Mucenieku bēgļi: daudz kas zaudēts, bet ne cerības par gaišu nākotni Latvijā

0 Komentāru
Mucenieku bēgļi: daudz kas zaudēts, bet ne cerības par gaišu nākotni Latvijā
Foto: LETA

Šomēnes daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules bēgļu diena. Par godu tai šodien uz saviesīgu pasākumu Rīgā pulcējās patvēruma centra Mucenieki iemītnieki. Viņi sanākušajiem dziedāja dziesmas gan savā dzimtajā, gan latviešu valodā, kā arī cienāja ar savu valstu tradicionālajiem ēdieniem.

Bēgļiem ir tiesības uz labu dzīvi

Bēgļu dienas mērķis ir vērst uzmanību tam, ka daudzviet pasaulē karu, nabadzības un draudu dēļ cilvēki ik dienas spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Lai uzlabotu bēgļu dzīvi, šodien sākta arī parakstu vākšana petīcijai. Parakstus tai vāc visā pasaulē. Septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā to iesniegs valstu valdībām. Didzis Melbiksis, ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis Latvijā, stāsta, kāds ir petīcijas mērķis:

Ir trīs lietas, kas jānodrošina bēgļiem. Pirmā, ka visiem bēgļiem vajadzētu būt mājoklim, nevienam nevajadzētu būt uz ielas vai bēgļu nometnēs. Otrkārt, visiem bēgļiem vajadzētu dot iespēju strādāt vai apgūt profesiju. Vai arī ļaut viņiem iegūt tādas iemaņas, lai viņi varētu sākt strādāt. Treškārt, bēgļu bērniem ir jābūt pieejamai izglītībai. Es domāju, tās visas ir elementāras lietas.

Sabiedrība vairāk jāizglīto

Vairums no Pasaules bēgļu dienas dalībniekiem, kas šodien pulcējās Rīgas Ekonomikas augstskolā, jau vairākus mēnešus uzturas patvēruma meklētāju centrā Mucenieki. Tā vadītājs Pēteris Grūbe teic, ka ikdiena ne vienmēr aizrit tik priecīgās noskaņās kā šodien, ir arī grūti brīži. Taču pārvietoto bēgļu situācija Latvijā uzlabojas, jo beidzot darbu sākuši arī sociālie mentori.

Es domāju, ka vairāk ir jāstrādā pie sabiedrības informēšanas par to, ka, nu, nav tie bēgļi tik briesmīgi! Viņi tomēr ir braukuši uz šejieni diezgan apzināti un viņi cenšas integrēties. Kaut kādā sabiedrības daļa viņus nepieņem, bet ir liela daļa sabiedrības, kas viņus tomēr pieņem.

Sīrieši latviskās noskaņās

Ar Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas plānu Latvijā nu jau divus mēnešus dzīvo arī ģimene no Sīrijas. Punana un viņas vīrs Atifs audzina divas māsiņas Lāru un Sāru, kā arī pastarīti Muhamedu. Ģimene cītīgi apgūst latviešu valodu. Kamēr meitiņas ar prieku iemācījušās dziedāt pāris latviešu tautasdziesmas, mamma, ar nelielām kļūdiņām, demonstrē, ko viņa latviski apguvusi.

”Mani sauc Punana, es esmu no Sīrijas. Man ir trīsdesmit viens gadi, man ir trīs bērni. Divi meitas un dīvs.”

Punana stāsta, ka pirms tam par Latviju neko nebija zinājuši, taču ģimenei šeit patīkot. Sieviete pēc izglītības ir ekonomiste un strādājusi Sīrijas nacionālajā bankā, bet Atifs pēc pasūtījumiem šuvis apģērbu. Abi cer, ka ilgi nenāksies uzkavēties Muceniekos, jo ģimene cer atrast darbu, lai ātrāk var nostāties paši uz savām kājām. Viņi norāda, lai arī zaudējuši mājas, dzimteni un tuviniekus, cerība par nākotni Latvijā nav zudusi.

Video

0 Komentāru