Komentāri

Lai gan Eiropas ietekmīgākā līdere, Vācijas kanclere Angela Merkele Rīgā sacīja, ka izprot Baltijas valstu bažas par drošības situācijas pasliktināšanos, viņa atkārtoti apliecināja, ka Vācija neatbalsta pastāvīgu NATO sauzemes spēku bāzēšanos Austrumeiropā.

Vācijas kanclere šodien, 18. augustā pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu un Polijas iedzīvotājiem bažas rada Krievijas rīcība Ukrainā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viņa uzsvēra, ka NATO dibināšanas līguma piektais pants par savstarpēja atbalsta sniegšanu nav tikai teorētiska vienošanās, bet nepieciešamības gadījumā ir jābūt gataviem to īstenot, tāpēc sagatavošanas darbiem ir jākļūst intensīvākiem.

Drošība bija viens no galvenajiem sarunas tematiem tikšanās laikā gan ar premjerministri Laimdotu Straujumu, gan Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā pēc tikšanās ar Vācijas kancleri sacīja Valsts prezidents, Latvija strādā kopā ar Vāciju, lai NATO mainītu kolektīvās drošības plānus, tos pielāgojot mainīgajai drošības situācijai.

Polija un Baltijas valsts ir izteikušas vēlmi, lai reģionā atrastos NATO sauszemes spēku bāze, taču Vācija pret to iebilst. Angela Merkele šodien Rīgā norādīja, ka alianses dalībvalstīm ir saistošs ne vien NATO dibināšanas līgums, bet arī NATO un Krievijas līgums.

Vācijas iebildumi, ka Austrumeiropā pastāvīgi bāzējas NATO spēki tiek saistīti ar bažām, ka tas var vēl vairāk pasliktināt attiecības ar Krieviju. Vācija to nevēlas pieļaut, jo ar Krieviju to saista ciešas ekonomiskās saites.

Vācijai Krievija ir svarīgs tirdzniecības partneris. Pagājušajā gadā tirdzniecības apjoms sasniedza 77-us miljardus eiro. Vācija turklāt ir atkarīga no Krievijas energoresursiem. Tā izmanto 36-us procentus Krievijas naftas un 35-us procentus gāzes. No ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, ir atkarīgas arī 300-it tūkstošu vāciešu darba vietu.

Savukārt ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju ir pavisam cits mērogs — par spīti tam, ka Latvijai Vācija ir viens no nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. Pagājušajā gadā tirdzniecības apjoms ar Vāciju sasniedza gandrīz 1,8-us miljardus eiro. Šā gada pirmajā ceturksnī preču tirdzniecības apgrozījums bija 373-īs miljonu eiro vērtībā, kas Vāciju ierindo piektajā vietā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl