Ādaži aptur Carnikavas sapni par jaunu mūzikas skolu

14 komentāri

Pēc 5. jūnija turīgās Pierīgas pašvaldības Carnikava un Ādaži būs apvienotas vienā. Apvienošanai lielas vilkmes no abām pusēm nebija, taču politiķi ar izmaiņām jau bija samierinājušies. Taču pagājušā nedēļā negaidīti uzvirmoja asas domstarpības.

Carnikava jau septiņus gadus loloja cerību par jaunu mūzikas un mākslas skolu. Iespēja to sākt būvēt pavērās šogad. Bija cerība, ka vasarā projekts varētu sākties, bija vien jāsaņem otras apvienojamās pašvaldības  – Ādažu – piekrišana. Taču Ādažu vadītājs Māris Sprindžuks (LRA) negaidīti pateica nē, mēnesi pirms apvienošanas izraisot abu novadu konfliktu.

Carnikava un Ādaži ir no turīgākajām pašvaldībām. Katrai budžets ir ap 25 miljoniem. Carnikavā dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Par diviem tūkstošiem vairāk dzīvo blakus esošajos Ādažos.

Jūnijā pēc vēlēšanām abas pašvaldības apvienos Ādažu novadā. Līdz šim iebildumi pret apvienošanu ir bijuši Carnikavai. Iesniegta prasība Satversmes tiesā. Tā kā te ir mazāk iedzīvotāju un centrs būs Ādaži, ir bažas, ka līdz šim rosīgais novads paliks par nomali.

Maija sākumā, kad vietējie politiķi jau bija samierinājušies ar apvienošanu un gatavoja kopīgus sarakstus gaidāmajām jaunā novada domes vēlēšanām, sākās neparedzēts konflikts par Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas trīs miljonu vērto projektu.

Carnikavas mūzikas un mākslas skolas jaunajai ēkai pēc sākotnējām iecerēm bija jābūt jau uzceltai. Tā bija paredzēta kā vienots komplekss ar pamatskolu, taču neizdevās atrast naudu. Tagad nauda ir, taču uzradies jauns šķērslis. ”Nē” ir pateikusi Ādažu dome.

Patlaban iestāde ir izvietota divās ēkās. Mākslas skola nomā telpas veikala un biroju ēkā. Jaunie mūziķi Carnikavā savas prasmes slīpē skolas vajadzībām pielāgotā privātmājā. Šaurība un sliktā skaņas izolācija traucē mācīties.

Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas direktora vietniece Agneta Krilova norāda: “Šeit kādreiz ir bijusi virtuve, tagad šeit ir klavierspēles klase. Ir palikusi plītiņa, plīts virsma, flīzes. Šīs telpas ir ļoti mazas, akustika ir graujoša. Bērnu dzirdei un skolotāju dzirdei, ko norādīja arī akreditācijas komisija, šīs telpas nav piemērotas.”

Turpat blakus dzīvojamā istabā trenējas bundzinieki. Nodarbību laikā bungu rīboņa ir dzirdama līdz otrajam un trešajam stāvam, kur mācās pianisti un pūtēji. Visiem vietas te nepietiek.

“Vecāki un bērni jau ir noguruši no šīm telpām. Viņi ir diezgan atklāti pateikuši, cik ilgi mūsu bērniem būs jāmācās šādā ne pārāk estētiskā vidē,” saka Krilova.

Carnikava lēmumu par mūzikas skolas būvniecību pieņēma jau 2014. gadā. Tad nopirka zemes gabalu blakus pamatskolai. 2018. gadā bija gatavs projekts, taču tobrīd Valsts kase apturēja pašvaldību projektu kreditēšanu, ja tajos nebija Eiropas līdzfinansējuma. Projektu sadalīja, un tagad pašvaldība būvē tikai projekta pamatskolas daļu. Šogad pavērās iespēja saņemt aizņēmumu arī mūzikas skolas daļai. Marta beigās Carnikavas dome vienbalsīgi nobalsoja par būvēšanu.

Tā kā Carnikavu apvienos ar Ādažu novadu, visi lielie projekti jāskaņo apvienotajā finanšu komitejā. Tajā ir abu novadu priekšsēdētāji, kuri katrs pārstāv savu partiju un būs konkurenti vēlēšanās. Carnikavas Daiga Mieriņa ir no Zemnieku savienības, Ādažos Sprindžuks no Reģionu apvienības.

Tā kā Ādažos ir vairāk iedzīvotāju nekā Carnikavā, Ādažu mēra Sprindžuka balss ir noteicošā. Viņš panāca, ka būvniecības ieceri atliek un par to vēlreiz būs jālemj jaunajai abu novadu apvienotajai domei.

“Bet tagad sanāk, ka mēs divatā, jo mēs tikai divas pašvaldības apvienojamies, un viens cilvēks šo lēmumu var apstādināt. Un tas man liekas ir neloģiski. Ir 15 deputāti, kuri pasaka, jā vajag, un viens cilvēks to apstādina. Es domāju, ka tā ir atbildības pārlikšana uz jaunajiem deputātiem.Tā ir tāda drusciņ, nu, bailes par atbildības uzņemšanos. Sanāk tā, ka Māris vienpersoniski, nu ne vienpersoniski, bet arī ar mani, apstiprina kredīta ņemšanu būvniecībai. Es domāju, ka tās ir tikai bailes,” norāda Mieriņa.

Māris Sprindžuks saka, ka tas bijis principiāls lēmums. Vieglāk būtu bijis nobalsot par un neizraisīt domstarpības, kas tagad mobilizēs Carnikavas vēlētājus  atbalstīt savējos un var ietekmēt vēlēšanu rezultātu: “Patiesībā Ādaži ir par to, ka ir jāveido bērniem kvalitatīva izglītība. Gan rīta pusē, ejot uz pamatskolu, gan pēcpusdienā, apmeklējot mūziku mākslu vai tehniskos pulciņus. Bet diemžēl manā pieredzē trīs miljonu projekts tiek pamatots ar vienu A4 lapiņu, kur pamatideja ir – mums ļoti vajag, gribas, bet nav nekāda pamatojuma ne par telpu funkcionalitāti, ne par to, vai to varētu būvēt kā pamatskolu ar mūzikas un mākslas ievirzi, kas būtu vislabākais modelis manā skatījumā.”

Viņaprāt, nauda jāiegulda bērnudārzu celtniecībā Carnikavas Kalngalē un Garciemā, lai šo ciematu bērni nav jāved uz bērnudārziem citur novadā vai Rīgā. Tagad Carnikavai jāsagatavo jauns pamatojums skolas jaunbūvei, lai par to, kā trīs miljonus tērēt, izlemtu apvienotā dome.

“Man ir sajūta, pie vainas ir priekšvēlēšanu periods, jo šī ir kaut kāda desmitā finanšu komisija, un es līdz šim jau pusgada laikā esmu akceptējis tuvu 15 miljonu projektus, ieskaitot sākumskolu. Ja jautājumi ir sagatavoti, viņi iet sekundēs,” saka Sprindžuks.

Vaicāts, vai viņam nav bažas, ka šis jautājums, kas tiek pacelts Carnikavā, mobilizēs tos viņu vēlētājus un viņi būs aktīvāki un beigās varu Ādažos pārņems carnikavieši, Sprindžuks atbild: “Es domāju, tāds ir bijis nolūks šo lietu polarizēt, ka bagātie Ādaži tagad atņems Carnikavai. Nē, nē, nē, tie ir meli. Patiesībā Ādaži vēlas labāku, kvalitatīvāku izglītību, un es domāju, ka arī vēlētājs to ļoti labi saprot. Šis nav pirmais projekts Carnikavā, kas nav labi izdiskutēts.”

Carnikavas deputātiem ir aizdomas, ka Sprindžuks apturējis mākslas skolas projektu, lai tam atvēlēto naudu pēc vēlēšanām varētu iztērēt Ādažu prioritātēm. Tur pašvaldības bērnudārzu rindā esot vairāk nekā 500 bērnu, Carnikavā rindu tikpat kā nav. Lēmuma atlikšana līdz jaunās domes sanākšanai var ideju pazudināt, jo nav zināms, kādas ievēlētajiem būs prioritātes. Carnikavas deputāti ir dusmīgi.

Carnikavas novada domes deputāts Juris Kozlovskis (Latvijas zemnieku savienība) norāda: “Es esmu ļoti nikns, jo cilvēks no malas, kas nav, es teiktu iedziļinājies šitajā lietā visā, vienkārši atnāk un pasaka, ka nebūs. Tas skan tā – es esmu ļoti par jūsu mūzikas skolu, bet viņa nebūs. Viņa būs kaut kad, … es nezinu kad.”

Kozlovskis, kurš vēlēšanās nekandidēs, uzskata, ka kavēšanās projektu sadārdzinās, jo Eiropas nauda būs ”uzkarsējusi” būvniecības tirgu.

“Tagad ir tieši tas brīdis, kad summas aug. Būvnieki to visu zina, nav materiālu, summas aug, pat solot līdz 30%, ka izaugs augšā nekustamā īpašuma vērtība. Tad tagad ir īstais brīdis, kad celt to mūzikas skolu, kamēr tās summas ir lejā.  Ja viņš novilks vēl par pusgadu vai gadu, tad tā skola maksās par pusmiljonu vai miljonu dārgāk,” saka Kozlovskis.

Carnikavas novada deputāti ir iesnieguši sūdzību Vides un reģionālās attīstības ministrijā. Viņi uzskata, ka Ādažu domes priekšsēdētāja faktiski vienpersoniski pieņemtais lēmums ir pretrunā Carnikavas iedzīvotāju interesēm.

14 komentāri