Mikroķirurgs: Militāro traumu ārstēšana Latvijā ir pagalam vāji attīstīta

0 Komentāru

Latvijā militāro traumu ārstēšanā ir vāji attīstīta un tas būtu jāmaina. Par to pārliecināts mikroķirurgs Olafs Libermanis, kurš sestdien rīkoja semināru par militāro ķirurģiju. Tajā piedalījās arī izcilais latviešu izcelsmes amerikāņu profesors Kristaps Keggi no Jēlas universitātes.

Seminārā lektori no dažādām valstīm dalījās pieredzē militāro traumu un smagu ievainojumu ārstēšana. Libermanis stāstīja, ka pasākumu organizējis, lai Latvijas ārsti varētu attīstīt spējas militāro traumu ārstēšanā.

Atbildot uz jautājumu, cik šī joma un specialitāte ir attīstīta Latvijā, mikroķirurgs atbildēja īsi un lakoniski: “Nemaz,” un turpināja: “Paskatieties auditorijā, varbūt būs kādi 15 vai 20 ķirurgi. Tie ir tie, kuriem tas potenciāli varētu interesēt. Latvijā nav kara hospitāļu, Latvijā nav militāro ķirurgu”.

Libermanis ir pārliecināts, ka šim jautājumam vajadzētu pieķerties valstiskā līmenī, lai iemaņas, nedod Dievs, nebūtu jāapgūst praksē.

“Jābūt medicīniskajam dienestam, kas viņus pieskata, kas pieskata civilistus. Civilisti militārā konfliktā cieš vairāk nekā militāristi. Armija ir labāk informēta, armija ir labāk aizsargāta un apgādāta. Civilisti cieš vairāk… Vai arī valstij jāiepērk vietas kapos.”

Seminārā ar savu pieredzi kara apstākļos dalījās arī profesors Keggi, kurš ir Vjetnamas kara veterāns. Pamatatšķirība starp civilo un militāro medicīnu ir ievainojumu smagumā un ievainoto daudzumā.

“Es ceru, ka nevienam nebūs vajadzīga tāda liela, smaga militāra medicīna, tomēr visiem to jāpazīst un jāprot. Var jau būt ne tikai karš, bet arī zemestrīces un vētras. Uzreiz var parādīties 1000 pacientu ar lūzumiem, traumām, un tiem jāpieiet pavisam citādi nekā vienam otram, kurš apgāzis mašīnu.”

Ar šādu nelaimīgu pieredzi jau vairāku gadus saskaras Ukraina, kur turpinās aktīva karadarbība. Starpvalstu atbalsta programmā vairāki desmiti konfliktā cietušo ukraiņu karavīru rehabilitāciju izgājuši pie mums, Latvijā.

Veselības ministrijā norādīja, ka patlaban tiek strādāts pie grozījumiem, lai konkrētu militāro zināšanu apjomu iekļautu ārsta profesijas standartā – jebkurai specialitātei.
0 Komentāru