15 komentāri

Trauksme Salaspils kodolreaktorā. Radioaktīvais ūdens nu jau ir sācis noplūst arī no otrās sarūsējušās pusgadsimtu vecās tvertnes. Decembrī jau tika ziņots par bīstamā šķidruma noplūdi pirmajā glabātuvē. Valdība, pēc ekspertu teiktā, spējusi vien pasviest pavisam mazu glābšanas riņķi, vakar piešķirot 15 tūkstošus eiro bīstamā šķidruma izsūknēšanai.

Taču nevienam  nav tik daudz naudas, lai pārliecinoši novērstu šobrīd Salaspilī tuvojošos ekoloģisko katastrofu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

1300 mucas bija vajadzīgas, lai decembrī no caurās pazemes tvertnes izsūknētu radioaktīvo ūdeni. Tagad izrādās – caura ir arī vēl otra pazemes tvertne. Šobrīd tiek gaidīts, kad atvedīs vēl papildus 500 mucu, kurās radioaktīvo vielu pārsūknēt.

Salaspils kodolreaktora pagalmā, tur aiz sētas, radioaktīvais šķidrums turpina noplūst zemē, bet Vides ministrija gadiem ilgi ignorējusi tās likumisko pienākumu rūpēties par vides drošību, un arī šā gada budžetā tā neiekļāva finansējumu radioaktīvā ūdens utilizēšanai. Latvijā bīstamākais objekts draud palikt bez finansējuma, kas rezultētos ekoloģiskajā katastrofā.

Arī Finanšu ministrija pateikusi – vakar iedotie 15 tūkstoši eiro ir pēdējie no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Decembrī jau piešķīra 120 tūkstošus. Taču nauda būs atkal vajadzīga jau pēc mēneša, un šogad kopā – 250 tūkstoši eiro, lai īpaša temperatūrā uzturētu, apsargātu un kontrolētu teju 2000 mucas, kurās no caurajām pazemes tvertnēm būs pārsūknēts radioaktīvais ūdens un glabāsies speciālā angārā. Vides ministrija sava budžeta ietvaros līdzekļus nepārdalīs.

”Faktiskais apsaimniekotājs no visām ar tām izrietošajām sekām ir Latvijas Universitāte. Ministrijas budžetā finansējuma Salaspils kodolreaktora jautājuma risināšanai nav,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Taču tik daudz naudas nav arī Latvijas Universitātei, lai augstskola viena pati likvidētu tuvojošos ekoloģisko katastrofu. Izskatās, ka valsts vēlas uzlikt uz universitātes pleciem arī atbildību, lai teroristi nepiekļūtu angāram ar diviem tūkstošiem mucu netīrās bumbas izgatavošanai.

Šobrīd vēl neviens nav pat runājis, cik izmaksās visbīstamākā radioaktīvā šķidruma likvidēšana, kas vēl atrodas reaktora katlā ar ļoti augstu radiācijas līmeni.

Latvijas Universitāte uzskata, ka valdībai jāsaprot risks un beidzot jāpiešķir 5,5 miljoni eiro radioaktīvo vielu un apstaroto priekšmetu pilnīgai likvidēšanai. Citādi šobrīd no caurajām pazemes tvertnēm izsūknēto vielu mucās būs jāuzglabā 30 gadus ar izmaksām 300 tūkstoši eiro katru gadu.

Ministru prezidente likusi Vides ministrijai līdz februārim izstrādāt detalizētu aprakstu, kā labāk rīkoties. Tikmēr universitāte uzsver – tā ir bīstama laika novilkšana, jo trīs reizes visām iepriekšējām valdībām šādi apraksti jau tika iesniegti. Vides ministrija iecerējusi miljonus diedelēt no Šveices fondiem.

TOP komentāri

  • Salaspils iedzīvotāja
    0 0 0

    Salaspils iedzīvotāja

    Valdībai uzspļaut par cilvēkiem. Valdība laikam vispār nav izglītota par to, kas ir radiācija un ko tā nodara videi un cilvēkiem. Valdībai nauda ir tikai deputātu algu celšanai, kompensāciju izmaksām tiem deputātiem, kas neiekļuva Saemā un vēl visādiem citiem nekam nederīgiem tēriņiem.
  • jožiks
    0 0 0

    jožiks

    kādas vēl deputātiem algas lielākas? ar sūdainiem kokiem pa mugurām dzīt likvidēt pašiem to indesmucu salaspilī!
  • Kaka
    0 0 0

    Kaka

    Pie katras kúts vajag méslu krátuvi. Savádák Eiropa izdráztu. Súds laikam bístamáks.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl