Mūzikas padome: Koncertzāles novietņu izpētē nav atbildēts uz vairākiem mūzikas nozarei kritiski nozīmīgiem jautājumiem

0 Komentāru
Mūzikas padome: Koncertzāles novietņu izpētē nav atbildēts uz vairākiem mūzikas nozarei kritiski nozīmīgiem jautājumiem
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) koncertzāles novietņu izpētē nav atbildēts uz vairākiem mūzikas nozarei kritiski nozīmīgiem jautājumiem, norādījusi Kultūras ministrijas (KM) Latvijas Mūzikas padome.

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, 10. jūnijā pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājuma notika Latvijas Mūzikas padome. Tās darba kārtībā bija jautājums par LAS veikto Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu izvērtēšanas rezultātiem, ar kuriem plašāka sabiedrība tika iepazīstināta publiskajā prezentācijā 10.jūnijā. Latvijas Mūzikas padome akcentēja divus būtiskus uzstādījumus koncertzāles novietnei – izcilu akustisko kvalitāti un mūzikas nozares vajadzībām atbilstošu telpu programmu.

Latvijas Mūzikas padomes locekļi atzīmēja, ka aktīvi seko līdzi publiski sniegtajai informācijai un ir arī apzinājuši klasiskās mūzikas pārstāvju sākotnējos viedokļus par koncertzāles novietojumam piedāvātajām vietām. Padome, piesardzīgi vērtējot izskanējušo publisko informāciju, vērsa uzmanību, ka patlaban ir vairāki mūzikas nozarei kritiski nozīmīgi jautājumi, uz kuriem nepieciešams saņemt atbildes attiecībā uz visām pirmajā trijniekā iekļuvušajām vietām – piemēram, Hanzas pārvada problēma novietnei Andrejsalā, multimodālā satiksmes centra un ugunsdzēsības depo darbība Rūpniecības preču tirgū, Kongresu nama piemērošana nepieciešamajai telpu programmai, kā arī citi jautājumi. Līdz šo atbilžu saņemšanai Mūzikas padome atturas paust atbalstu kādai no konkrētām rekomendētajām vietām.

Padomes priekšsēdētājs Egils Šēfers uzsvēra, ka ideālu vietu nav un katrai novietnei būs savi plusi un mīnusi. Viņš uzsvēra, ka šādās diskusijās, identificējot iespējamās novietņu problēmas, ir pavadīti vismaz 20 gadi un LAS virzītais process ir tikai pagaidām pēdējais no šāda veida pētījumu virknes.

“Esam gatavi padziļinātākai sarunai un kompromisu meklējumiem, tomēr ir divi uzstādījumi, no kuriem nav iespējams atkāpties – izcila akustiskā kvalitāte, arī ņemot vērā apkārtējās vides trokšņu un vibrāciju līmeni, un mūzikas nozares vajadzībām atbilstoša telpu programma,” akcentēja Šēfers.

Mūzikas padome aicināja KM turpmākajās sarunās ar iesaistītajām pusēm, tostarp Rīgas Domi, aicināt arī padomes deleģētos pārstāvjus – padomes priekšsēdētāju, Latvijas mūzikas informācijas centra (LMIC) un Nacionālās ierakstu kompānijas “Skani” vadītāju Egilu Šēferu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekli Indru Lūkinu, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekli Sandi Voldiņu un “Latvijas Radio 3”-“Klasika” direktori Gundu Vaivodi.

LETA jau rakstīja, ka LAS noslēgusi Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtēšanas procesu, izvirzot trīs iespējamas vietas – Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Līdz ar to LAS nav rekomendējusi koncertzāles izveidošanu Elizabetes ielā 2, kas iepriekš izskanējusi kā potenciālā koncertzāles atrašanās vieta.

LAS šīs vietas izvēlējusies kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību. Tāpēc Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai virzītas trīs vietas – Andrejsala Andrejostas ielā 17, Rīgas Kongresu nams Krišjāņa Valdemāra ielā 5 un Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Organizācijā skaidro, ka 8.jūnijā LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošās izpētes veicēju Lietuvas “MASH Studio”un fokusgrupas diskusiju veidotāju “Grupa93” no Latvijas darba rezultāti. Pēc iepazīšanās ar pētījuma kopsavilkumu LAS padome apstiprināja procesa gala ziņojumu par koncertzāles būvniecības vietām un akceptēja rezultātu iesniegšanu KM.

LSA norāda, ka pētījums iekļauj vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus, ir veiktas izmaksu prognozes, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku, tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.

Koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā. Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu, norādīts pētījumā.

Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas samazināšanu.

Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai, teikts atzinumā.

LSA savā paziņojumā presei arī plaši skaidro, kādā veidā pētījums veikts. Arhitektu savienība arī norāda, ka, atsaucoties kultūras ministra Puntuļa aicinājumam, piedāvāja vairāku posmu plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās lokācijas Rīgā.

Pēdējā posmā padziļināti tika skatītas sešas vietas – AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 kopā ar Kronvalda bulvāri 6, Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu un Rīgas Kongresu nams, kas izskatīšanai pievienots pēc Rīgas domes aicinājuma.

0 Komentāru