3 komentāri

Lauksaimniecība ir tā nozare, kas ļoti atkarīga no valsts atbalsta – nepiemēroti laikapstākļi var iedzīt zemniekus bankrotā. Pēdējā laikā gan izskanējis, ka lauksaimnieki pieprasa kompensācijas par teju visām nedienām un tas liek uzdot jautājumu, cik pamatoti ir zemnieku pieprasījumi pēc finansiālā atbalsta. Ekonomikas zinātāji norāda, ka šāda pieeja nav veselīga uzņēmējdarbības prakse, bet zemnieki uzstāj, ka viņu nodarbošanās ir valsts tautsaimniecības pamats, tāpēc ir sevišķi atbalstāms.

Gundars Liepa ir zemnieks ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, arodu pārņemdams no vectēva. Viņa pamatnodarbošanās ir graudkopība, bet piepelnās arī ar kartupeļu audzēšanu. Šis gads nav bijis viegls – lietainais augusts krietni pabojājis graudu ražu, savukārt kartupeļu cena jau ierasti ir zema. Bez valsts un Eiropas Savienības atbalsta zemniekiem ir grūti strādāt plusos, īpaši šogad, jo šīs sezonas peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo, vidējā saimniecībā ir par 150 tūkstošiem eiro mazāka.

Gundars Liepa, z/s ”Liepziedi” īpašnieks

Tā piemaksa, kas nāk no Eiropas par platību maksājumiem, tā ir kapeikas. Lai mūsu valsts iedzīvotāji to saprot, ka nav tā, ka mēs te vārāmies un esam šausmīgi bagāti tā dēļ, ka Eiropa kaut ko piemaksā.

Platību maksājumi ir 100 eiro gadā uz hektāru. Vēl lauksaimniekiem pienākas degvielas nodokļa atlaide, aizdevums zemkopības darbos izmantojamas zemes iegādei, kā arī vairāku veidu kompensācijas, piemēram, par migrējošo putnu vai nemedījamo dzīvnieku nodarīto kaitējumu, par mazāk auglīgām zemēm, par plūdu radītajiem zaudējumiem utt. Nesen bija lūgums arī kompensēt vilku uzbrukumus aitām, kas pieaug, samazinoties mežacūku skaitam.

Kompensācijās piešķir miljonus

Kompensācijas piešķir ar krīžu dēļ, piemēram, Krievijas embargo daudzās lauksaimniecības nozarēs radījis ne mazums galvassāpju. Pērn piensaimniekiem atbalstos izmaksāti vairāk nekā 22 miljoni eiro, cūkkopības nozarei papildus 1,3 miljoni, bet dārzkopībai teju 150 tūkstoši eiro.

Edīte Strazdiņa, k/s ”Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēde

Maksājumi šobrīd ir vajadzīgi, ja tie nebūtu, tad būtu pamatīga mīnuszīme. Bet cenas ir ļoti zemas, esam atpakaļ 2014.gadā, kad bija embargo, kad cenas strauji nokritās.

Krīzes iespaidā augļu un dārzeņu audzētāji apsver pārorientēšanos uz citu nozari, taču nav uzskaites, cik Latvijas zemnieku un kurās jomās spēj iztikt bez valsts vai ES sniegtās palīdzības.

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (ZZS)

Kāpēc viņiem būtu jāiztiek bez ES atbalsta, ja visās ES valstīs maksā atbalstu? Ir dažādas situācijas un katru gadu tās ir dažādas. Gan augkopībā, gan lopkopībā ir ražas un neražas. Kā jau dzīvē tas notiek, ir kaut kur sausums, kaut kur lietavas.

Vai veselīga uzņēmējdarbība?

Ekonomists Pēteris Strautiņš gan norāda, ka regulāra kompensāciju pieprasīšanu nav veselīga uzņēmējdarbības prakse. Lai gan lauksaimniecība ir svārstīga nozare, tā spēj būt rentabla, piemēram, ir bijuši gadi, kad tā ir tikpat pelnoša kā banku nozare.

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists

Labi zināms, ka cilvēki, kuriem pieder šīs uzņēmumi, kas prasa kompensācijas, ir visnotaļ turīgi ļaudis. Līdz ar to, kompensācija biznesam, kam ir labi un tad slikti gadi, un starpību cenšas pamatot, kā iemeslu kompensācijām, tas ir vismaz ir diskutabli gan no efektivitātes, gan taisnīguma viedokļa.

 

Gundars Liepa, z/s ”Liepziedi” īpašnieks

Mēs, lauksaimnieki, arī mežsaimnieki, saražo pamatprodukciju. Koksne ir zaļais zelts, graudi ir dzeltenais zelts, rapsis ir melnais zelts. Tā ir pamatprodukcija, ko tālāk pārstrādā daudzi Latvijas iedzīvotāji. Ja neliec pašu pamatu mājai, tā sabruks agrāk vai vēlāk.

Graudkopji samazinātās ražas dēļ lūdz no valsts 30 miljonu eiro lielu atbalstu, tomēr ministrijai paudusi, ka, visticamāk, šāda palīdzība netiks sniegta.

Video

TOP komentāri

  • mansata
    0 0 0

    mansata

    Es savā zemnieku saimniecībā strādāju jau 24 gadus un neatceros tādu brīdi , ka mūsu valsts kaut ko būtu mums devusi. Tieši lauksaimnieki ir atkarīgi no laika apstākļiem un dārgajām min/mēslu un ķīmijas cenām, tāpat kā tie saucamie ''lupatu'' tirgotāji, kuri preci atved pa lēto un šeit Latvijā uzliek mežonīgās cenas.
  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Ja Eiropas Savieniba savām "vecajam" valstim zemniekiem piemaksā daudz vairāk, tad tam ir ekonomisks pamats,mūsējiem maksā maz, lai nav konkurētspējigi un ir spiesti pirkt produktus no rietumiem.Ja paši neatbalstīsim savējos un ar provokativiem rakstiem un komentāriem kūdisim pret mūsu laukkopjiem, driz tiešām paliksim pie sasistas siles.Kura ekonomikas vai ražosanas nozare vēl Latvijā ir vietējā?Varbūt mūsu valības viriem un sievām tāda nav vajadziga?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl