1 komentārs

Šī gada sākumā ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija publiskoja ziņojumu, kurā Latvijas trešo lielāko banku “ABLV Bank” vainoja smagos pārkāpumos, sistemātiskā naudas atmazgāšanas atbalstīšanā un amatpersonu kukuļošanā.

Banka apgalvoja, ka ziņojums balstīts uz nepatiesiem faktiem, ko paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, jo “ABLV Bank” esot atteikusies izmantot viņa ieteiktos lobistus. To, vai Rimšēvičs tiešām maldinājis ASV partnerus, izmeklēšanā cenšas noskaidrot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

ASV bankai pārmeta netīras naudas apkalpošanu. Klientu vārdus neizpauž ne pati kredītiestāde, ne uzraugošās institūcijas. “ABLV Bank” klientu lokā ļauj ieskatīties ziedojumi tās labdarības fondam. Naudu tam pārskaitījuši simtiem ofšoru zonu uzņēmumu.

“ABLV Charitable Foundation”, kas tagad mainījusi nosaukumu uz “Novum Riga”, ir viens no lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Gadu gaitā tas iegādājies dzirdes aparātus vairāk nekā 400 bērniem, finansējis nometnes, kultūras žurnālistiku un mākslas pasākumus, apmaksā izglītību Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu atvasēm. Vērienīgākā ir fonda programma “Jaunā Rīga”. Ar tās palīdzību atjaunota skulptūra “Globuss” Jūrmalā, uzcelts bērnu rotaļu laukums Rīgā pie Doma baznīcas, kā arī top Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts.

Muzejs bija iecerēts kā tikai privātu mecenātu finansēta būve. Starptautiskā konkursā jau izraudzīta pasaulslavena arhitekta skice. Kad pavasarī darbu pārtrauca “ABLV Bank”, darbu apturēja arī labdarības fonds, lai gan tā ir neatkarīga organizācija. Tagad tas atsācis strādāt.

Ernests Bernis
“Novum Riga” vadītājs

Mēs aktivizējām programmas, kas ir saistītas galvenokārt ar sociālo jomu. Tiek turpinātas dažas sociālās programmas, pirmkārt, Zolitūdes programma – tieši pieci gadi kopš traģēdijas – to mēs neapturējām. Mēs arī neapturējām programmu “Palīdzi dzirdēt” – tie ir dzirdes aparāti bērniem. Attiecībā uz citām programmām, – tur lielākā daļa ir apturētas ne tikai finansiālu iemeslu dēļ, bet arī, ņemot vērā to, kas notiek ar “ABLV Bank” un visiem tiem tālākiem mērķiem. Plānojam nākamgad katru no programmām atkārtoti izvērtēt un izlemt tālāko nākotni.

Muzejs tiek finansēts no programmas “Jaunā Rīga”. Tur ir dubulta problēma, tāpēc ka arī muzeja fonds bija “ABLV Bank” klients. Fondam jau bija savākts pietiekoši naudas, bet arī problēmas līdzīgas. Mēs kopā ar Oļegu [Fiļu], kopā ar Teterevu ģimeni atrisinājām to jautājumu ar finansējumu, lai pabeigtu ēkas projektēšanu.

“ABLV” labdarība fonds ar katru gadu auga, līdz pagājušajā gadā tā ieņēmumi sasniedza piecus miljonus eiro. Organizācija gan tērē ievērojami mazāk, tādēļ kontos un vērtspapīros pērnā gada beigās bija desmit miljoni eiro. Lielāko daļu naudas atvēlēja “ABLV Bank” akcionāri un viņu uzņēmumi. Īpašos Ziemassvētku pasākumos naudu vāca arī no citiem, ziedot aicināja “ABLV bankas” klientus.

“Pirmkārt, fonds ir mans un Oļega veidojums, un, protams, lielāko daļu no finansējuma to visu 12 gadu laikā sniedzām mēs ar viņu, gan arī mums piederošie uzņēmumi. Bet mēs bijām atvērti pieņemt ziedojumus arī no citiem ziedotājiem. Gandrīz visus šos gadus mēs, piemēram, taisījām ikgadējas Ziemassvētku akcijas, kad mēs diezgan plaši publicējām sludinājumus, izplatījām informāciju par mūsu programmu, un atsaucība bija diezgan liela. Ziemassvētku akcijas, kas tika taisītas, mēs aktīvi popularizējām un izplatījām informāciju, ne tikai  fonda mājas lapās, bet arī bankas informācijas sniegšanas kanālos. Tika piedāvāts saziedot naudu, piedalīties arī labas darbības klientiem,” stāsta Bernis.

Piecu gadu laikā ofšoru zonās reģistrēti uzņēmumi “ABLV bankas” labdarības fondam pārskaitījuši gandrīz trīs miljonus eiro. No tiem divi miljoni eiro ziedoti tieši programmai “Jaunā Rīga”, kuras galvenais mērķis ir uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju.

Fondam ziedojuši uzņēmumi, kas reģistrēti Panamā, Kiprā, Belizā, Lielbritānijā, Honkongā, Britu Virdžīnu, Seišelu un Māršala salās. To patiesie īpašnieki ir paslēpti. Kopumā šādu ziedotāju skaits piecu gadu laikā bijis ap 400.

Starp tiem ir Apvienoto Arābu Emirātos bāzēts uzņēmums, kas īstenojis Krievijas naftas milža “Lukoil” projektus Uzbekistānā. “Novo Construction Equipment” (FZE) – 19 228,92 eiro. Belizā reģistrēts uzņēmums, kurš Uzbekistānā importē naftas ieguves iekārtas. “Verisa trading” – 19 228,92 eiro

Vairākus uzņēmumus dibinājuši tās pašas Māršala un Seišelu salās reģistrētās kompānijas, ko Ukraiņu izmeklētāji saista ar naftas magnātu Serhiju Kurčenko. Viņa vadītie uzņēmumi bijusi daļa no bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča organizācijas.

  • “Rionet Commercial LLP” – 55 350 eiro.
  • “Lordberg Energy Corp” – 19 195,7 eiro.
  • “Hornberg Solutions LLP” – 49 381,68 eiro.
  • “Soldmax LLP” – 42 528,94 eiro.

Šī gada februārī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla publiskotajā ziņojumā minēts, ka Kurčenko izmantoja sev piederošu deviņu čaulas uzņēmumu kontus “ABLV bankā”, lai no Ukrainas aizpludinātu miljardiem dolāru, ko viņš bija ieguvis, piesavinoties valsts īpašumus.

Cits ziedotājs – “Primewall Intertrading LLP” – Ukrainā figurē naudas atmazgāšanas krimināllietā. “Primewall Intertrading LLP” – 42 455,49 eiro.

Banka bijusi ierauta arī Moldovas skandālā, kur no valsts tika nozagts miljards dolāru. Par to “ABLV” saņēmusi trīs miljonu eiro sodu. Fondam ziedojušas firmas, ko dibinājuši Moldovas skandālā identificēti uzņēmumi.

  • “Miller Alliance LLP” – 45 021,19 eiro.
  • “Pensberg Management” – 14 405,61 eiro.

Par lielāko daļu ziedotāju informācijas nav. Tos reģistrējušas tā sauktās ofšoru fermas – biroji, kas ārzonās dibina uzņēmumus, ieceļ direktoru amatos ar patiesajiem īpašniekiem nesaistītas amatpersonas. Šādā veidā par sava veida starptautiskām leģendām kļuvuši rīdzinieki Ēriks Vanagels un Stans Gorins, kas ir amatpersonas tūkstošos uzņēmumu visā pasaulē. Tagad viņiem piebiedrojies Ali Moulaye – Briselē dzīvojošs zobārsts. Ārvalstu žurnālistiem viņš atzinies, ka savulaik dzīvojis Latvijā, kur piekritis draugiem parakstīt “daudz ko un daudzreiz”. Viena no šādām ofšoru fermām ir arī Latvijas “BBP Baltic”. Tā Panamā reģistrējusi arī “Bolgare Corporation”, kas arī ziedojis “ABLV” fondam – 46 298,25 eiro.

Ernests Bernis
“Novum Riga” vadītājs

Man nav informācijas, ka kāds mūsu ziedotājs būtu saistīts ar kaut ko no jūsu minētā. Pirmā lieta. Otrā lieta – šeit jāskatās tīri no likuma puses. Pēc esošās likumdošanas fonds nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas subjekts. Fondam ir konti dažādās bankās. Tas nozīmē, ka katra banka, saņemtos ziedojumus ieskaitot kontā, veic visas pēc likuma nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu iespējamās problēmas. Ja nauda ir ieskaitīta, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Fonds pastāv 12 gadus, un līdz šim mēs neesam saņēmuši nevienu pieprasījumu no kompetentajām iestādēm attiecībā uz kaut kādu saziedoto naudu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vērtējumā labdarības fondi ir augsta riska klienti naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, tādēļ bankām īpaši stingri jāvērtē šādu organizāciju darījumi. Tomēr pašiem fondiem nav pienākuma pārbaudīt ziedotās naudas izcelsmi. Sabiedriskā labuma organizācijas, kāds ir arī “ABLV bankas” fonds, uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ilze Borance
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece

Tas ir mūsu galvenais uzdevums – pārliecināties, ka saņemtie ziedojumi tiek izlietoti konkrētam mērķim un atbilstoši piešķirtajai jomai. Ja VID saskata riska pazīmes, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, tad VID attiecīgi informē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu.

Vaicāta, vai šādi gadījumi ir bijuši, Borance norāda: “Praksē ir bijis, nav daudz, bet ir bijis.”

VID galvenā aizdomu pazīme ir tas, ka uzņēmumam nav ne tik lielu līdzekļu, ne ieņēmumu, lai ziedotu. Tomēr ofšoru firmām ir grūti šādus datus iegūt.

 

Andris Rukmanis
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs

Zināmā mērā maksātājam ir jābūt ieinteresētam, lai par viņu nebūtu šaubu. Ja par viņu radīsies šaubas, tad viņa līdzekļi gan Latvijas teritorijā, gan tajā teritorijā, kur vēl viņš darbojas – valstīs, kur savstarpēji ir ļoti augsta līmeņa sadarbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, – būs viņam, protams, iespēja, ka viņa līdzekļi tiek iesaldēti dažādās kredītiestādēs.

Visas darbības, kas ir legālas, tā nebūs slēpšana, tā būs optimizēšana. Ja mēs runājam par ofšoriem, nav pēdējā laikā vairs populāri. Jo arī ofšoriem prasa pārskatus, viņiem ir ļoti augsta neuzticības prizma kredītiestādēs, visiem viņu darījumiem. Šāds ofšors nevar brīvi darboties, jo faktiski katrs viņa darījums tiek pārbaudīts ar papildu pārbaudi, uzmanību, pierādījumiem.

Bernis apgalvo, ka ir informēts, kādas personas patiesībā stāv aiz fonda ziedotājiem, piemēram, lielākā dāvinājuma – gandrīz pusmiljona eiro – avota “Alpine Universal LTD”.

“Domāju, ka es neatklāšu, tāpēc, ka, pirmkārt, varētu būt tā, ka līgums neparedz to atklāt publiski. Otrais, es varbūt pateikšu tā, ka jums ir grūti noticēt, bet 12 gadu laikā mums ir tūkstoši ziedotāju, un es nevaru visus atcerēties, man nav tāda pienākuma,” norāda Bernis.

Savukārt Rukmanis pauž: “Ja nauda tiek izmantota labiem mērķiem, vai mums vispār būtu jāuztraucas par to, no kurienes tā nāk? Zināmā mērā jā, jo mēs nevaram veicināt labdarību ar prettiesisku darbību. Mēs nevaram teikt, ka labdarības cēlais mērķis attaisno prettiesisku rīcību, mēs nevaram tā teikt.”

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl