3 komentāri

Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25. gadadienas svinības valdību pārsteigušas nesagatavotu. Lai gan 4. maija svētki tiek svinēti katru gadu, šoreiz to atzīmēšana izvērtusies par neparedzētu gadījumu, jo finansējumu svinību sarīkošanai, valdība šodien piešķīra no līdzekļiem, kas paredzēti ārkārtas situācijām.

Pirms 25 gadiem Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju, tādējādi atjaunojot Latvijas valstiskumu. Kopš 1990. gada ir izaugusi jauna paaudze, kas nav piedzīvojusi vēsturiskos notikumus, tāpēc šoreiz svētku programmā lielāka uzmanība pievērsta jauniešu izglītošanai.

Taču lai sarīkotu svētkus, ar valsts budžetā iekļauto finansējumu ir bijis par maz. Tāpēc valdība šodien papildus piešķīra aptuveni 200 tūkstošus eiro, tos ņemot no līdzekļiem, kas atvēlēti neparedzētiem gadījumiem. Atsevišķi ministri neslēpa izbrīnu, kāpēc valsts svētki pēkšņi kļuvuši par iepriekš neplānotu ārkārtas gadījumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma pēc koalīcijas partiju sanāksmes vakar sacīja, ka nauda 4. maija svinībām nav piešķirta, jo budžetu veidojot, finansējuma pieprasījums ir paslīdējis ātrā tempā. Bet šodien viņa skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valdība gada nogalē negaidīti uzzinājusi, ka tieši tai uzticēts pienākums organizēt šos valsts svētkus.

Kā norāda kultūras ministre Dace Melbārde papildu finansējums pieprasīts tāpēc, ka sastādot šā gada valsts budžetu, vēl nebija skaidrības, cik tieši izmaksās 4. maija atzīmēšana. Un lai gan šoreiz Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena kļuvusi par neparedzētu gadījumu, ministre noraida pārmetumus, ka valdība laikus nespēj sagatavoties valsts svētkiem.

Notikušais izpelnījies ironiskas un dzēlīgas piezīmes sociālajos tīklos, cilvēkiem paužot neizpratni, kā valsts svētki var būt neparedzēts gadījums. Arī bijušais kultūras ministrs, maestro Raimonds Pauls šādā valdības rīcībā saskata necienīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un Latvijai svarīgiem vēsturiskiem notikumiem.

Gada pirmajos trīs mēnešos par “neparedzētiem gadījumiem” valdība atzinusi tik daudz ko, ka jau izsmelts finansējums, kas bija atvēlēts ārkārtas situācijām. No vairāk nekā 32 miljoniem eiro pāri palikuši vien aptuveni 700 tūkstoši. Kā norāda Finanšu ministrijā, ja atlikušajos deviņos mēnešos vēl tiks piedzīvotas kādas ārkārtas situācijas, piemēram, dabas stihija – nauda būs jāņem no ministrijām piešķirtā budžeta.

TOP komentāri

  • watafak
    +1 +1 0

    watafak

    watafak.. kopsh kura laika Latvijas neatkariiba ir aarkaartas situaacija?
  • krekers
    0 0 0

    krekers

    Nu, šis ir no sērijas - tik skumji, ka jāsmejas. Tā ir pļauka sejā visai neatkarīgajai Latvijai.. Un tiešām - muļķu zeme!!
  • kristaps

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl