Negaidītas traģēdijas, satrakots pūlis: LNT žurnālisti stāsta par darbu krīzes situācijās

1 komentārs
Negaidītas traģēdijas, satrakots pūlis: LNT žurnālisti stāsta par darbu krīzes situācijās
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Strādāt krīzes situācijās mums nācies daudzas reizes. Saglabāt mieru satrakota pūļa vidū, turpināt filmēt, kad apkārt lido akmeņi vai kad notiek negaidītas traģēdijas. LNT Ziņu dienesta darba ritmu noteikušas pašas ziņas. Tas nozīmē gan spēju saglabāt mieru studijā, kad tiešraidē redzi, ka notiek traģēdija, gan reaģēt, esot notikuma vietā. Svarīgi arī notiekošajā saskatīt kopsakarības un izcelt būtiskāko.

2005. gada orkāns, Saeimas atlaišana, mazā Ivana pazušana vai Zolitūdes traģēdija. Krīzē ziņas vērtība kļūst vēl nozīmīgāka.

“Tas ir tas ļoti nepateicīgs brīdis, jo tev ir jāstāsta, jo tu zini, ka visa Latvija tajā brīdī skatās, bet, nedod Dievs, pateikt kaut ko, par ko būs pēc tam jāatbild, lai neveicinātu papildu paniku,” norāda LNT Ziņu žurnālists Ivo Jurkāns.

Pēc pirmās LNT Ziņu tiešraides par Zolitūdes traģēdiju sekoja vēl daudzas ne vien dienas un vakara ziņām, bet arī speciālizlaidumiem vairāku dienu garumā.

“Mēs atnācām uz rīta sapulci ar tādu domu, ka mums ir jāturpina, bet tā iekšējā sajūta, kad tu esi šādā ritmā strādājis, ka tagad es beidzot atvilkšu elpu, bet šis bija gadījums, kad tu nevari to elpu atvilkt. Es nezinu, tas ir kāds posttraumatiskais stress, bet jebkur, kad es dzirdu sirēnu, man iekšā sirds klaudz,” teic Ivo Jurkāns.

Zem drupām zaudēts brālis, vīrs, mamma. Šādi kadri no melnākās neatkarīgās Latvijas traģēdijas vēsturē paliks pateicoties neatlaidīgam operatoru darbam.

“Es filmēju tās emocijas, nu tad, protams, man, saņēmu sitienu, brilles man aizlidoja pa gaisu, bet nu tādā brīdī, protams, ka es neatbildēju. Tas acīmredzot bija kāds no tuviniekiem,” stāsta LNT Ziņu operators Uldis Veiss.

Strauja valsts tuvošanās bankrotam arī žurnālistiem nozīmēja garas darba stundas nakts melnumā. “Tā bija pirmā reize, kad bija tādas nenormālās darba stundas no agra rīta līdz vēlam vakaram, tā ka lēmumi tika pieņemti īsi pirms ziņām un tad, protams, svarīgākais ir visu korekti pateikt steigā kaut kādas muļķības nesarunāt,” ekonomisko krīzi atceras LNT Ziņu žurnālists Gatis Suhoveckis.

“Viena no retajām lietām, ko es esmu saglabājis, ir Ivara Godmaņa tolaik jau bijušā premjera tāds vizuāls attēlojums, kas Latvijai draud, ja iestāsies maksātnespēja. Toreiz bija grūti saprast tieši kādas sekas varētu draudēt – runa bija, ka, iespējams, pensijas nevarēs izmaksāt, algas valsts pārvaldē strādājošajiem un tad, jā, Godmaņa kungs toreiz šādi attēloja, kas tad Latvijai draud, ja valsts principā bankrotētu.  Šis ir jāpaskaidro pēc tam skatītājiem, ko tas nozīmē, kas tad viņus sagaida,” norāda LNT Ziņu žurnālists.

“Es tikko biju atbraukusi no Ēģiptes, no siltām zemēm, no atpūtas, un notika šī nelaime. Ārā bija -20, -25 grādi, televīzijas tehnikai pastrādāt šādos laika apstākļos bija gandrīz neiespējami, mēs ik pēc dažām minūtēm gājām iekštelpās tehnisku sildīt,” teic LNT Ziņu žurnāliste Dana Albrehta.

“Es stāvu tukšā Doma laukumā, un tas pūlis pēkšņi nāk Doma laukuma virzienā un nāk tieši man pāri, burtiskā nozīmē – visi “gāž” man pāri. Cilvēki sāk man baurot ausīs, matus man cilāja… Tas bija ārprāts, bet man nebija baiļu sajūta, es biju absolūti koncentrējusies darbam un ziņot par to, ko es redzu,” 13. janvāra grautiņu atmosfēru atminas LNT Ziņu žurnāliste.

Ar agresīvi noskaņoto pūli jāsaskaras bija ne tikai policistiem, bet arī žurnālistiem un operatoriem. Operatoru fiksētie kadri toreiz kļuva ne tikai par vēstures liecību, bet vēlāk tie noderēja arī izmeklētājiem, vācot pierādījumus.

“Bija epizode, kad to “LB” veikalu demolēja ārā, tur viena daļa bija tie jaunieši ar šallēm notinušies, tikai acis bija ārā, es pie tā veikala vienkārši filmēju visus, kas nāk ārā ar dārgām viskija pudelēm. Man bija tāda spilgti sarkana jaka, kas pievērsa uzmanību. Vienā brīdī dzirdu, divi man aiz muguras sarunājas – šitais visu filmē, ko mēs ar viņu darīsim,” atceras LNT Ziņu operators.

Par nacionāla mēroga traģēdiju var kļūt arī mazā Ivana pazušana Liepājā. “Tu jau esi tā kā saaudzis ar to bērnu kopā, liekas, ka tas ir tavs, ka viņš ir tuvs, lai gan dzīvē neesi redzējis, un tad, kad man piezvanīja no Liepājas kriminālpolicijas un pateica, ka puika ir miris, tad bija tāds. Tad es salūzu, bet tai pat laikā producente teica: Ieva, tu esi tam sekojusi līdzi, tev arī tiešraidē tas ir jāpasaka,” atceras LNT Ziņu žurnāliste.

Mazais Ivans lika visai Latvijai vismaz uz kādu brīdi nenovērsties no bērniem, kas palikuši vieni. Un līdzīgi var notikt ar jebkuru ziņu.