Mobilo ierīču dati: cik noderīga ir šāda informācija tiem, kas plāno Latvijas attīstību?

0 Komentāru

Arī Latvijai ir iespēja sekot citu valstu piemēram, kur politiskās izvēles nosaka kvalitatīvi dati un statistika, un arī gaidāmo novadu reformu plānojot, ņemt vērā, no kurienes un uz kurieni ikdienā Latvijas iedzīvotāji pārvietojas un cik ilgi katrā vietā uzturas.

Tā kā šim nolūkam var izmantot informāciju par mūsu mobilo ierīču atrašanās vietu, LNT Ziņas pētīja, cik noderīga šāda informācija būtu tiem, kas plāno Latvijas attīstību un domā par to, kā pārzīmēt Latvijas karti? Kāds ir pieprasījums pēc informācijas, kas ļautu radīt pierādījumos balstītu politiku un vai mobilo sakaru operatori ir gatavi ar to dalīties?

Saskaņā ar valdības deklarāciju, kā arī politiķu publiski pausto, viens no turpmāko gadu lielākajiem valsts izaicinājumiem ir teritoriālās reformas īstenošana. Citiem vārdiem – pašvaldību skaita samazināšana, kas gan pats par sevi nav pašmērķis. Ideālajā variantā tām ir jābūt vienībām ar loģisku ceļu un skolu tīklu, kā arī naudas pelnīšanas potenciālu.

“Mums būtu jāsaprot vai mēs vēlamies novadus ar ekonomiskās izaugsmes potenciālu, konkurētspējīgi, un uz nākotni vērsti. Vai arī tie novadi ir funkcionāli patstāvīgi. Un viņi ir viens otru izslēdzoši. Jo pie viena varianta būs viens skaits, pie otra cits,” norāda Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.

Pašvaldības attiecībā uz optimizēšanu, kas neizbēgami Latvijas kartē nozīmē mazāku vienību izzušanu, tradicionāli ir bijušas skeptiskas. Visbiežāk – prasot pēc pierādījumiem, aprēķiniem un faktiem.

Tā tas ir arī šoreiz, kad reformu kā mērauklu savām spējām un solījumiem izvirzījis jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

“Piemēram, līdzīgi kā ar iepirkumiem – ja mēs gribam kādu mantu nopirkt, mēs pasakām kādu gribam pirkt, kādi ir tehniskie rādītāji, pasākām specifikāciju un pērkam,” teic Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdis Guntis Kaminskis.

Šobrīd Latvijā ir 119 administratīvās teritorijas. LU profesors Gundars Bērziņš LNT ziņām pauž viedokli, ka šo skaitu varētu mazināt līdz aptuveni 16. Pie šī slēdziena Bērziņš nonāca pētot cilvēku plūsmu valsts ietvaros.

“Piemēram, mēram aktivitāti uz mazajiem Latvijas ceļiem. Tur labākā gadījumā vienreiz divos gados nomēra lielāku aktivitāti. Mūsu pētījums pēc būtības ļauj saprast aktivitāti šajā teritorijā jebkādā griezumā. Pa stundām pa minūtēm. Bet jāspēj pieņemt datos balstīti lēmumi,” viņš saka.

Pērn Bērziņš ar vēl vairākiem kolēģiem no LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes prezentēja pētījumu, kas izmantoja jauno metodi.

Sadarbībā ar “Latvijas Mobilo telefonu” (LMT) tika analizēti dati par klientu veiktajiem zvaniem un īsziņām, pusotra gada garumā. Izmantojot valsts teritorijās izvietotos sakaru torņus bija iespējams tiešā vārda nozīmē – kur kūsā dzīvība, bet kur tās nav. Krita daži stereotipi.

“Ja skatāmies pēc datiem Latgalē, tad kopējā aktivitāte nav mazāka par Vidzemes. Brīžiem pat lielāka. Bet oficiālajā statistikā tas neparādās,” pauž Bērziņš.

“Ņemot vērā faktu, ka mums notikusi valdības maiņa daudzas iepazīstināšanas ir jāsāk no jauna,” atzīst LMT prezidents Juris Binde.

Pētījums, metodoloģija un iespējamā sadarbība potenciālajiem partneriem tika prezentēta aptuveni pirms gada. Jau tad cerības tika liktas, ka pilotprojekts varētu būt interesants tieši teritoriālās reformas ietvaros. Piemēram, balstoties uz mobilā telefona lietošanas aktivitāti tika izveidots Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss. Citiem vārdiem – šajās teritorijās (“darba rūķi”) ir lielākā cilvēku koncentrācija darbadienās. Tas ir valsts ekonomikas dzinējspēks. Taču brīvdienās šeit aktivitāte apsīkst.

Visticamāk, tas saistīts ar to, ka liela daļa pārbrauc uz šīm teritorijām (“ballētāji”). Citiem vārdiem – uz atpūtniekiem orientētu biznesu var attīstīt šeit.

Savukārt, citās teritorijās (“mērenie”) it kā viss ir sabalansēts, taču nepietiekami izmantoti vietējie resursi, kas ilgtermiņā ekonomisko izaugsmi var mazināt. Citiem vārdiem – pareizi lasot un izprotot datus iespējams vilkt tādas novadu robežas, kas ir loģiskas, vienmērīgas un ar saviem attīstības centriem.

“Primāri, jau tas ir politisks jautājums, jo mēs iepazīstinājām arī Satiksmes ministriju, lai varētu optimizēt ceļu karti. Nu tur vienkārši jābūt pasūtījumam. Ja valsts institūcijām vai biznesam ir nepieciešami šādi pētījumi, tad – esam gatavi ķerties pie darba,” apliecina Binde,

Lai arī pirms gada, kad pilotprojekts tika prezentēts vārdos vēlmi izteica gan Satiksmes ministrija, gan tās pakļautībā esošie Latvijas Valsts ceļi, pasūtījumi tā arī nav sekojuši. Iespējams tādēļ, ka LMT šeit saredz ne vien inovatīvu pieeju, bet arī jaunu biznesa nišu paralēli jau esošajiem pakalpojumiem. “Interesi izrādījušas daudzas organizācijas. Bet viss atduras pret to, ka par šādiem pakalpojumiem ir jāmaksā,” saka LMT prezidents.

Iedomāsimies, kādu informāciju varētu iegūt nevis no viena, bet visiem trim Latvijā strādājošajiem operatoriem. Pēc līdzīgas, bet ne identiskas metodes vēlas veikt Centrālā Statistikas pārvalde (CSP). Tas ļautu izzināt ne vien Latvijas iedzīvotāju, bet arī ārvalstu tūristu paradumus.

“Tas mums ļaus ātrāk, lētāk, un efektīvāk saražot statistiku,” norāda CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

To, ka mobilais tālrunis spēj sniegt informāciju teju reālā laikā sapratuši arī CSP. Gada sākumā veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas ļautu no mobilajiem operatoriem iegūt informāciju.

Kā, piemēru, kādēļ tas nepieciešams, pārvaldē min tūrismu, kas ir nozīmīga iekšzemes kopprodukta sastāvdaļa. Pieeja visu mobilo operatoru datiem, ļautu precīzāk noteikt, cik dienas Latvijā uzturas ārvalstnieki un cik bieži tie dodas tālāk par Rīgu.

“Tas pats tūrists var pieslēgties pie viena no operatoriem un pilnīgu informāciju par situāciju, mums jāapvieno visu operatoru dati. Mēs varam veikt salīdzinājumu ar lidmašīnu. Pilots vada lidmašīnu vadoties no borta informācijas. Dzīvē statistikas dati ir tie, kas ļauj vadīt valsti,” teic Ainārs.

Taču, šobrīd šķiet, ka tik drīz tas nenotiks. Pirmkārt, LMT, kas šobrīd vienīgie vēlas attīstīt pētījumu biznesu, tos atdot tāpat nevēlas. Otrkārt, pastāv bažas, ka dati varētu nonākt pie konkurentiem. Treškārt, kritiski vārdi tiek veltīti CSP jaudai.

“CSP nav tādas kapacitātes lai datus apstrādātu un iegūtu rezultātus. Cik mums zināms, viņi grasās piesaistīt kādu igauņu kompāniju par kuras uzticamību nav nekādu ziņu,” vērš uzmanību Binde.

“Šobrīd mēs šādus datus nepakopojam. Lai to darītu, mums jāmaina savas sistēmas, jāveido tādas, kas datus savāc, lai tie būtu droši, jo tas ir darbs ar klientu datiem,” saka “Tele 2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Operatori savu piesardzīgo attieksmi pamato ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Tikmēr, CSP sliecas domāt, ka tā tieši daudzus no jautājumiem noņem.

“Likums aizliedz CSP sekot personām. Otra lieta – mēs no operatoriem saņemsim anonīmus datus, kur nebūs ne telefona numura, ne vārda ne uzvārda. Būs simbolu virknes. Dati operatora pusē tiks anonimizēts,” teic CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors.

Ņemot vērā, ka s šobrīd pastāv nopietnas domstarpības, visticamāk, risinājumu būs jāmeklē abu pušu juristu vidū. Vai pat vēl augstākā līmenī.

“Likums ir pieņemts, šobrīd jāizstrādā Ministru Kabineta noteikumi, ceram, ka šajā dialogā tiksim iesaistīti, lai rastu kopsaucēju,” norāda “Tele 2” pārstāvis.

LMT pastāv uz modeli, ka ar saviem datiem uzņēmums operē pats, un, piesaistot Latvijas Universitātes pētniekus, var gatavot risinājumus valsts vai komercorganizācijām. “Mēs šo atbildi varam iedot. Bet tas nenozīmē, ka mums jādot dati,” – tā Binde.

Secinājumi: uz mobilo tālruņi lietotāju datiem balstītiem pētījumiem ir nākotne, jo ļauj iegūt lielāku detalizāciju. Jautājums ir kas pētījumus veiks, un, kā tas notiks.

0 Komentāru