“Mēs liekam sprunguļus paši savos riteņos.” Jaunie zinātnieki aicina atvērt augstskolas ārvalstu mācībspēkiem

Pievienot komentāru
“Mēs liekam sprunguļus paši savos riteņos.” Jaunie zinātnieki aicina atvērt augstskolas ārvalstu mācībspēkiem
Foto: LETA

Ir pēdējais laiks pārskatīt stingrās valsts valodas prasības augstskolu pasniedzējiem, kas liedz Latvijas universitātēm piesaistīt zinošus ārvalstu mācībspēkus – par to ir pārliecināti jaunie zinātnieki.

Viņi uzskata, ka Latvijas politiķi ar saviem lēmumiem izolē mūsu augstskolas un studiju vidi no starptautiskas aprites. Izglītības ministrijas politiskā vadība gan zinātniekos ieklausīties negrasās.

Ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka ir svarīgi audzēt pašiem savu akadēmisko personālu.

Ārvalstu pasniedzēji Latvijas augstskolās šobrīd var iegūt vien vieslektoru statusu, bet pretendēt uz vēlētiem akadēmiskiem amatiem, piemēram, katedras vadītāju vai fakultātes dekānu, viņi nevar. Latvijas jaunie zinātnieki uzskata, ka sistēma ir novecojusi un būtu ar steigu jāmaina, lai studiju vide Latvijā kļūtu modernāka un iegūtu starptautisku elpu.

Par spīti tam, ka pērn Saeimas Izglītības komisija 1. lasījumā atbalstīja normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam noteikt divu gadu pārējas posmu latviešu valodas apguvei, aprīļa beigās – šajā pašā komisijā -, pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska ieteikuma, normu svītroja. Jauno zinātnieku apvienība, kā arī Studentu apvienība uzskata, ka tas Latvijas augstāko izglītību attālinās no internacionalizācijas. Ja pasniedzējs var būt tikai viesprofesors, vajadzīgās pārmaiņas nenotiks.

Ieva Siliņa
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja

Mācībspēki no ārpasaules palīdzētu šo pasaules elpu ienest ātrāk, veidot starptautisku vidi un piesaistīt ārvalstu studentus, jo augstākā izglītība ir eksporta prece, un viena no ejošākajām eksporta precēm varētu būt Latvijā, un tas būtu ļoti svarīgi, mēs liekam sprunguļus paši savos riteņos un kavējām savu attīstību.

Arī daudzi citi vadošie Latvijas pētnieki pārliecināti, ka politiķu lēmums ir tuvredzīgs un augstākās izglītības kvalitātei pašmājās var būt postošs.

Vjačeslavs Kaščejevs
fiziķis, akadēmiķis

Mēs zaudējam līdzsvaru un riskējam noslēgties no pasaules norisēm, no spēkiem, kas mūs varētu celt augšā, atkal tēlaini runājot, forši braukāt pa mūsu jūriņas līci, bet, ja mēs pazaudējam saikni ar pasaules okeānu, tad mēs nepamanām, kādi tur ir viļņi un kā mainās līmeņi.

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis neuzskata, ka pārmaiņu vējiem augstākajā izglītībā būtu jāpaver durvis, sak, “paši esam gudri”.

Kārlis Šadurskis
izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Mums ir ļoti svarīgi audzēt savu akadēmisko personālu, būtu dīvaini, ja augstskola ņemtu ārvalstu asistenta, lektora, docenta asociētā profesora amatā, tā ir augstskolas misija, sūtība audzēt pašai savu akadēmisko saimi.

Šadurskim šajā jautājumā tiek pārmesta arī vēlme pasargāt vecā kaluma profesorus noturēties viņu akadēmiskajos amatos un nepakļaut konkurencei ar ārvalstu mācībspēkiem. Šadurskis gan to kategoriski noliedz.

Šadurskis: Es neesmu manījis, ka būtu ļoti liels spiediens un ļoti liela vēlme, pēc mūsu atalgojuma sistēmas, vadošiem zinātniekiem no Rietumu universitātēm lauzties slēgtās durvīs Latvijas augstskolās.

Kaščejevs: Nav tā, ka stāv gara rinda un to vien gaida, kad šo normu pieņems, un tad mums pilnīgi pārvērtīsies augstskolas. Tas ir pakāpenisks process, bet, ja mēs esam aizslēguši, burtiski aizmūrējuši durvis ciet, tad nesāksies pat kustība šajā virzienā.

Rīgas Stradiņa universitāte, kurai ir arī lielākais ārvalstu studentu loks, uzskata, ka ārvalstu pasniedzēju pienesums studiju kvalitātei ir neatsverams un būtu jākuplina. Tomēr savā ziņā šī augstskola atradusi veidu, kā, neapejot likumu, starptautisko garu šeit iedzīvināt.
Guntis Bahs
RSU Veselības studiju prorektors

Skaidrs, ka internacionalizācija un mobilitāte, pētniecība un zināšanu apmaiņas globalizācija ir nākotne, bet, vai vēlētos amatos, vai kā viesprofesori uz laiku – es domāju, ka tas nav tik ļoti izšķiroši mūsu universitātei.

Salīdzinājumam jāpiemin, ka divās Igaunijas augstskolās – Tartu un Tallinā – ārvalstu pasniedzēji jau strādā vēlētos amatos. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc igauņi atkal ir soli priekšā un tā saukto jauno Eiropas Savienības valstu augstskolu reitingā ieņem pirmās vietas, kamēr Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – 30. un 40. vietu.