NATO ģenerālis: Krievijas atturēšanai no iebrukuma Baltijā nepieciešami vērienīgi ieguldījumi infrastruktūrā

8 komentāri
NATO ģenerālis: Krievijas atturēšanai no iebrukuma Baltijā nepieciešami vērienīgi ieguldījumi infrastruktūrā
ITAR-TASS / SCANPIX

Lai ievērojami uzlabotu NATO spējas atturēt Krieviju no iebrukuma Baltijas reģionā, nepieciešami vērienīgi ieguldījumi ceļu, tiltu, dzelzceļa ostu un lidostu infrastruktūrā, Latvijas Aizsardzības ministrijas izveidotajam portālam “Sargs.lv” norādījis NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers.

Šādi ieguldījumi sekmēs ātru NATO spēku pārsviešanu gadījumos, ja būs nepieciešams pastiprināt karaspēka klātbūtni teritoriju aizsardzībai, uzsvēris ģenerālis.

Follmers atzīmējis, ka pēdējos gados NATO dalībvalstis sekmīgi ieviesušas tā saukto “Militāro Šengenas zonu”, proti, būtiski atvieglojušas virkni birokrātisko šķēršļu, lai alianses dalībvalstu vidū daudz efektīvāk varētu pārvietot militārās vienības. Tagad ir pienācis laiks infrastruktūras sakārtošanai.

“Mūsdienās nav nepieciešams kā atturēšanas līdzekli dalībvalstīs ilgstoši izvietot simtiem tūkstošu karavīru lielus kontingentus. Tehniski šos spēkus var visai ātri pārvietot, tāpēc nepieciešams sakārtot infrastruktūru savu teritoriju iekšienē, lai būtu iespējams ātri spētu pārmest mūsu vienības uz tām alianses valstīm, kurās tie ir visvairāk nepieciešami,” skaidrojis Follmers.

Ģenerālis kvalitatīvas infrastruktūras nepieciešamību salīdzināja ar figūru pārvietošanu pa šaha galdu – ja tas nebūs gana līdzsvarots, “figūras uz tā vienkārši nespēs noturēties”.

“Iedomājieties situāciju, kur Baltijas reģionā jānogādā, piemēram, 100 kaujas tanki. Vidēji viens šāds tanks sver ap 80 tonnām. Pa autoceļiem mēs tos pārvietotu uz speciāliem tanku treileriem. Tādējādi kopējais treilera un tanka svars jau pārsniegs 100 tonnu robežu. Daudziem tiltiem nav šādas kravnesības. Tas nozīmē, ka šī infrastruktūra ir jāuzlabo. Turklāt šāds solis ne tikai palīdzēs sakārtot infrastruktūras objektus, bet arī sūtīs nopietnu signālu Krievijai. Tur ātri saprastu – jā, viņi gatavojas,” skaidrojis ģenerālis.

“Runa nav tikai par Ziemeļaustruma flanga valstīm, bet arī par tām valstīm, kur karavīri jau ir izvietoti, piemēram, Vācijā. Arī tur ir nepieciešama attiecīgā infrastruktūra, lai karavīri varētu pārvietoties, piemēram, uz Poliju vai Slovākiju. Es domāju, ka no operacionālā viedokļa mums vēlreiz būtu jāieskatās kartē un jāpārvērtē infrastruktūras gatavība,” norādījis ģenerālis.

Ģenerālis arī atzinis, ka svarīga ir ne tikai esošās infrastruktūras sakārtošana, bet arī Dienvidu – Ziemeļu koridora attīstība.

“Padomju laikā visa infrastruktūra tika pielāgota uzbrukumam Rietumu virzienā. Tas, ko mums vajag izveidot tagad, ir Dienvidu – Ziemeļu infrastruktūra, pa kuru no Vācijas caur Poliju uz Baltijas valstīm iespējams pārvietot tehniku un karavīrus. Šādi infrastruktūras objekti ir vajadzīgi un par tiem ir nopietni jādomā,” piebildis Follmers.

Ģenerālis “sargs.lv” arī atzinis, ka Krievijai piederošajā Kaļiņingradas apgabalā izvietotie pretpieejas un uzbrukuma ieroči nopietni apdraud ne tikai Baltijas valstis un Poliju, bet arī var aizkavēt NATO papildspēku izvēršanu reģionā. NATO šos draudus ir ņēmis vērā, izstrādājot plānus Baltijas reģiona aizsardzībai.

NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris skaidro – problemātiska vieta NATO spēku nokļūšanai Baltijas reģionā aizvien ir tā sauktais Suvalku koridors – Polijas un Lietuvas robeža starp Kaļiņingradas apgabalu Krievijā un Baltkrieviju, kuras teritoriju Krievija varētu hipotētiski izmantot, lai atšķeltu Baltijas valstis no NATO papildspēku piekļuves reģionam.

Follmers norādījis, ka par Suvalku koridoru ir atbildīgas divas valstis – Polija un Lietuva. Būdamas NATO dalībvalstis, tās kopā NATO partnervalstīm ir izstrādājušas attiecīgos taktiskā līmeņa plānus šīs teritorijas aizsardzībai.