NATO centra vadītājs: Virtuālajā telpā patlaban ir ārkārtīgi daudz viltus ziņu un dezinformācijas

Pievienot komentāru
NATO centra vadītājs: Virtuālajā telpā patlaban ir ārkārtīgi daudz viltus ziņu un dezinformācijas
EPA / SCANPIX

Virtuālajā telpā patlaban ir ārkārtīgi daudz viltus ziņu un dezinformācijas, turklāt starp valstīm galvenie izplatītāji ir Ķīna un Krievija, šodien Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forumā “Eiropas izaicinājumi” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts.

Sārts pastāstīja, ka viņa vadītais centrs sekojot tam, kas notiek ne tikai Latvijā, bet visā transatlantiskajā telpā.

Patlaban ir ārkārtīgi daudz viltus ziņu, nepatiesu ziņu un dezinformācijas. Tāpat ir dažādi spēlētāji, kas šo informāciju izplata ar digitālajiem rīkiem, sociālajiem tīkliem un lietotnēm “Whatsapp” un “Telegram”, viņš sacīja.

Sārts uzsvēra, ka šādas informācijas izplatītāji ir cilvēki ar savdabīgiem uzskatiem, konspirāciju teoriju piekritēji. Tāpat šo informāciju izplata spēlētāji, kuri mēģina iedzīvotāju apjukumu un emocionalitāti izmantot peļņas nolūkos, lai, veidojot “klikšķus”, pārdotu produktus, kuriem nav nekādas vērtības vai tie pat ir bīstamībi veselībai.

Visbeidzot dezinformāciju un viltus ziņas izplata atsevišķas ārvalstis. Patlaban globālā līmenī iesaistījusies Krievija un Ķīna, kas izmanto dezinformācijas elementus.

Sākotnēji Krievija bija ļoti aktīva, izplatot informāciju par to, ka Covid-19 ir ASV bioloģiskais ierocis, stāstīja Sārts. Tāpat Krievija ļoti aktīvi komunicēja par to, cik ļoti slikti Eiropa ir sagatavota šādas pandēmijas izturēšanā un cik ļoti Eiropai ir grūti iepretim Krievijas spējām tikt galā ar koronavīrusu. Šīs izplatītās informācijas elementi gan pēdējo trīs nedēļu laikā ir pazuduši, atzina eksperts.

“Ja Krievijas uzturētie robotu tīkli sākotnējās nedēļās ļoti izplatīja ziņas par Eiropas vājībām, tad tagad redzam, ka šis fokuss samazinājies. Lielākā daļa iespējamie Krievijas robotu tīklu resursi ir vērsti atpakaļ uz Krievijas iekšējo informācijas telpu,” norādīja Sārts.

Tikmēr Ķīna turpina būt ļoti aktīva. Piemēram, šī valsts vienlaicīgi mēģina maksimāli samazināt uzsvaru uz Ķīnas atbildību par neveiksmīgu reakciju uz pandēmijas sākumu.

Sārts norādīja, ka pandēmija sākumā abas valstis izmantoja arī patiesu stratēģisko komunikāciju. To apliecina Krievijas sūtītās kravas un speciālisti vīrusa smagi skartajai Itālijai, kā arī Ķīnas pielietotā “masku diplomātija”, kad ar salīdzinoši mazu masku apjomu kā šķietamu dāvinājumu ārvalstīm, Ķīna mēģinājusi radīt maksimālu efektu.

Sārts savā prezentācijā vērsa uzmanību par nepieciešamību Eiropas Savienībai uzlabot savu komunikāciju. Eiropa velta lielus resursus  cīņai ar pandēmiju un veicina dažādu valstu sadarbību, taču tās imidžā maz kas iegūts, uzskata eksperts. Savukārt Krievijas un Ķīna izdara ārkārtīgi maz, taču ieguvušas diezgan lielu efektu informācijas telpā, viņš secināja.

Runājot par Latviju, Sārts uzskata, ka Latvijas komunikācija ir veiksmīga. Rīcība, ko valdība pieņēmusi, ir radījusi efektu un Latvija ir salīdzinoši zemā līmenī pandēmijas izplatībā. “Rīcība, rīcības efekti un komunikācija, tas viss kopsummā ir nostrādājis.  Valdībai jau labu laiku izveidota Stratēģiskās komunikācijas grupa un es domāju, ka tai ir zināms nopelns tajā, ka Latvija spēj paskatīties plašāk – ne tikai tīrā preses relīzes vai preses konferences līmenī. Novēlu Eiropas Savienības institūcijām vairāk domāt šādās kategorijās,” uzsvēra Sārts.

Tāpat Sārts aicināja pievērsties digitālo rīku izmantošanas riskiem, kas var novest pie privātuma aizskāruma un milzīgu datu apjoma tirdzniecības. “Ikdienas digitālajā higiēnā ir ļoti lieli, lieli izaicinājumi. Protams, esam priecīgi, ka sabiedrība izmanto digitālu dzīvesveidu, taču tam visam ir diezgan lielas sekas. Tagad ļoti, ļoti lielos apjomos visdažādākajos virzienos ir dati par mums. Vienlaicīgi viedtālrunī ar citām aplikācijām tiek paņemti GPS dati un kontakti, kas tiek pārdoti tālāk trešajām pusēm. Šī ir lieta, kas jāsāk skatīties, jo mūsu privātuma zudums ir ļoti graujošs iepretim nezināmiem spēlētājiem, kuriem dati tiek pārdoti tālāk. Tam nepieciešams atbilstošs regulējums,” uzsvēra Sārts.

Viņš savulaik ir aplūkojis spēlētājus, kuri pērk digitālos datus un informāciju, tāpēc eksperts brīdina, ka tie “zina par mums vairāk nekā mūsu otras puses, ar kurām pusmūžs dzīvots kopā.”