4 komentāri

Par miniatūru Latvijas spoguli kalpo, piemēram, Gulbenes novads Vidzemē, ieskicējot arī nākotnes skaudro ainu. Katrs ceturtais iedzīvotājs ir pensijas vecumā.

Gulbenes novads pēdējos gados veiksmīgi radis lietojumu slēgto skolu ēkām. Tukšajās telpās ierīkojot sociālās aprūpes centrus. Turklāt pieprasījums uz vietām pansionātos turpina pieaugt, un jau papildus trīs esošajiem durvis vērs vaļā ceturtais novada pansionāts ar deviņdesmit vietām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dzērvju pamatskolu slēdza pirms diviem gadiem, jo te mācījās vien pieci bērni. Lai ēka nepaliktu tukša, šā gada janvārī durvis vēra pansionāts ar 32 vietām. Jau gandrīz visas vietas aizpildītas. Piecpadsmit kilometrus tālāk atrodas vēl viens pansionāts – “Siltais”. Tas arī ierīkots bijušajā skolas ēkā, telpas ir modernas un pārbūvētas atbilstoši veco ļaužu vajadzībām. Šeit dzīvo 52 sirmgalvji.

Guntra
Pansionāta iemītniece

Es pat nevarēju lāga parunāt, bet tagad ir, kas mani uzpasē. Es nupat biju aizbraukusi uz mājām uz nedēļu, bet te man zāles pienes klāt un nav nekāda bēda. Dēls Madonā, meita arī strādā Madonā, bet dzīvo Jaungulbenē, bet citi ir Anglijā, mazbērni un mazmazbērni aizbraukuši strādāt.

Drīzumā novadā tiks atvērts līdz šim lielākais pansionāts ar 90 vietām. To ierīkos bijušās Jaungulbenes arodskolas telpās, ko slēdza pirms diviem gadiem. Valsts ieguldījusi miljonu ēkas siltināšanā, vēl miljonu gatava ieguldīt pati pašvaldība. Pieprasījums pēc vietām šajā pansionātā jau jūtams no blakus novadiem, turklāt politiķi cer, ka jaunā pansionāta klienti būs arī no Rīgas, jo galvaspilsētai akūti trūkst pašai savu sociālo centru. Turklāt arī pašā Gulbenes novadā vairums iedzīvotāju ir vecāki par 45 gadiem, stāsta sociālā dienesta vadītājs.

Jānis Antaņevičs
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs

Pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir tāpēc, ka cilvēks noveco, bet viņa tuvinieki – bērni un mazbērni aizbrauc darbā vai labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Cilvēki paliek vieni paši, bet es uzskatu, ka pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par saviem novada iedzīvotājiem, tostarp par veciem cilvēkiem.

Gulbenes novads ir piektais lielākais pēc teritorijas un vienpadsmitais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. Taču pašvaldības vadītājs norāda, ka ik gadu iedzīvotāju skaits sarūk par vismaz pustūkstoti. Novads noveco – jaunie ar ģimenēm aizbrauc, bet vecie nomirst.

Andris Vējiņš
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs

Katrs gads mums nāk ar mīnuss 500 cilvēkiem, ja var izteikties matemātiski. Analizējam tos pašus pirmklasniekus. Novadā mēs pēdējos trīs gadus esam zaudējuši 50 pirmklasniekus, un 15 bērnus, kuri sāk savas gaitas pirmsskolas mācību iestādēs.

Turklāt pašvaldība ik gadu tērē ceturto daļu sociālā budžeta, lai uzturētu pansionātus. Gadā ap 600 tūkstošiem eiro. Gulbenes novadam viens pansionāta iemītnieks izmaksā 470 eiro. Ja sirmgalvis ir deklarēts pašvaldībā, no viņa par dzīvošanu pansionātā ietur 90% pensijas. Taču pensijas ir niecīgas, un novads par saviem iedzīvotājiem piemaksā.

Andris Vējiņš
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs

Šīs iestādes nevajadzētu veidot mazas un ar ierobežotu pacientu skaitu, bet jāizvēlas loģisks lielums. Ja šī tendence palielinās, tad vajadzētu vienā vietā koncentrēt lielāku cilvēku skaitu, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama. Tad tam ir visas saimnieciskās un tehniskās lietas, ekonomiskais pamatojums un tamlīdzīgi.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, pieprasījums pēc pansionātiem visā Latvijā arvien pieaugs, sagaidāms, ka šī pat kļūs par jaunu uzņēmējdarbības nišu. Eurostat aprēķini liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2030. gadam būs sarucis vēl par vismaz 210 tūkstošiem. Tikpat sāpīgas būs sabiedrības novecošanās radītās problēmas. Pensijas vecuma cilvēku skaits augs, turpretī bērnu un darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe

Mums būs citādāka sabiedrība, tā būs mazāka, tā būs vecāka. Tas ir fakts, kas ir jāpieņem un ar to jārēķinās, un būs lietas, kas būs jādara citādāk. Tās ietekmes parādīsies visās sfērās – gan ekonomikā, gan rūpniecībā, gan skolu sistēma, kur būs mazāk bērnu un to sāpīgi izjutīs arī augstskolās.

Politiķiem nāksies pieņemt daudzus nepopulārus lēmumus. Pensiju sistēmā pēc 13 gadiem problēmas vēl nebūs jūtamas, jo šobrīd tiek palielināts pensionēšanās vecums, 2030. gadā tas būs no 65 gadiem. Taču citādi būs ar veselības aprūpi. Jau šobrīd veselības nozarē varot skaidri prognozēt smagu krīzi, vēl lielāku nekā tagad. Būs vairāk slimnieku, bet trūks speciālistu.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe

Mums vairāk būs vajadzīga veselības aprūpe veciem cilvēkiem, tādiem ļoti veciem, pāri 80 gadiem. Tiek uzskatīts, ka pēc 80 gadiem cilvēkiem strauji palielinās vajadzība pēc aprūpes. Šādu cilvēku skaits nākamajos 13 gados pieaugs par 20 tūkstošiem. No otras puses, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tuvāko piecu gadu laikā veselības sistēmā pietrūks vismaz tūkstoš ārstu un 3 tūkstoši medmāsu.

Lai kā tiktu veicināta dzimstība, ar to valsts nevarēs atrisināt samilzušās problēmas, kas Latviju skars 2030. gadā.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe

Tas risinājums būs jāmeklē dažādi – reemigrācija, imigrācija, tehnoloģiju attīstība, lai cilvēku resursi būtu mazāk vajadzīgi, lai roboti darītu darbus, ko cilvēki dara. Bet, protams, ir nozares, kur tehnika nevarēs palīdzēt. Medmāsas darbu nevar izdarīt robots.

Prognozes liecina, ka ik gadu Latviju turpinās pamest ap astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju, politiķiem būtu jādomā arī kā vēl neaizbraukušos cilvēkus noturēt.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl