Nākamgad pieaugs valsts kultūras iestāžu darbinieku algas

2 komentāri

Bet Kultūras ministrija deputātiem atskaitījusies par nākamgad plānoto finansējumu šai nozarei. Kā vienmēr, visām vajadzībām naudas nepietiek. Taču esot izdevies vismaz iekustināt ilgi sāpošu problēmu un vismaz nedaudz pacelt algas valsts kultūras iestāžu darbiniekiem.

Prioritāte šogad bijusi valsts kultūras iestāžu darbinieku algu celšana. Tam valsts budžetā papildu atrasti 8,2 miljoni eiro, kas ļaus par vidēji 16% celt algu vairāk nekā četriem tūkstošiem kultūras nozarē strādājošo. Algu celšana gan ļauj tikai nodzēst ugunsgrēku nozarē, bet neatrisina visas problēmas – arī nākamgad kultūras darbinieki saņems mazāk nekā citi valsts sektorā strādājošie – vidēji 910 eiro mēnesī.

“Lai cik tas skanētu neticami, bet līdz šim vidējais atalgojums kultūras nozarē strādājošajiem bija 780 eiro. Šis skaitlis 780 kultūras nozarē pret 1036 vidēji valsts sabiedriskajā sektorā. Un, protams, ka šis lēciens no 780 uz 910 varētu tikt vērtēts, kā ievērojams solis šī progresa virzienā,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Plānots, ka nākamgad nozares speciālisti saņems vismaz 930 eiro mēnesī, bet radošie darbinieki – piemēram, mūziķi vai aktieri – vismaz 1100 eiro. Lielākais algas pielikums būs mazākā atalgojuma saņēmējiem.

“Ka viņiem ir lielākais palielinājums, bet tie, kas ir vadošie speciālisti, tie varbūt tagad saņem mazāku pieaugumu, tas ir pozitīvi. Kaut gan no otras puses jāsaka, ka mēs kultūrā joprojām dzenamies pakaļ vidējai darba samaksai, kāds ir valsts publiskajā sektorā. Kultūra gandrīz vai vienīgā, kā bārenīte, visas mums ir prioritārās nozares, tikai ne kultūra,” pauž Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības vadītājs Aldis Misēvičs.

Ministrija nākamajiem gadiem paredzējusi 100 000 lielu finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai. Tas raisīja diskusijas. Atsevišķi deputāti pauda sašutumu, ka Brāļu kapiem, atšķirībā no Likteņdārza finansējums netiek piešķirts. Tāpat deputātu neizprata, kāpēc valstij būtu daļēji jāsedz Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanas izdevumi – vairāk par trešdaļmiljonu eiro. Ministrija arī nākamgad plāno turpināt vairāku Latvijas simtgadē aizsākto iniciatīvu finansēšanu. Piemēram, gandrīz 400 000 eiro atvēlēti Latvijas literatūras eksportam.

“Prioritāšu sarakstā kaut nedaudz, bet mums ir izdevies nosargāt to un šur tur dabūt arī palielinājumu šīm nozarēm, piemēram, literatūras eksportam. Un arī kino nozare, varbūt 2020. gadā tas palielinājums nav tik liels, kā Rietumas kundze to gribētu sagaidīt, taču jebkurā gadījumā mēs ļoti cenšamies pabalstīt arī mūsu kino nozari,” norāda Puntulis.

Tomēr kultūras darbinieki satraukti par kino nozarei plānoto budžetu nākamajiem gadiem, jo simtgades finansējums tai noslēgsies šogad. Lai saglabātos vienmērīgs finansējums ik gadu – sešu miljonu eiro apmērā – 21. gadā nepieciešams vēl viens miljons, bet 2022. gadā vismaz divi miljoni eiro papildfinansējuma. Vai naudu izdosies atrast, šobrīd Kultūras ministrija neprognozē.