Mūžībā aizgājis rakstnieks Jāzeps Osmanis

Komentāri
Mūžībā aizgājis rakstnieks Jāzeps Osmanis
Foto: Guntis Švītiņš, Latvijas Valsts arhīvs

Ceturtdienas vakarā 82 gadu vecumā miris rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks Jāzeps Osmanis, ziņo viņa meita Aija Osmane.

“Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu,” – bija rakstnieka pēdējo gadu radošais vadmotīvs. Jāzepa Osmaņa humora izjūta, gaišais dzīves redzējums iemiesojās grāmatās, ko lasījušas vairākas paaudzes. Viņa radošais devums īpaši uzrunāja bērnus.

Jāzeps Osmanis dzimis 1932. gadā rentnieka ģimenē. 1951. gadā beidzis Lielvārdes vidusskolu un 1956. gadā Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. 1955. gadā sācis strādāt Latvijas Valsts izdevniecībā, biji izdevniecības “Liesma” Jaunatnes un bērnu literatūras redakcijas vadītājs, Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors, izdevniecības “Liesma” galvenā redaktora vietnieks, izdevniecības ”Sprīdītis” un vēlāk arī ”Annele” izveidotājs un vadītājs. 1957. gadā uzņemts Rakstnieku Savienībā.

Tulkojis no poļu un krievu valodas, tostarp bijis tulkotājs vairāk nekā 20 prozas grāmatām un ap 20 poļu autoru lugām. Atdzejojis R. Bernsa, M. Ļermontova, A. Puškina, A. Tvardovska u.c. autoru dzejoļus.

Jāzeps Osmanis latviešu literatūrā ir pazīstams ar bērniem un jauniešiem sacerētiem dzejoļiem, daudzu dziesmu tekstu autors, kuram arī izdotas 40 oriģinālgrāmatas, starp tām minanas dzejoļu grāmatas “Soļi” (1966), “Piesnidzis zars” (1972), “Vilkuvāle jeb vaļasprieks” (1974), “Labu garu!” (1981), “Sarkanas rozes garos kātos” (1982), “Čuksti un vējš” (1985), “Dots pret dotu” (1988). Izteiksmē lakoniskos, domietilpīgos, nereti draiskas asprātības, arī humora, sarkasma caurstrāvotos dzejoļos, liroepiskās miniatūrās, poēmās paveras reālistiskas sadzīves ainas, cilvēku pārdzīvojumi, pārdomas un vēršanās pret dažādām dzīves negācijām.

1950. gados rakstnieks sāka nodarboties arī ar gleznošanu, bet tad izveidojās 50 gadu pārtraukums.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl