Migrantu krīze: “Facebook” grupās atrodami desmitiem ierakstu ar pamācībām, kā sasniegt Latvijas robežu

38 komentāri
Migrantu krīze: “Facebook” grupās atrodami desmitiem ierakstu ar pamācībām, kā sasniegt Latvijas robežu
REUTERS/SCANPIX

Reaģējot uz migrantu krīzi, Latvija šonedēļ izsludināja ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā. Šī jaunā migrantu atgrūšanas pieeja pagaidām strādā, taču jautājums cik ilgi, ņemot vērā, ka neviena no iesaistītajām pusēm nesnauž un koriģē savu taktiku.

Lai gan vēl pagājušonedēļ iekšlietu ministre Marija Golubeva sacīja, ka 30 irākieši mēneša laikā nav nozīmīgs skaitlis un situācija uz robežas ar Baltkrieviju ir stabila – šajā pirmdienā, kad Latvijas robežu pārkāpa ap 200 nelegāļi – ministrei nācās virzīt uz valdību likumprojektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpils pilsētā.

“Mēs uz šo ārkārtas situācijas laiku faktiski slēdzam Baltkrievijas robežu, un, ja kāds cenšas šķērsot šo robežu nelikumīgi, tā persona tiek, kā saka, laipni, bet noteikti atgriezta atpakaļ teritorijā, no kuras viņi ir nākuši,” pauž premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pagaidām ārkārtējā situācija ir devusi rezultātu un robežsargi, izmantojot pilnvaras, atgriezt nelegāļus no vietas, kur nākuši, nav pieļāvuši jau vairāku simtu cilvēku iekļūšanu Latvijā. Tomēr notikumu attīstība neprognozējama.

“Mums vidēji 50 nelegālie imigranti. Irākas pilsoņi, pārsvarā sievietes, bērni līdz pat zīdaiņa vecumam. To prognozēt bija grūti un paredzēt, es domāju, vispār nav iespējami,” vērš uzmanību pulkvežleitnants, Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieks Ilmārs Aišpurs.

Tikmēr uz Latviju parādās spiediens no cilvēktiesību aktīvistiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras eksperti šonedēļ steigšus atskrēja uz Latviju pēc skaidrojumiem – vai ar nelegāļu atspiešanu uz Baltkrieviju netiek pārkāptas viņu tiesības pieprasīt patvērumu. Te gan diezgan strikta atbilde atskanēja Rīgas pilī.

“Situāciju uz robežas rada hibrīdkarš pret Latviju un pret Eiropas Savienību. Tā ir tā reālā situācija. Un mums ir jāreaģē, un mēs reaģējām stingri. Tas nozīmē, ka robežas aizsardzība, Latvijas valsts drošība ir absolūti pirmajā vietā,” norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Latvijai gan tāpat jāvērtē – atteikt patvērumu Baltkrievijā nedrīkst humānu apsvērumu dēļ – proti, ja nelegāļiem acīmredzami nepieciešama medicīniska vai cita palīdzība. Līdz ar to spiediens ielaist un pieņemt pieteikumus tikai pieaugs, un, cik ilgi atspiešanas politika darbosies, nav prognozējams. Irākiešus ziņas par situāciju mūsu pierobežā sociālajos tīklos sasniedz vēja spārniem. Ar pamācībām un padomiem, kā labāk sasniegt Latvijas robežu, “Facebook” grupās atrodami desmitiem ierakstu.

Tikmēr ierēdņi lemj par robežas stiprināšanu – bet arī ar to nesokas raiti; iepirkums par pagaidu risinājumu – dzeloņstiepļu žoga izveidi – varētu noslēgties vien septembrī. Gatavojoties nelegāļu pieplūdumam, jau atrasta vieta Ludzā, kur izveidos izmitināšanas centru.
38 komentāri