Meteorologi brīdina par strauju ūdens līmeņa kāpumu upēs; stiprās lietavas daudzus ceļus var padarīt neizbraucamus

Pievienot komentāru
Meteorologi brīdina par strauju ūdens līmeņa kāpumu upēs; stiprās lietavas daudzus ceļus var padarīt neizbraucamus
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Jau otro dienu vairākās vietās Latvijā ir ilgstošas un spēcīgs lietavas. Nokrišņi daudzās Latvijas upēs izraisījuši strauju ūdens līmeņa kāpumu, tāpat arī bažas rada, ka daudzi ceļi varētu kļūt neizbraucami. Par lietavām šobrīd gan vēl neuztraucas lauksaimnieki, taču to turpināšanās kaitējumu varētu radīt arī sējumiem.

Pēdējās pusotras diennakts laikā lijis gandrīz visur Latvijā. Turklāt novembra sākumā gandrīz visā valstī ir nolijusi vismaz puse no mēneša normas, bet Ainažos, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā tā jau pārspēta. Daudzās upēs strauji kāpis ūdens līmenis.

Ūdens līmenis novembra sākumā intensīvu nokrišņu dēļ ir paaugstinājies nu jau gandrīz visās Latvijas upēs. Bet intensitāte ir dažāda. Dažās tas ir par pāris centimetriem, kā Daugavā, bet Kurzemes upēs, kā Salacā, atsevišķās Vidzemes un Latgales upēs, līmenis ir paaugstinājies pat par metru.

Piemēram, šeit, Amatas upē pie Melturu novērojumu stacijas, ūdens līmenis pirmo reizi kopš 2017. gada pārsniedzis pus otra metra atzīmi un joprojām turpina kāpt. Vietējie iedzīvotāji saka, tik dziļu Amatu novembrī pēdējo gados nav pieredzējuši.

Uz jautājumu, kāds šajā vietā ierasti ir ūdens līmenis LVĢMC hidroloģe Līga Klints saka: “Zems. Mēs te liekam galdiņu un pikniku taisām. Principā ap vidu sanāk tāda sala smuka. Ļoti, ļoti zems tas līmenis. Var ar kājām pāriet, ir līdz potītēm. Tagad ir 1,6 metri, precīzi. Vakar lija, šodien paceļas. Vakar vēl bija 1,15 metri, šodien 1,6.”

Turklāt, neierasti rudenim, šobrīd aktīvo atpūtnieku iecienītajā Amatā ūdens ir pietiekami daudz arī sekmīgai laivošanai.

“Divi gadi nebija tāds līmenis. Pagājušajā gadā vispār nebija ūdens. Nevarēja pa rudeni neviens laivot. Tagad jau vesels mēnesis stāv laivojams līmenis. Gaidu laiviniekus. Ceru, ka vēl sestdien, svētdien turēsies līmenis un kāds parādīsies,” norāda laivu nomas īpašniece Anžela Brice.

Ūdens līmeņa kāpums nozīmē, ka vietām iespējama palieņu un citu zemāko vietu applūšana. Plūdi gan gaidāmi nav, jo paredzams, ka turpmākajās dienās ūdens līmenis upēs strauji kāpt neturpināsies.

“Šodien vēl ir tā stiprākā līšana un nokrišņi. Vēl turpmākajās dienās būs nokrišņi, bet intensitāte samazināsies, tāpēc ūdens līmeņa kāpums vēl rīt ir gaidāms diezgan straujš, bet uz nedēļas beigām ar mazāku intensitāti paaugstināsies,” norāda hidroloģe.

Vidzemē lietainais laiks ietekmējis grants ceļu tehnisko stāvokli. Vairāki ceļi ir bedraini un ar lielām peļķēm. Valsts ceļi informē, ka ilgstošā lietū grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, tādējādi ceļi kļūst grūti izbraucami. Dažviet grāvji nespēj tikt galā ar lielo ūdens daudzumu, tādēļ šādi grants ceļi applūst.

Mitrums arī apgrūtina ceļu uzturēšanu, jo slapjā laikā to greiderēšana ir mazāk efektīva un bedres ātri vien veidojas atkārtoti. Tāpat lietus skāris daudzus Vidzemes sējumus. Vairākās vietās šogad sētos labības laukos krājas ūdens. “Zemnieku Saeimā” gan stāsta, šobrīd tas nekādas bažas zemniekiem nerada.

“Rudenī tas nav tik bīstams ilgstoši. Un ņemot vērā, ka zeme ir pietiekami sausa, gads bija sauss, viņš aizplūdīs. Un tas, ka augi ir pāris dienas zem ūdens, viņi tiešām izdzīvo, viņiem nekas nenotiek. Un temperatūras ir pietiekoši zemas. Ja rīt, protams, uznāk liels sals, tad tā varētu būt liela problēma, bet salus nesola,” saka “Zemnieku Saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Tomēr, ja lietus turpināsies arī nākamās dienas un ūdens no laukiem nepazudīs sējumi varētu iet bojā. Par lietu priecīgi var būt tie, kuri ūdeni ņem no akas. Ir cerības, ka sausajā vasarā izsīkušie ūdens krājumi atjaunosies.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā