Migrantu krīze: pastāvīgais žogs uz robežas ar Baltkrieviju būs 2024. gadā

0 Komentāru

Kamēr lietuvieši un poļi, reaģējot uz Lukašenko režīma izraisīto migrantu krīzi, uzreiz uzstādīja kilometriem garu pagaidu žogu ar dzeloņstieplēm, tikmēr Latvijā joprojām nav zināms, kad vispār kāds piegādās žogam vajadzīgo materiālu. Cenu aptaujā noteiktais uzņēmums SIA “Brief” pievīla. Tagad meklēs citu piegādātāju.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) otrdien lauza līgumu ar SIA “Brief”, kas nespēja līdz 24. septembrim piegādāt 37 kilometrus dzeloņstiepļu. Šis SIA, kas problēmā vaino dzeloņstiepļu ražotāju, piektdien lūdza NVA ļaut piegādāt tehniskajā specifikācijā cita veida dzeloņstieples, turklāt krietni vēl vēlāk. Tas tika noraidīts.

Par līguma nepildīšanu komersants nu maksās līgumsodu – 48 000 eiro. Steigā NVA sāka jaunu cenu aptauju. Tā noslēdzās jau šo otrdienas pēcpusdienā. Ir četri pretendenti, tostarp, kas palika aiz strīpas pirmajā piegājienā, un tie, kas paši izrādīja interesi. Aģentūra tagad rūpīgāk izvērtējusi, kuriem ļaut piedalīties cenu aptaujā.

“Tika nosūtīti sākotnējai pārbaudei iekšlietu struktūru sadraudzības iestādēm, lai mēs būtu pilnīgi pārliecināti par komersantu spēju pildīt savas saistības un risku neesamību sadarbībā ar šādiem komersantiem. Tikai tādi tika uzaicināti cenu aptaujā,” norāda NVA direktore Ramona Innusa.

“Tas ir ministrijas atbildībā atrisināt jebkādas problēmas vai aizķeršanās. Valstij ir vajadzīgs šis fiziskais nožogojums, lai atvieglotu mūsu robežsargu darbu. Nauda tam ir atvēlēta, tagad ir tikai jāīsteno,” apliecina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Apzinoties, ka neviens no Latvijā esošajiem uzņēmumiem nespēj divu nedēļu laikā piegādāt 37 kilometrus dzeloņstiepļu, tagad NVA kā termiņu noteikusi vienu mēnesi, līdz novembrim. Taču to vienalga kā pārāk īsu sauc SIA” Žogu fabrika”, kas piedalās arī šajā cenu aptaujā. Viņu vērtējumu var uzskatīt par objektīvu, jo paši kā Baltijā vadošie ražo dzeloņstieples, tostarp NATO vajadzībām.

“Paaugstinātās drošības dzeloņstieple nav tas pieprasītākais produkts, tāpēc noliktavā neviens ražotājs to īpaši netur. Kādu daļu var noteikti saražot mēneša laikā. Nevis visu, bet daļu. Izejvielas mums ir pietiekamā daudzumā, lai saražotu visu pieprasīto apjomu. Ja ”Žogu fabrika” tiktu sākotnēji izvēlēta, noteikti mēs jau būtu gatavi drīzumā atdot pirmo daļu,” stāsta SIA ”Žogu fabrika” tirdzniecības direktors Antons Vaļums.

“Ja mēs būtu zinājuši tajā brīdī, ka neviens komersants nevar šajās divās nedēļās izpildīt šīs saistības, mēs tikpat labi varējām ar ”Žogu fabriku” noslēgt līgumu, jo viņiem bija zemākā cena,” atzīst NVA direktore.

Uzņēmumu, kas piegādās dzeloņstieples, noteiks šīs nedēļas laikā, tikmēr šodien jau citā iepirkumā noskaidrots komersants, kurš tad sagatavos robežjoslu pagaidu žoga uzlikšanai.

“Attīrot no krūmiem, saknēm, latvāņiem, neskarot krūmus, uzstādot mietiņus un atsaites, lai, tiklīdz ir dzeloņstieples, varētu uztīt uz šiem mietiem. Ja 30 dienu laikā mums ienāk zināms apjoms dzeloņstiepļu, tad visi sagatavošanās darbi līdz tam būs jau izdarīti,” saka Innusa.

Optimistiskajā scenārijā pagaidu žogs uz robežas ar Baltkrieviju tiks uzliks novembra sākumā. Vai tiešām tam ir vērts tērēt naudu vai tomēr labāk pagaidīt pastāvīgā žoga izbūvi?

“Es uzskatu, ka pagaidu žogs ir joprojām aktuāls jautājums, jo pastāvīgo žogu varēsim sākt likt tikai tad, kad būs saskaņots precizētais būvprojekts. Tas vēl prasīs diezgan daudz darba. Jau tas, kā tas pašlaik tiek darīts, ir daudz, daudz paātrinātākā versijā, nekā tas tika līdz šim darīts. Pastāvīgā žoga būvniecība būs 2022. gadā, turpināsies 2023. gadā, bet ekspluatācijā nodosim 2024. gadā,” stāsta iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Tikmēr kā mazs ielāps uz caurās robežas ar Baltkrieviju jau rīt būs Slovēnijas dāvinājums. Redzot, kādas Latvijas problēmas ar nelegālo migrāciju, Slovēnijas aizsardzības ministrija noziedojusi 11 kilometru garu dzeloņstiepļu žogu.

0 Komentāru