Komentāri

“ABLV Bank” pašlikvidācijas uzraudzībā valsts pusē strādās dārgi ārvalstu konsultanti. “Nekā personīga” zināms, ka plānots piesaistīt līdz 20 cilvēku lielu komandu, tomēr vēl nav zināms, cik daudz eksperti darīs un cik miljonus tas prasīs no valsts budžeta. Premjers Māris Kučinskis uzsver, ka “ABLV Bank” kontrolēšanā ieguldītā nodokļu maksātāju nauda tiks atgūta, netieši norādot, ka bankā visdrīzāk atklāsies  iepriekš noslēpti netīras naudas  darījumi. Piesardzīgāks šādās prognozēs ir banku galvenais regulators. Izmaiņas notiks arī “ABLV Bank” likvidatoru rindās, viens no tiem darbu neturpinās.

Pusgadu pēc “ABLV Bank” aizvēršanas, valdība sapratusi, ka bankas likvidācijā tai būs vajadzīgi izglītoti konsultanti. Darbam izraudzīta starptautiska auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”.

Premjers Māris Kučinskis domā, ka ekspertiem tērētā nauda atmaksāsiesm, jo izdosies atrast noziedzīgi iegūtu naudu, kas papildinās valsts kasi. Piesardzīgāks  prognozēs ir banku galvenais regulators. Izmaiņas notiks arī ablv likvidatoru rindās,  viens no likvidatoriem darbu neturpinās.

Savulaik ceturtās lielākās bankas pašlikvidācijā runa ir par bezprecedenta summu – “ABLV” aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro. “ABLV Bank” ir  3769 klienti, lielākā daļa no tiem nerezidenti. Līdz septembra vidum banka aicina  kreditorus pieteikties ar saviem prasījumiem. Un plāno izmaksas sākt no  nākamā gada janvāra. Ņemot vērā skarbās  amerikāņu finanšu uzrauga FINCEN apsūdzības “ABLV” sistemātiskā naudas atmazgāšanā un korupcijā, jaunā kontroles dienesta vadītāja  vispirms grib pārbaudīt, kādi finanšu darījumi bankā bijuši un tikai tad ļaut  naudu  izmaksāt.

Bankas likvidācijai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja četrus likvidatorus. Tiem bija jāatbilst vairākiem kritērijiem, jāskatās, lai nav interešu konflikta, vērtēta tika viņu reputāciju. Par vienu no likvidatoriem jau pēc apstiprināšanas parādījās šaubas par atbilstību  amatam. Neoficiāli avoti ziņo, ka ir apšaubīta zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Elvija Vēbera reputācija. Atklājās viņa saistība ar  maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Sprūds apsūdzēts jau divās krimināllietās.

Vēbera saiknes ar Sprūdu netieši apstiprina kāds fakts. Kā maksātnespējas administrators Vēbers savulaik kādu laiku ir praktizējis Sprūda komandas iecienītajā adresē Rīgā Antonijas ielā 7. Vēbers gan noliedz, ka viņam  būtu bijuši jelkādi kopīgi projekti ar Sprūdu. Nekā personīga rīcībā ir ziņas , ka Vēbers darbu “ABLV” likvidatora amatā neturpinās.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Elvijs Vēbers ir iesniedzis atlūgumu. Tas ir!

Elvijs Vēbers apgalvoja, ka ir ziņas par paša iesniegto atlūgumu viņam ir pārsteigums. Arī “ABLV Bank” informēja, ka darbu bankā patlaban turpinot visi četri likvidatori. FKTK vadītājs Pēters Putniņš ne apstiprināja, ne noliedza premjera teikto, vien piebilda, ka Ministru prezidents ir labi informēts par norisēm bankā.

Pēters Putniņš

Pēters Putniņš
FKTK priekšsēdētājs

(NP: Jūs akceptējāt četrus likvidatorus “ABLV”, tagad situācija mainījusies Evijs Vēbers jums iesniedzis atkāpšanās vēstuli. Kas mainījies?) Visus apstākļus, kas saistīti ar likvidatoriem un viņu personālijām pašreiz es nekomentēšu un kad process  būs gatavības pakāpē, mēs no savas puses informēsim sabiedrību. Premjers ir ļoti labi informēts par visu pašlikvidēšanās procesu

“ABLV” vārds ticis piesaukts daudzos skaļos naudas atmazgāšanas skandālos, tajā skaitā 2014. gadā notikušā miljarda zādzībā no Moldovas bankām, kur naudas ceļi veda arī caur trim Latvijas bankām. Moldovas gadsimta zādzības anatomiju atklāja starptautiska detektīvaģentūra “KROLL”. Pēc shēmu izgaismošanas Latvijas banku uzraugs sodīja mūsu komercbankas, tai skaitā “ABLV”.

Kontroles dienesta vadība uzskata, bankā jāpārbauda pēdējo piecu gadu darījumi. Taču tas netiks galā ar saviem resursiem, tāpēc piesaistīs 20 cilvēku lielu starptautisku ekspertu komandu. Pagājušonedēļ premjera vadītajā finanšu sektora attīstības padomes sēdē  jaunā kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa informējusi, ka šim darbam uzrunātas 10 starptautiskas kompānijas, no kurām atsaukušās piecas.

Ilze Znotiņa

Ilze Znotiņa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja

Pasaulē ir maz šādu krāpšanas izmeklētāju vai grāmatvedības auditu un  finanšu analīzes veicēju. Tās, kuras  kas ir labākās no labākajām, tika uzrunātas, tā kā ir neskaidrs apjoms, par kādu mēs runājam no darba viedokļa, un  bija nepieciešams Latvijā nogādāt ātri veselu komandu, ir pieci ļoti kvalitatīvi piedāvājumi.

“Nekā personīga” zināms, ka Kontroles dienests par “ABLV” aizdomīgo darījumu pārbaudi  apsver iespēju slēgt līgumu ar  starptautisko auditorfimu “Pricewaterhousecoopers”.

Eva Belarus
“ABLV” likvidatore

Mēs šo ieceri atbalstām, jo no publiski izskanējušajām ziņām izskanējis, ka gan kontroles dienestam, gan citām valsts iestādēm mazliet trūkst kapacitātes, vērtējot naudas atmazgāšanas un īpaši terorisma finansēšanas riskus un sankciju pārkāpšanas riskus, tāpēc jebkura profesionāla konsultanta piesaistīšana nodrošinās to, ka pašlikvidācijas process ir pēc iespējas neatkarīgs, caurspīdīgs un kvalitatīvs.

“ABLV” vārdos atbalsta ārvalstu palīgu piesaisti neskaidro darījumu pārbaudēs, taču pati banka būs tā, kas izšķirsies, kādu informāciju dot dienestam.  Salīdzinot ar pagājušo pusgadu  kontroles dienestā ienāk par 200% vairāk ziņojumu  no visām bankām. Finanšu ministre domā, ka jāmaina līdzšinējā kārtība, un arī FKTK jābūt līdzatbildīgai par banku  toksiskiem darījumiem. Turpmāk bankām ziņas par neskaidriem darījumiem jāsniedz arī FKTK.

Dana Reizniece-Ozola

Dana Reizniece-Ozola
Finanšu ministre (ZZS)

Kas, manuprāt, arī ir svarīgi, lai kontroles dienests ne tikai starta  gatavībā vērtētu ziņojumus, bet, lai tie no FKTK puses nāktu. Un nevis pārpludinot kontroles dienestu un nevis selektīvi izvēloties informāciju, bet ārkārtīgi svarīga būs metodoloģija, ko šobrīd izstrādā “Ernst & Young”.

“ABLV” likvidatori apgalvo, ka kontroles dienestam ziņos par katru aizdomīgu darījumu, apstiprinātu, vai arī atliktu. Bankas piesaistītais auditors izstrādās sistēmu, pēc kādām riska pazīmēm atlasīt aizdomīgus darījumus. Kontroles dienesta vadība  tam īsti neuzticas.

Ilze Znotiņa

Ilze Znotiņa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja

Mums ir ļoti nopietnas bažas par to, vai mēs saņemsim visaugstākās kvalitātes ziņojumus un problēma ir acīmredzama – “Ernst & Young” izvēlas paši likvidatori.

Arī FKTK  būs vajadzīgs starptautisks konsultants, kurš pārbaudīs, cik kvalitatīvi bankas auditors izstrādājis sistēmu darījumu pārbaudei. Iepirkumā plānots tērēt pusmiljonu. Arī šim darbam pēc mūsu ziņām izraudzīta auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

(NP: Cik liels papildfinansējums [Kontroles dienestam] būs nepieciešams?) Nav vēl tas dienaskārtībā, tā kā pagājušajā nedēļā bija tikšanās un bija noruna, ka slēgs līgumu ar konkrētu firmu, un runāsim ar augsta līmeņa ekspertiem. Un kontroles vadītāja izskatās būs šo komandu nokomplektējusi. (NP: Tātad tas būs ar valdības lēmumu akceptēts?) Valdība to akceptēs, jā. (NP: Izmaksas varētu būt 1,8 miljoni?) Man grūti komentēt, tāpēc arī Kontroles dienests to zinās precīzi, cik mēs šo summu iesaldēsim. Bet mans uzskats ir, ka tā noteikti nav līdzekļu šķērdēšana, sanāk, ka mēs izšķērdējam neuzraugot procesu.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija par konfiscēto naudu pēdējos četros gados rāda, ka vienīgi 2016. gadā valsts budžetā ieskaitīta rekordliela summa 46 miljoni, noziedzīgi iegūtas  naudas no Ukrainas. Vidēji tiesībsargi konfiscē trīs miljonus gadā.

Pēters Putniņš

Pēters Putniņš
FKTK priekšsēdētājs

(NP: Kāpēc mums nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā nauda par iespējams sliktu banku uzraudzību?) Es gribētu, pirmkārt, pastrīdēties, vai ir bijusi slikta banku uzraudzība. (NP: Ja būtu bijusi laba, nebūtu FINCEN ziņojums.) To mēs vēl redzēsim, mēs pārbaudīsim gan klientu kvalitāti, gan darījumu kvalitāti. Ja uzrādīsies ļoti liels sliktu transakciju  skaits, tā nauda tiks iesaldēta un nekur jau tā nepaliks. Ja šādu gadījumu būs maz, nebūs spēkā Jūsu arguments par sliktu banku uzraudzību.

Ilze Znotiņa

Ilze Znotiņa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja

Tā tomēr ir valdības atbildība, ja līdz šim kontroles dienestam nebija doti pietiekami resursi, un to es varu apliecināt, ka nav tādi joprojām trīs mēnešos, kopš esmu amatā, tad, protams, ka tas ir valdības jautājums

Augusta beigās tika publicēts Latvijai negatīvais “Moneyval” ziņojums. Ja atteikšanās no čaulu kompāniju apkalpošanas, kontroles dienesta reformas un “ABLV” pašlikvidācijas uzraudzība nepārliecinās Eiropas padomi, nākamais sliktais “Moneyval” ziņojums var smagi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

11. septembrī Ministru prezidenta vadītajā finanšu sektora attīstības padome būs skaidrs, cik lielas būs kontroles dienesta ārvalstu  ekspertu izmaksas un vai tie būs nepilni divi miljoni. Savukārt  finanšu un kapitāla tirgus komisijas plānotais pusmiljona iepirkums ar “PricewaterhouseCoopers” ne ar vienu komisijai nav jāsaskaņo, jo budžetu veido tirgus dalībnieki.

Negatīvais “Moneyval” ziņojums uzsver to, ko mēs jau gadiem zinām – par finanšu noziegumiem atbildīgās iestādes savā starpā  sadarbojas slikti un nenoved lietas līdz rezultātam.

Lasi vēl