2 komentāri
Aizdomas par naudas ”izpumpēšanu” no “Liepājas metalurga”, izmantojot ofšorus

“Liepājas metalurga” afērā pārbaudes joprojām notiek. Un tās veic divos virzienos – vai vecie akcionāri, izmantojot ofšorus, no tobrīd vēl strādājošā uzņēmuma naudu vienkārši nav “izpumpējuši”. Un kāda ir to amatpersonu atbildība, kas izsniedza valsts garantijas, lai uzņēmums varētu ņemt kredītu jaunas metāla kausēšanas krāsns pirkšanai.

2008. gadā pašā finanšu krīzes karstumā, kad bruka “Parex”, valdība toreizējiem “Liepājas metalurga” akcionāriem izsniedza valsts garantiju 112 miljonu latu apmērā. Akcionāri solīja attīstīt rūpnīcu, kas kļūšot par modernāko Eiropā. Tomēr notika sliktākais no scenārijiem – uzņēmums dažu gadu laikā nonāca tuvu bankrotam, un saistības par ņemtajiem kredītiem bija jāpārņem valstij. Radās aizdomas, ka agrāk veiksmīgais uzņēmums vienkārši izzagts. Akcionāri to noliedza un solīja darīt visu iespējamo, lai uzņēmumu glābtu.

Kad Latvijā “Liepājas metalurgu” mocīja finanšu grūtības, žurnālisti Polijā apjomīgā pētījumā atklāja, ka rūpnīca iespējams iesaistīta apjomīgā krāpnieku shēmā. 2011. gadā Latvijas oficiālie skaitļi rādīja, ka uz Poliju Metalurgs eksportējis ap 300 tūkstoš tonnu tērauda stieņu. Polijas Finanšu ministrijas skaitļi bija 60 reizes mazāki. Poļu žurnālisti secināja, ka lielākā daļa Metalurga produkcijas pārdota ”melnajā tirgū” izmantojot PVN krāpnieku firmas. Rūpnīcas agrākais sadarbības partneris SIA “Tolmets” izteica aizdomas, ka šāda shēma ļāvusi Metalurgu izlaupīt.

“Ja viņa tāda ir un ja viņa tā darbojas, tad šie cilvēki ir nopelnījuši miljonus, kuri nav nonākuši uzņēmuma budžetā. Līdz ar to es saku, – tā ir tāda barbariska apgrozāmo līdzekļu izgrābšana no uzņēmuma, neradot nekādu pievienoto vērtību un neko nedodot šim uzņēmumam klāt,” tā 2013. gada aprīlī sacīja Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma “Tolmets” valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Vai un kādas pārbaudes saistībā ar PVN krāpniecības shēmām ir notikušas, Valsts ieņēmumu dienests Nekā personīga atteicās atklāt, sakot, ka par konkrētiem nodokļu maksātājiem ziņas viņi sniegt nevarot. Tā laika VID ģenerāldirektore atceras, ka pārbaudes notikušas un izpētītais nodots tālāk izmeklētājiem policijā.

Ināra Pētersone, bijusī VID ģenerāldirektore

Mēs pieņēmām lēmumu visus šos dokumentus, visu savākto informāciju nodot Valsts policijai, un, ja viņi redz, ja attaisnojas viņu iegūtā informācija, ka tur tiešām ir nodokļu nemaksāšana, tad viņi parasti šādos gadījumos prasa nodokļu aprēķinu veikt, cik tad būtu, ja būtu zaudējumi valsts budžetam. Es neatceros, ka vismaz caur mani, caur lietvedību šāds pieprasījums būtu gājis. Līdz ar to tas darbiņš tā arī pabeidzās.

Nekā personīga no neoficiāliem avotiem zināms, ka VID “Liepājas metalurgā” veica pārbaudi par laiku no 2010 līdz 2012. gadam, bet apjomīgus pārkāpumus vai noziedzīgu rīcību neatklāja. Par sīkām neprecizitātēm piemēroja vien 2396 latu sodu.

Ne ar ko arī beigusies izmeklēšana, ko pēc Kirova Lipmana 2012. gada augustā rakstītās sūdzības sāka pret viņa agrākajiem partneriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Lipmans uzskaitīja desmit iespējamas nelikumības un krāpniecības. Ekonomikas policija Zaharjinam un Segalam piemēroja aizdomās turamā statusu, uzlika arestus īpašumiem. Tad pārbaudīt šīs lietas materiālus uz vairākiem mēnešiem no policijas pārņēma Liepājas prokurors Uldis Kursinskis. Un šajā laikā pēkšņi Zaharjinam un Segalam aizdomās turamā statuss kā arī arests īpašumiem tika noņemti. Prokuratūra to skaidroja vienkārši – aizdomās turamā statuss piemērots bez pietiekama pamatojuma. Drīz pēc tam veco akcionāru īpašumi ātri vien tika pārrakstīti uz citu personu vārdiem. Pagājušā gada nogalē policija šo procesu slēdza.

Tomēr joprojām turpinās vēl divas izmeklēšanas – vienu pēc Valsts kontroles revīzijas sāka Ģenerālprokuratūra. Tajā vērtē to amatpersonu atbildību, kas izsniedza valsts garantijas “Liepājas metalurgam”. Zināms, ka Valsts policijas vadība ir saņēmusi Ekonomikas policijas pārvaldes lūgumu piešķirt ap 50 tūkstoš eiro ekonomiskā izvērtējuma ekspertīzei. Pārbaudē būtu padziļināti jāizanalizē pārkāpumi, kurus atklāja Valsts kontrole. Latvijā šādu ekspertīzi neviens neveic, tāpēc tam jāpiesaista dārgi speciālisti no ārvalstīm. Kamēr pārbaude nav veikta, nav arī konkrētas amatpersonas, pret kurām varētu vērst apsūdzības.

Otra izmeklēšana notiek par iespējamu krāpšanu lielos apmēros. Policija par izmeklēšanu nekādus faktus nevēlas atklāt. Nekā personīga izdevies noskaidrot, ka runa varētu būt gan par iespējamu Liepājas metalurga iesaistīšanos PVN karuseļu shēmās, gan arī par naudas pārskaitījumiem uz kādu Kiprā reģistrētu ofšorfirmu.

“Pagaidām notiek pirmstiesas izmeklēšana un izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots visas personas, kuras ir saistītas ar šīm pretlikumīgajām darbībām, ja tādas ir,” teic VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska. Uz jautājumu, kāds ir virziens un kādas aizdomas, par ko notiek izmeklēšana, viņa norāda: “Saistībā ar krāpšanu izmeklēšana notiek virzienā, ka tika izkrāpta naudas līdzekļi no “Liepājas metalurga”, izmantojot ofšoru kompānijas.”

Tāpat kā neveicas ar izmeklēšanām, lai pierādītu Metalurga mantas izsaimniekošanu, nav izdevies atjaunot rūpnīcas darbību. Investors no Ukrainas KVV Group bija solījis nostādīt ražotni uz kājām un atmaksāt valstij 70 miljonus, lai segtu veco parādu par garantēto kredītu. Bet nekas no solītā nav noticis un “Liepājas metalurgs” pārtrauca darbību. Pagājušā gada septembrī uzsākts maksātnespējas process un notiek mantas inventarizācija. Tiesības piedzīt valsts galvojumu Valsts kase nodeva Privatizācijas aģentūrai, kas šim uzdevumam nodibināja firmu SIA ”FeLM”.

Jānis Rībens, SIA ”FeLM” valdes loceklis

Reāli darbība ir tikai tagad uzsākta un par kaut kādiem rezultātiem un sapratni, par kādiem līdzekļiem mēs runājam, tas varētu būt pēc pāris mēnešiem. Ātrākais.

Šobrīd ir trīs iespējamie scenāriji, kas varētu notikt tālāk. Ideālais – izdodas atrast investoru, kurš nopērk visu rūpnīcu un atmaksā arī parādu valstij. Pircējus šobrīd meklē Privatizācijas aģentūra, maksātnespējas administrators Guntars Koris un no janvāra procesam piesaistīta auditorkompānija “Ernst & Young”. Interesi izrādījuši investori gan no Ķīnas, gan Eiropas. Bet šobrīd metālapstrādes nozarei nav tie labākie laiki un Eiropā arī citas ražotnes ir izliktas pārdošanā.

Kamēr tiek meklēts pircējs, rūpnīca jāapsargā, jāapkurina un jāmaksā algas 150 darbiniekiem. Mēnesī tas izmaksā no 180 000 līdz pat 300 000 eiro – atkarībā no tā, cik patērēts siltums un elektrība. Un lielāko daļu no šīs summas apmaksā valsts. Cik kopumā valsts jau samaksājusi, Privatizācijas aģentūra neatklāj. Zināms, ka šie maksājumi notikuši pēdējos četrus mēnešus.

“Šīs izmaksas ietver arī to, ka uzņēmums nodarbina 150 darbiniekus, kas ir tas kodols, lai, ja izdodas atrast pircēju aktīviem, kas vēlēsies atsākt ražošanu, tad šie ir pieredzes bagātākie un zinošākie cilvēki, kuri ir nepieciešami, lai varētu atsākt ražošanu. Pēc iespējas ātrākā laika posmā,” skaidro Rībens.

Uz jautājumu, vai nesanāk tā, ka valsts šobrīd uztur uzņēmumu pie dzīvotspējas, lai gadījumā, ja uzrodas pircējs, ir kam pārdot, viņš norāda: “Šobrīd nodrošinātie kreditori veic nepieciešamās darbības, lai šos aktīvus saglabātu un varētu piedāvāt kā vienotu aktīvu kopumu. (NP: Ņemot vērā, ka valsts ir lielākais kreditors, tad sanāk, ka valsts uztur to uzņēmumu.) Pastarpināti tā varētu teikt.”

Ja investors līdz aprīļa beigām neatrodas, maksātnespējas administrators rūpnīcas aktīvus – krāsnis, krānus un citas iekārtas izpārdod pa daļām. Trešais scenārijs ir vissliktākais. Ja arī aktīvus neviens nepērk, tos pārdod kā metāllūžņus.

Vaicāts, vai var garantēt pircēja parādīšanos, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) atbild noliedzoši: Nē, to es nekādi nevaru uzņemties šādas garantijas. Es varu uzņemties garantijas, ka mēs izdarīsim, mūsuprāt, visu iespējamo, lai šādu pircēju atrastu pirms mēs pasakām galavārdu, ka šī fabrika tā teikt viņai nav iespēja eksistēt, un tad ir viņa jādemontē un jāpārdod pa daļām. (NP: Situācijā, ja ir jādemontē un jāpārdod pa daļām, tad valsts šos 62 miljonus pilnībā neatgūs?) Nu pilnīgi noteikti valdība neatgūs šādu te garantiju, kas bija saistīta ar pilnīgi jaunas krāsns iegādi. Pilnīgi noteikti tas nebūs iespējams.”

TOP komentāri

  • Seniors
    +1 +1 0

    Seniors

    Musu Valsti , nav zaglu un korumpetu ierednu . Sadus , Valsts darbiniekus , var atrast tikai , IRAKA , irana , un dazviet ari , Eiropa ? Nesmidiniet , Latvijas Tautu !!! Labak meklejiet , kuri Latvijas miljonari , to ir veicinajusi !!! Visa atbildiba , jauznemas VID , Finansu ministrijai , un Valsts parvaldei . Kamdel , mes barojam daudzos Finansu , Ekonomikas ierednus , kuri pielauj , sadas zagsanas ??? Cik miljonus sanem , maksatnespejas administratori ???
  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Tik ilgi būs "aizdomas", kamēr vainigie un viņu atbalstitāji būs vai nu tālēs zilajās, vai iestāsies noilgums, bet mēs tik maksāsim nodokļus, lai ir nauda, ko maksāt, nu jau runā, ka, iespējams, ne valstij maksās KVV, bet valstij bus jāmaksā viņiem, jo mūsu juristi atkal zaudēs.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl