Ādamsona spiegošanas lietā aizturēti vismaz četri cilvēki; arī kāds bijušais augsta ranga VDK darbinieks.

22 komentāri

Latvijas jaunāko laiku vēsturē tas noticis pirmo reizi. Sensitīvas informācijas nodošanā citu valstu dienestiem jeb, vienkārši sakot, spiegošanā pieķerts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Vēl lietā esot iesaistīti gan Latvijas, gan Krievijas bijušie slepeno dienestu cilvēki.

Premjers sarunā ar TV3 raidījumu ”Nekā personīga” iesaka izvērtēt, kā Saeimā notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju. Jo Ādamsonam pielaide valsts noslēpumu saturošai informācija bija atņemta jau 2002. gadā. Bet viņš turpināja strādāt komisijā, kur sprieda par slepeniem Latvijas armijas attīstības jautājumiem un NATO spēku izvietošanu mūsu valstī.

Dažus kilometrus no Suntažiem Ogres novadā koku ielokā slēpjas balta māja ar zaļu jumtu. Tajā dzīvo Saeimas deputāts no Saskaņas Jānis Ādamsons. Šobrīd gan viņš tur nav sastopams. Saeima 10. jūnijā nolēma, ka Ādamsona mājā Valsts drošības dienests (VDD) var veikt kratīšanu. Par to, ka šāds balsojums steigā ārkārtas sēdē būs, iepriekš zinājuši tikai pāris cilvēki parlamentā, un tas turēts noslēpumā.

Kriminālprocess, kura ietvaros Ādamsons aizturēts, ierosināts vēl dienu pirms deputāta izkratīšanas. 9.jūnijā Rīgas lidostā roku dzelži uzlikti 1963. gadā dzimušam Krievijas pilsonim Genādijam Silonovam. Publiski pieejama tikai viena viņa fotogrāfija. Fakts, ka Silonovs aizturēts lidostā, ļauj secināt, ka viņa aizbraukšana no Latvijas varētu traucēt lietas izmeklēšanai, tāpēc sekojusi strauja rīcība.

”Nekā personīga” izdevies noskaidrot, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā. Mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Braucis te regulāri. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus. Un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB.

Kas īsti ir noticis un cik plaša bijusi cilvēku ķēde, kas kopā ar Ādamsonu nodarbojusies ar informācijas vākšanu Krievijas interesēs, šobrīd pateikt ir grūti. Valsts drošības dienests ir nerunīgs. Publiski zināms par 43 epizodēm. Daudzas no tām bijusi kā informācijas nodošana ar ziņām, kas iegūtas Ādamsonam strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Mums zināms, ka lietā figurē konkrēti materiāli par Austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, sabiedroto karaspēku izvietošanu Latvijā.

Ainars Latkovskis

Ainars Latkovskis
Saeimas deputāts, agrākais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JV)

“Pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā mēs mainījām ļoti daudzus likumus tieši drošības ziņā. Protams, Krievijas pusē tas noteikti bija interesanti, kādā veidā virzās likumdošana – vai tai ir atbalsts, vai nav. Bet tad, kad NATO samitā tika pieņemts lēmums par NATO vienību izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, mēs kā komisija sīki vairākas reizes gadā skatījām šo jautājumu komisijas sēdēs, aicinot atbildīgās amatpersonas. Jo Latvijai kā uzņemošajai valstij jāizpilda savs pienākums, bija jāiegulda nauda, jābūvē barakas, bija jārod iespēja citu valstu karavīriem šeit veikt apmācības, kādā veidā sadarbojas vai sistēmas salāgojums. Visi šie jautājumi, vismaz kamēr es vadīju komisijas sēdi, kas bija tas brīdis, 2016.-2018.gads, sīki tika skatīti. Mēs tiešām vairākas reizes gadā to skatījām, un es varu iedomāties, kā Krievijas pusei tas varētu būt bijis interesanti.”

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS)

Māris Kučinskis: “Tas ir viens, es domāju, pats spilgtākais šāda veida notikums.”

Nekā personīga: ”Vai tā informācija tika izmantota, lai kaitētu mūsu valsti?”

Māris Kučinskis: “Ļoti iespējams, kā tāda fona informācija, kam nav tāds tiešs kaitējums, bet jebkurā gadījumā jāsaprot, ja ziņo kādai citai valstij, tas jebkurā gadījumā atstāj iespaidu uz valsti kaut vai kādā neredzamā plāksnē.”

Valsts drošības dienests komentārus nesniedz. Bet ”Nekā personīga” ir zināms, ka lietā figurē vēl vairāki cilvēki. Un apcietinājumā atrodas vismaz četri. Starp tiem varētu būt kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks. Cietumā nonācis arī šajā lietā nozīmīga figūra – bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis. Pēc PSRS sabrukuma viņš ir Latvijas Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks. Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no VDD tiek izmests. Un iekārtojas kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika ”Rīgas kuģu būvētavā”.

Kā noskaidroja ”Nekā personīga”, Strautmanis pie Meļņika vairākus gadus vairs nestrādā. Neoficiāli zināms, ka viņu darbā pieņēmis neviennozīmīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. 2011. gadā viņa sievas Rozas brālis Timurs Džamaldajevs un viņas māsas vīrs Sergejs Novožilovs tiek iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Un tieši Ādamsons ir tas, kurš 2014. gadā vēršas Satversmes aizsardzības birojā un apšauba šo divu personu izraidīšanas likumību.

2016. gadā, kad Krievija gatavojas valsts domes vēlēšanām, uz Rīgu satikt tautiešus ierodas kāds deputāts. Viņa vēlēšanu apgabalā iekļauta arī Latvija, tāpēc svarīgi iegūt vietējo atbalstu. Uz iepriekš izplānotu sarunu pie kafijas tases ierodas arī Ādamsons.

Jānis Ādamsons bijis saistīts ar padomju slepenajām struktūrām. 79. gadā absolvē karaskolu un kļūst par jūras kara flotes politisko darbinieku un stūrmani. Tiek nosūtīts uz Tālo Austrumu robežsardzes karaspēku. Robežsardze bija VDK sastāvdaļa. No dienesta Krievijā Ādamsons Latvijā atgriežas tikai 1993.gadā, kad Latvija jau vairākus gadus ir brīva valsts. Viņš ir izdienā un kopš tā laika turpinājis saņemt Krievijas militāristiem maksāto pensiju. Latvijā viņam izdodas ļoti strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Vispirms Jūras spēku komandiera vietnieks, Robežsargu brigādes priekšnieks. Tad iekšlietu ministrs. Saeimā nonāk kā otrs populārākais ”Latvijas ceļa” deputāts.

2002.gadā Augstākā tiesa nolemj, ka Ādamsona dienests padomju robežsardzē tomēr neļauj viņam kļūt par Saeimas deputātu un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) viņu no vēlēšanu listēm izsvītro. Satversmes aizsardzības birojs atņem pielaidi valsts noslēpumam. To atgūt Ādamsonam tā arī neizdevās. Bet tas nav liedzis, nu jau kā Saskaņas deputātam, kuram politikā atgriezties ļāva pozitīvs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, ieņemt amatu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur iegūstamas ziņas, ko ”parastiem mirstīgajiem” nestāsta.

Ainars Latkovskis

Ainars Latkovskis
Saeimas deputāts, agrākais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JV)

“Kādreiz, padsmit gadus atpakaļ, tas bija grūti iedomājams, ka Iekšlietu un aizsardzības komisijā strādā deputāti bez pielaidēm. Lai gan mums likumā speciāli atrunāti jautājumi par Nacionālo drošības komisiju, kur tikai ar pielaidēm drīkst strādāt, un principā katra sēde ir slepena, jo nav iespējams citādāk. Viņi strādā tieši ar šādu informāciju. Tad, lai gan Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs pēc likuma arī automātiski strādā Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts prezidents, iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, premjers – visaugstākās amatpersonas un tiešām spriež par svarīgiem drošības jautājumiem. Tad šādas prasības nav, un mums bija situācijas, vismaz kamēr es vadīju komisiju, ka mums pat pusei deputātu nebija šīs pielaides.”

Saeimā joprojām nav telpas, kur pārrunāt sevišķi slepenas lietas, tāpēc šādas sēdes tiek noturētas citur, un tajās deputāti bez pielaides netiek ielaisti. Bet vairākas reizes gadā kā rutīna ir jāskata jautājumi, piemēram, par armijas vai citu institūciju budžetiem. Un šiem datiem Ādamsons varējis piekļūt. Ļoti aktīvi viņš piedalījies izbraukumu sēdēs uz pierobežu, armijas bāzēm. Valsts drošības dienests šobrīd analizē izmeklēšanā iegūto informāciju. Nav izslēgts, ka varētu sekot vēl arī citu iesaistīto personu aizturēšanas.

Ainars Latkovskis

Ainars Latkovskis
Saeimas deputāts, agrākais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JV)

Nekā personīga: ”Attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, kas ir tā informācija, ko arī cilvēks bez pielaides varēja iegūt?”

Ainars Latkovskis: “Izskatot katru gadu budžetu mūsu komisijā, mēs organizējām, ka tas nav formāls akts. Katra ministrija nāca atskaitīties par to, kas ir paredzēts nākamā gada budžetā. Kam tiks tērēta nauda, kas tieši tiks iepirkts. Ja mēs par aizsardzību, tad diezgan skaidrs, ko mēs pērkam, cik daudz mēs  pērkam.

Nekā personīga: ”Arī tādas lietas publiski nestāsta?”

Ainars Latkovskis: “Arī tādas lietas, ko pēc sēdēm publiski nestāsta, bet kas loģiski deputātam ir jāzina, lai pieņemtu lēmumus.”

Intervijā ”Nekā personīga” premjers teica, ka jāizvērtē kādā veidā Saeimā tiek strādāts ar ierobežotas pieejamības informāciju un kādiem deputātiem tā ir pieejama.

Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš
Ministru Prezidents (JV)

Krišjānis Kariņš: “Faktiski tas ir smags trieciens. Viņš liek izvērtēt diezgan plaši gan, kāda veida ierobežojumi valstī pastāv, nepastāv, vai viņi ir, vai nav pamatoti, piemēram, ieņemt zināmus amatus. Bet tas arī jādara – jāizvērtē visos līmeņos lēmumi, procedūras.”

Nekā personīga: ”Kam un kādā veidā tas būtu jādara?”

Krišjānis Kariņš: “Tas būtu jādara faktiski valdības ministrijām, Saeimai pašai un, es domāju, arī plašākai sabiedrībai. Arī tas, ko jūs kā žurnālisti, man liekas, tas ir pareizi, ka jūs uzdodat pareizos jautājumus. Un mums ir jārod kopēji labas atbildes un tur, kur ir kas uzlabojams vai maināms, tas vienkārši jādara. Vai tas ir Saeimas kārtības rullis, vai tas ir kāds Ministru kabineta noteikums, vai tas ir kāds valsts likums.”

Vjačeslavs Dombrovskis

Vjačeslavs Dombrovskis
Saeimas deputāts (ievēlēts no Saskaņas)

“Tā sajūta bija tāda, ka partijai, kam es tomēr veltīju diezgan daudz laika no savas dzīves, lai mēģinātu Saskaņu dabūtu ārpus sarkanajām līnijām, tāpēc varu pateikt, ka tas rūgtums ir bijis, ka partija, par kuru publiskajā telpā ļoti bieži izskan pārmetumi par Kremļa aģentiem, vai ko līdzīgu, tad ar kaut ko tādu nodarboties bija, nu kā minimums, ne īpaši gudri.”

Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš
Ministru Prezidents (JV)

“Mums ir iespēja un faktiski pienākums vēlreiz izvērtēt visu, kāda tā sistēma ir, un viņa gadījumā, nav kaut kur uzlabojumi, jo, ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.”

22 komentāri