Mobilais ganāmpulks šopavasar gūst lielu atsaucību

Pievienot komentāru
Mobilais ganāmpulks šopavasar gūst lielu atsaucību
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Dabīgās pļavas Latvijā kļuvušas par retumu – tikai nepilns procents no valsts teritorijas ir klāta ar dabiski daudzveidīgām pļavām, kaut gan aizvadītā gadsimta sākumā tādas pļavas klāja trešdaļu Latvijas.

Šajā pavasarī to kopšanā iesaistījies Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks. Pieprasījums pēc tā šobrīd esot liels.

Nedaudz aprodot ar pļavu, gotiņas ķeras pie darba. Kur zālājs ir līdzens, to nopļauj, stāsta Pedvāles mākslas parka saimnieks un tēlnieks Ojārs Feldbergs. Dabas ainava, kas atrodas Abavas ielejā, ir ļoti plastiska: ar gravām, upītēm un strautiņiem, tāpēc tur mehāniski nopļaut zālāju ir grūti. Tēlnieks, uzzinot par iespēju pieaicināt talkā mobilo ganāmpulku ar govīm, bijis ļoti priecīgs.

“Bez šaubām, viņas var palīdzēt nopļaut, jo tās nogāzes, gravas, tur nav iespējams nopļaut. Tur es īpaši nepļauju. Atstāju zāli, ziedus, kas tur aug, un mainīties gan formām, gan krāsām. Es cenšos saglabāt šo ainavu, pļavas, kokus, krūmus, ziedus, lai viņa būtu dabiska,” norāda Pedvāles mākslas parka saimnieks Ojārs Feldbergs.

Augu daudzveidība šajā pļavā ir ļoti liela, konstatē biotopu eksperte Baiba Strazdiņa. Šeit ir gana daudz dabīgo zālāju indikatoru un raksturīgas sugas, kā, piemēram, ziemeļu madara, vidējā ceļteka, gaiļbiksītes šobrīd zied.

Diemžēl dabīgo pļavu platību Latvijā palicis ļoti maz. Mūsdienās tikai nepilns procents valsts teritorijas ir klāts ar šādām pļavām, bet aizvadītā gadsimta sākumā tā bija trešdaļa Latvijas.

“Dabiskais zālājs ir viens no sugām bagātākām ekosistēmām. Ja pazūd visi zālāji, pazūd ļoti liels augu sugu skaits, kukaiņi. Ja kukaiņiem nav ko ēst, uzreiz nav putnu. Parauj to ķēdīti līdz, kas ir atkarīgi no šī zālāju ekosistēmas,” uzsver eksperte.

Tāpēc ir tik svarīgi saglabāt dabiskās pļavas, kuras vēl atlikušas, un atjaunot tās, kas ir aizaugušas. Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks ar šo uzdevumu labi tiek galā. Šogad uz šīm ganībām ir pieteikušies vairāk nekā 100 lauksaimnieku, atsaucība ir liela. Tāpēc Galaveja šķirnes gotiņas ir gatavas strādāt.

“Viņas piemērotas tādām platībām, kas ir aizaugušas, jo viņas ļoti labi tās noēd. Šeit Kurzemē zāle ir aizaugusi, trīs nedēļas viņas šeit ganīsies, arī aitas nāks palīgā. Tās apēdīs, ko govs neapēda,” skaidro mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.

Liellopi un aitas šogad dosies uz ganībām visā Latvijā, kopā plānots noganīt 300 hektārus. Mobilajā ganāmpulkā “strādā” 60 govis un 200 aitas.