Ministrija vēlas atdot ekskluzīvus īpašumus Jūrmalā Rīgas Stradiņa universitātei

1 komentārs

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) izvietota Jūrmalā piecās adreses ar telpu kopējo apjomu – 23 000 kvadrātmetru, un šo nekustamo īpašumu tirgus vērtība tiek lēsta vairākos miljonos eiro.

Visekskluzīvākie, kas atrodas blakus pludmalei un jūrai, ir sociālās rehabilitācijas centrs Dubultu prospektā 71, vidusskolas un koledžas dienesta viesnīca Dubultu prospektā 59 un administrācijas ēka Līgatnes ielā 5.

Labklājības ministrija (LM), kurai pieder ēkas, bet zemi kopīpašumā dala ar privātpersonām, spērusi pirmos soļus, lai to visu atdotu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). Iemesls – LM neesot naudas ēku remontiem. Prioritāte esot pensiju celšana.

“Es nevaru pateikt pensionāriem – dzīvojiet ar 64 eiro, jo es tagad ieguldīšu kādās ēkās vai infrastruktūras sakārtošanā. Nē, mana prioritāte būs pensiju celšana. Man ir arī sociālās aprūpes centri, kuros arī ir jāiegulda nauda, un es ļoti labi apzinos, ka tik daudz naudas tuvāko vismaz 5 vai 10 gadu laikā nebūs,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Tiesa gan, labklājības ministre nav valdībā pajautājusi, vai tomēr atrastos nauda ēku remontiem un nebūtu Jūrmalas īpašumi jāatdod RSU. Ministre pieņēmusi, ka valdība, visticamāk, naudu nedošot.

“Šīs ēkas tiešām ir diezgan sliktā stāvoklī. Nekādi ieguldījumi principā nav veikti. Koledža šogad nosvinēja 25 gadu jubileju, un nekādi remonti nav veikti no tā brīža, kad šīs iestādes ir pārņemtas Labklājības ministrijas padotībā. Arī rehabilitācijas centrs, jāsaka, ir diezgan nožēlojamā stāvoklī.”

Tik dramatiska aina gan nav iezīmēta ēku tehniskajā apsekojumā. Tajā secināts – konstrukcijas ir drošas ekspluatācijai un nevienu neapdraud.

”Sociālās integrācijas valsts aģentūras nekustamie īpašumi kopumā ir apmierinošā un labā tehniskajā stāvoklī. Nekustamajos īpašumos ir vērojams dabīgais nolietojums, kas ir normāli, ņemot vērā telpu izmantošanas intensitāti. Šobrīd nekustamajos īpašumos nav nekā ārkārtēja,” akcentē Valsts SIA “Šampētera nams” valdes locekle Inese Muhka.

Kad LNT Ziņas ieradās Sociālās integrācijas valsts aģentūras īpašumos Jūrmalā, lūdzot uzrādīt tehniski patiešām vissliktākās vietas, tad koledžā norādīja uz nepieciešamību pēc jaunas ventilācijas, jauniem paklājiem mācību klasēs, jaunām uzbraukšanas rampām invalīdu ratiņiem, vajagot gludāku iekšpagalmu.

Savukārt visekskluzīvākajā īpašumā pie jūras kā lielākā problēma tika nosaukta vecie lifti. Bet administrācijas ēkā – nodrupušās flīzes pie ārdurvīm, mitrie pamati un plaisa sienā.

Uz jautājumu – vai tiešām tāpēc Labklājības ministrijai ir jāatsakās no ekskluzīviem īpašumiem Jūrmalā, atbilde ir ar varbūtību, ka nākotnē tehniskās problēmas varot tikai palielināties.

“Infrastruktūrai ir savs kalpošanas ilgums, un kaut kad tās “trubas” sāk plīst, un kaut kad tie lifti sāk apstāties, un kaut kad baseinam ir beigta hidroizolācija. Es jūtu, ka tas desmit gadu cikls ir pagājis, un tās problēmas sistēmiski sāk parādīties vairākās vietās vienlaicīgi, un tam diemžēl finansējuma mums nav,” norāda SIVA direktore Ilona Jurševska.

Knapi esot spējuši šovasar atrast 30 000 eiro peldbaseina remontam.

“Baseinam konstatējām sūci, kas veidojās zem baseina uz nesošajām konstrukcijām. Paši saviem spēkiem netikām galā, lūdzām palīdzību. Baseins mums bija trīs mēnešus slēgts, kamēr atradām ārkārtas finansējumu no saviem līdzekļiem,” atklāj SIVA Saimniecības daļas vadītāja Dace Šteinberga.

Sociālās rehabilitācijas centra, specializētās vidusskolas un koledžas darbības nodrošināšanai SIVA gada budžets ir 5 miljoni eiro. Lai iegūtu vairāk naudas, nelīdzēšot rehabilitācijas centra komercializēšana, tā saka vadība.

Gada laikā tiek apkalpoti 4000 pacientu ar valsts nosūtījumu, un tikai aptuveni 400 paliekot vietas uzņemšanai par pilnu maksu.

Taču vai RSU atradīsies vairāk naudas ēku renovācijai un remontiem nekā LM, šobrīd tiekot kalkulēts. RSU sākusi biznesa plāna izstrādi. Tiesa gan, naudas iegūšanai universitātei būtu tiesības pārdot kādu daļu no īpašumiem Jūrmalā.

”Tagad esam stadijā – saprast, kā to izdarīt, un tad, kad noskaidrosies, tad arī varēs pieņemt turpmākos lēmumus. Liekas, ka mēs to varētu realizēt, bet, kā jau es teicu, ļoti detalizēts izvērtējums vēl ir priekšā,” atzīst RSU rektora padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Dins Šmits.

RSU pauž vēlmi pārņemt SIVA. Rehabilitācijas centrā studenti varēs gan iet praksē, gan strādāt, vienlaikus nodrošinot valsts pasūtījumu ar pakalpojuma sniegšanu pacientiem. Savukārt vidusskola un koledža, kurā cilvēki ar 1. un 2. grupas invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem iegūst profesionālo vidējo un pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, būšot loģiska sasaite tālāk jau ar universitāti.