“Mūs nomelnoja LB vadītājs Rimšēvičs, mēs viņam traucējām.” Bernis atklāti par “ABLV” banku un sistēmu

8 komentāri

Valsts simtgade, vēlēšanas – tās bija lietas, kuras šajā gadā gaidījām un ar ko rēķinājāmies. Taču 2018. gads sākās ar pēkšņu notikumu – “ABLV” bankas krahu. Latvijas finanšu sektoram šis gads bija jauna laikmeta sākums. Piespiedu kārtā un ātrā tempā Latvijas bankām tika aizliegts pelnīt, strādājot ar necaurskatāmas izcelsmes naudas plūsmām no austrumiem.

Pesimistiskās prognozes nepiepildījās, un “ABLV” slēgšana neradīja tik lielas galvassāpes visai valstij kā savulaik “Parex” bankas likvidēšana. Notikušā patiesos iemeslus gan varēsim saprast tikai pēc pāris gadiem, kad būs beidzies bankas pašlikvidācijas process. Cita starpā, tajā tiek meklēti pieradījumi netīras naudas esamībai. Ne mazāks svarīgs ir Korupcijas novēršanas un apkarošas biroja sāktais kriminālprocess pret nu jau bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

“ABLV” bankas vārds aizdomīgos darījumos bija izskanējis jau iepriekš, tomēr bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis uzskata, ka viņa radīto biznesa impēriju sagrāva nevis riskanto austrumu klientu apkalpošana, bet Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ASV partneriem stāstītie meli. Bernis precīzi atceras dienu, kad klajā nāca minētais ziņojums.

Ernests Bernis
LIKVIDĒJAMĀS “ABLV” BANKAS LĪDZĪPAŠNIEKS

Ļoti labi atceros to dienu. No viena mūsu ofisa Skanstes ielā es braucu uz otru ofisu Elizabetes ielā. Man piezvanīja, ka steidzīgi jābrauc un jāskatās internets. Tas bija 13. februāris. Pēc tam viss pamainījās manā dzīvē un “ABLV” 900 cilvēku lielā kolektīva dzīvēs. Tādam apvainojumu smagumam nevarējām noticēt.

Jūs tiešām neko tādu negaidījāt?

Tādu nē, noteikti nē! Gala šoks bija 23. februārī, kad ECB paziņoja, ka nē, mums jālikvidējas pēc vietējiem likumiem un nekādu iespēju atjaunot operācijas mums nebūs, neskatoties uz to, ka mēs savācām gandrīz miljardu brīvus naudas līdzekļus.

Bernim bija lieli plāni Skanstes rajona attīstībā.

Ernests Bernis
LIKVIDĒJAMĀS “ABLV” BANKAS LĪDZĪPAŠNIEKS

Pagājušo gadu sākam dzīt pāļus, bet šobrīd darbi ir apturēti, jo jauna bankas ēka nav nepieciešama. Domāsim, ko darīt tālāk, bet ļoti žēl, jo ļoti skaists projekts un jaunas darbavietas. Šeit būs Rīgā pirmais un lielākais semināru un izstāžu komplekss “Hanzas perons.” Uzsākam to būvēt ar mērķi pabeigt uz Latvijas simtgades jubileju, bet februārī, kad tika apturēta banka, arī attīstītājam visi līdzekļi tika apturēti. Mēs sapratām, ja neko neturpināsim, tad te būs grausts. Atradām naudu, lai ēku pabeigtu.

Jūsu bizness bija ar riskiem bagāts?

Jā, bet vienlaicīgi šis bizness bija atļauts. Vēl vairāk, mums bija daudz tikšanās ar valdības pārstāvjiem, kurās šī biznesa svarīgums tika atzīmēts visu laiku, ka finanšu pakalpojumu eksports, tas ir super. Es pagājušā gada decembrī pārjautāju finanšu ministrei, un viss bija forši.

Es biju gatavs jebkurām sarunām, jebkurām prasībām no valsts puses, lai būtu iespēja izglābt organizāciju, bet diemžēl mēs redzējām muguras. Šobrīd var secināt, ka Latvijā vairs nav tādas nozares, kā finanšu eksports. Vēl visas sekas nav izjustas, viss ir priekšā.

Kad notika notikumi Ukrainā, Jums nebija bažas, ka tā situācija var strauji mainīties?

Bija! Mēs sākām saprast, ka mēs diemžēl Latvijā būsim ģeopolitiskā kara zona un mēs veltījām lielas pūles, lai samazinātu riskus. Daudzi neatceras to, bet pa diviem gadiem mēs samazinājām klientu skaitu par trešdaļu, atteicāmies no paaugstināta riska klientiem. Tas notika nepārtraukti. Mūsu bankā nebija tikai krievu nauda. Mums bija lietuviešu nauda, mums bija ukraiņu nauda, mums bija gruzīnu nauda, mums bija nauda arī no Eiropas valstīm. Arī šodien es nevaru pieņemt apgalvojumus, ka liela daļa naudas bija netīra. Tās ir spekulācijas.

Runājot par 3 miljonus eiro lielo sodu par Moldovas stāstu, Bernis akcentē, ka “sods nebija par to, ka banka piedalījās tiešos vai netiešos pārkāpumos, bet kontroles sistēma bankai nebija pietiekama. Protams, ka bija kļūdas un bija negodīgi klienti, kas lietoja bankas saviem mērķiem. Ar kļūdām strādā jebkura banka pasaulē, bet mūs izsvītroja no dalībnieku saraksta. Ir pagājis gads, bet joprojām konkrēti fakti man nav zināmi.”

Uz jautājumu, kāpēc “ABLV” banku aizslēdza ar tieši šādiem apvainojumiem, Ernestam Bernim ir sava versija.

Ernests Bernis
LIKVIDĒJAMĀS “ABLV” BANKAS LĪDZĪPAŠNIEKS

Es jutos tā, ka mēs bijām nomelnoti no Latvijas Centrālās bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča puses. Mēs traucējām viņam, jo mēs neizgājām uz maz saprotamiem sadarbības piedāvājumiem, mēs traucējām tai sistēmai, ko viņš bija izveidojis divdesmit piecos gados. Sistēma ir tāda, ka banku bizness aug, bet kontrolējošā sistēma turpina būt vāja. Kur vāja sistēma, tur var tirgoties ar ietekmi. Jūs varat paprasīt jebkuram bankas vadītājam, cik reizes viņš ticies ar Ilmāru Rimšēviču. Viņš bija ietekmīgākais cilvēks finanšu nozarē un turēja savās rokās visas sistēmas attīstību, likumdošanu. No viņa bija atkarīgs ļoti daudz. Pēc maniem uzskatiem, Ilmāram bija divas vai pat trīs sejas un sabiedrība zināja tikai vienu seju.

Galvenais man šobrīd ir reputācijas atjaunošana, jo man ir atņemta iespēja strādāt manā dzimtajā profesijā. Es cīnīšos līdz galam, lai atjaunotu savu reputāciju un “ABLV” reputāciju, es cīnīšos līdz pēdējam miljonam.

Kādi mērķi nākamajam gadam?

Investīciju bizness.

Latvijā?

Jā, es mīlu Latviju, tā ir mana valsts!