Komentāri

Trakumsērgas riski Latvijā joprojām ir ļoti augsti, brīdina Pārtikas un veterinārais dienests. Netālu no mūsu robežām Krievijā un Baltkrievijā nepārtraukti tiek atklāti vairāki trakumsērgas gadījumi meža zvēriem, bet šo valstu dienesti nepietiekami nopietni attiecas pret aizsardzības pasākumiem. 

Jau kopš 2013. gada Latvijā nav bijis konstatēts neviens trakumsērgas saslimšanas gadījums. Pēdējais tika konstatēts 2012. gadā Krāslavas pierobežā, kad tur saslimuši teļš un suns. Visticamāk, slimība toreiz atnākusi no Baltkrievijas. Visbiežāk ar to inficējas caur slima dzīvnieka siekalām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ekrānuzņēmumi

Lita Konopore
LVB Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece

Lielākoties runa ir tieši par neiroloģiskām izpausmēm, tās ir dzīvnieka uzvedības izmaiņas. Saka, ka dzīvnieks sāk baidīties no ūdens, taču tās nav bailes no ūdens, bet tā ir nespēja ūdeni norīt, tāpēc ka iestājas muskuļu paralīze. Var būt milzīga siekalošanās, un pēc tam viņš neatpazīst savu saimnieku. Tas var būt kaut kas līdzīgs epilepsijas lēkmei.

Šobrīd lielākais risks slimībai atgriezties Latvijā nāk no Baltkrievijas un Krievijas. Kaut gan 2016. gadā ar trakumsērgu saslimušo skaits Krievijā ir samazinājies divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, speciālisti norāda, ka trakumsērgas izplatībai ir raksturīgi pēkšņi uzliesmojumi, un saslimšanas gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Šogad līdz 15. martam Krievijā esot saslimuši 236 dzīvnieki, no kuriem lielākā daļa ir lapsas un suņi. Savukārt pērn Krievijā slimība tika konstatēta arī četriem cilvēkiem.

Kristīne Lamberga
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore

Trakumsērgas ziņā šī valsts vienmēr ir bijusi bīstama, un tāda joprojām ir. Piemēram, 2015. gadā Krievijā kopumā tika reģistrēti vairāk nekā 3000 saslimšanas gadījumi dažādu sugu dzīvniekiem. Tieši visu ekonomisko aktivitāšu un kaimiņu attiecību dēļ mēs vienmēr būsim pakļauti riskam.

Viens no galveniem iemesliem, kāpēc Latvijai līdz šim izdevies atbrīvoties no trakumsērgas, ir meža dzīvnieku, galvenokārt lapsu un jenotsuņu, vakcinācija, ko veic divreiz gadā. Pētījumi rāda, ka 85% izmeklēto dzīvnieku ir apēduši vakcīnas ēsmas, kas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr situāciju apgrūtina tas, ka inficētie dzīvnieki var nākt no Baltkrievijas un Krievijas. Būtiskas problēmas rada tas, ka joprojām nav izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Krievijas iestādēm, kas atbild par dzīvnieku vakcināciju tā saucamajā buferzonā jeb teritorijā, kas ir tuvu citas valsts robežai.

Kristīne Lamberga
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore

Ar Baltkrieviju mums ir sadarbības projekts, Baltkrievijas pusē arī notiek vakcinācija buferzonā. Tur nedaudz optimistiskāka tā situācija ir. Jo Krievijā līdz šīm esam veduši sarunas un mēģinājām uzsākt arī Krievijas pusē šo buferjoslu vakcinēt, bet līdz šim Krievijas dienesti nav bijuši atsaucīgi.

Trakumsērga ir neārstējama slimība, tāpēc vienīgais veids, kā ir iespējams pasargāt dzīvnieku un arī cilvēku, ir vakcinācija.

Lita Konopore
LVB Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece

Cilvēki šobrīd jūtas nesamērīgi relaksēti par to, ka Latvija ir trakumsērgas brīvā statusa valsts. Tas nenozīmē, ka tā ir pasargāta no šīs slimības, tas nozīmē tikai to, ka tajā, par laimi, noteiktu gadu skaitu nav bijusi šī trakumsērga, bet tas nenozīmē, ka pie mums viņa nevarētu būt jau rītā.

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl