.”

2016. un 2017.gadā pretimnākšana Kurzemes zvejniecības ražotāju organizācijas projektam bijusi neparasti liela. Pagarināti projekta termiņi, mainīti Ministru kabineta noteikumi, lai šī biedrība kvalificētos atbalstam.

Inārijs Voits
Zvejniecības un zivsaimniecības eksperts

”Man likās aizdomīgi, ka tur augstākos līmeņos ir sarunāts. Diemžēl es pierādījumus jums nevaru iedot. Viss izskatījās pēc afēras no paša sākuma.”

Tobrīd Zemkopības ministriju vadīja Jānis Dūklavs (ZZS). Viņš saka, ka visi lēmumi pieņemti koleģiāli, tāpēc nekādas sarunāšanas nebija iespējamas.

Jānis Dūklavs
Bijušais zemkopības ministrs; ZZS

Nekā personīga: ”Tad jūs nebijāt tas, kas lobēja un atbalstīja Paškausku ģimenes intereses?”

Jānis Dūklavs: ”Nekādā veidā, tur pat nebija iespējams lobēt, ne vienu ģimeni, ne otru ģimeni, ne trešo. Es vēlreiz saku, ka tas nav vienu vai divu personu lēmums. Tas ir kopējs lēmums, un tieši par zivju miltiem tur bija daudz gribētāju, zivju tik daudz nebija, cik bija gribētāju būvēt šīs rūpnīcas.”

11 komentāri