Melu teorija: Kas patiesībā notika ar Ukrainā notriekto Malaizijas lidmašīnu?

10 komentāri
Melu teorija: Kas patiesībā notika ar Ukrainā notriekto Malaizijas lidmašīnu?
FOTO: LETA

Katru dienu informatīvajā telpā nonāk ļoti daudz ziņu, kas ir nepatiesas, tendenciozas, sagrozītas vai klaji melīgas. Vai protam tās atšķirt no patiesības? No 8. janvāra svētdienu vakaros TV3 “Nekā personīga” jaunajā projektā ”Melu teorija” žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīs, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis.

”Melu teorija” pētīs, atmaskos un skaidros medijos izskanējušos melus un palīdzēs skatītājiem nepazaudēt galvu informatīvajā plūsmā. Ansis Pūpols pievērsīsies ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu MH17, par Krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem. Katru mirkli informatīvajā telpā nonāk simtiem un tūkstošiem ziņu, kas nav patiesas, ir tendenciozas, sagrozītas vai klaji melīgas. Vai protam tās atšķirt no patiesības?Pirms Krimas aneksijas nevienam nenāca prātā, ka vajadzēs par šādām tēmām runāt. Ukrainas karš Krievijas televīzijas kanālus pārtaisīja par armijas piedēkli. Tā tagad raidījumā “Vesti”. Šāviņš pa ienaidnieka pozīcijām Sīrijā, kā mēs sadevām ukraiņiem pa galvu Donbasā. Debaļcevas cīņu karstumā separātistu vadonis Zaharčenko iziet tiešajā ēterā RTR ziņu izlaidumā no Debaļcevas centra, lai mudinātu ukraiņus padoties.Ziņas vairs negatavo skatītājiem, bet gan specifiskām armijas auditorijām – ukraiņu armijai, jauniem separātistu rekrūšiem, karavīru mātēm, kurām jāsamelo, ka ar dēliem viss ir labi.Šodien es jums pastāstīšu, kā Krievija meloja par divām kaunpilnākajām lappusēm. Notriekto Malaizijas lidmašīnu un iznīcināto Pleskavas divīziju.2014. gada 17. jūlijā virs Ukrainas pazuda “Malaysia Airlines” lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Pēc dažām stundām tās atlūzas atrada netālu no Doņeckas pie Torezas ciema. Tā bija viena no baismīgākajām aviācijas traģēdijām cilvēces vēsturē. Lidmašīna bija ceļā no Amsterdamas, Nīderlandē, uz Kualalumpuru, Malaizijā. Tai bija jāpārlido Ukrainas un Krievijas teritorija, taču virs Donbasa lidmašīna no radariem pazuda. Traģēdija notika pie Torezas ciema Doņeckas apgabalā, kuru kontrolēja separātisti. Uzreiz pēc tam to komandieris Igors Girkins internetā izlielījās, ka izdevies notriekt ukraiņu kara lidmašīnu. Šis ieraksts drīz pazuda.Krievijas televīzijas kanāli reaģēja zibenīgi. Lielo televīzijas ziņu izlaidumos parādījās video no Krievijas armijas ģenerālštāba, kur nopietni ģenerāļi ar pārliecinātām sejām sēja aizdomu sēklu, ka MH17 varētu būt notriecis Ukrainas SU25.

SU 25 ir Sukhoi rūpnīcā radīts iznīcinātājs ar diviem dzinējiem. No 1978. gada to ražoja rūpnīcā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Vēlāk arī Krievijā. 2008. gadā Krievijas – Ukrainas karā abas valstis izmantoja SU-25 lidaparātus viena pret otru.

Teorija, ka pie MH-17 avārijas vainojami ukraiņi, uzņēma apgriezienus, “Russia today” pat radīja vairākas filmas, kurās kā pierādījumu savai Ukraiņu SU teorijai atrada vajadzīgus tā saucamos ekspertus Holandē, Malaizijā un Vācijā. Izvirzīja teoriju, ka Nīderlandes valdība neziņo par jaunumiem izmeklēšanā, lai slēptu to, ka pie vainas ir ukraiņi.

Ukraiņu versija strādāja līdz 2014. gada septembra Nīderlandes valdības ziņojumam, ka lidaparāts notriekts ar BUK, turklāt ar tādu BUK, kas ir tikai Krievijas rīcībā. Holandieši to izsecinājuši pēc īpašas formas metāla lodītēm, kas atrastas pilotu vēderos un visapkārt.

Tad Krievijas kanāli ķērās pie šīm lodītēm, lai pierādītu, ka tās nemaz nav tādas un ka bijušas tikai vecās lodītes, kas ir arī Ukrainas rīcībā esošajam BUKam.

Un visbeidzot, 2016. gada septembrī starptautiskā izmeklēšanas komisija nāca klajā ar pierādījumiem, ka BUK ir iesūtīts no Krievijas. To pierādīja separātistu telefonsarunas. Ar fotogrāfijām un video tika noteikts precīzs maršruts, kā iekārta ar ekipāžu pārvietojusies 2014. gada jūlijā.

Starptautiskās izmeklēšanas komisijas pamatversija ir tāda, ka 17. jūlija pusnaktī kravas vilcējs “Volvo” ieradies pie Krievijas robežas pie ciema Severnoje. Tālāk caur Lugansku aizvilkts uz Doņecku. Tālāk ierīce devusies caur Zugrezas un Torezas pilsētām uz Sņežnoje ciemu, kur atstājusi “Volvo” vilcēju un iebraukusi tukšā pļavā. Plkst. 16.00 pie Grabovas ciema bojā gājis aviolaineris MH-17. Savukārt vietā, kur atradās BUK ierīce, bija palicis izdedzināts lauks.

Kad uzdevums bija izpildīts, BUK ekipāža atkal novietota uz “Volvo” kravas vilcēja, kas to aizvedis atpakaļ uz Krieviju. Ceļā uz Krievijas robežu Luganskā ierīce nofilmēta jau 18. jūlijā piecos no rīta un redzams, ka vienas no četrām raķetēm trūkst.

Šī telefonsaruna liecina, ka BUK apkalpe jau tās pašas dienas beigās sapratusi, ka notriekusi pasažieru lidmašīnu.

Paralēlu izmeklēšanu veica žurnālistu organizācija “Bellingcat”. Pēc fotogrāfijām noskaidroja, ka BUK korpusa numurs ir 332. Un no tā izdarīja secinājumu, ka BUK mājvieta ir Krievijas armijas 53. zenītraķešu brigāde, kas dislocēta Kurskas pilsētā.

“Bellingcat” arī pēc sociālajos tīklos un internetā publicētajām fotogrāfijām atklājis, kādas armijas militārpersonas bijušas iesaistītas MH-17 notriekšanā.

Eiropas politikas analīzes centra eksperts Mārtiņš Kaprāns

Situācija bija savā ziņā tik bezcerīga, ka vajadzēja radīt maksimālu troksni. Pirmkārt, protams, Krievijas publiskajā telpā, bet nu sekundāri to bija svarīgi darīt starptautiski, lai tā vietā, lai runātu primāro versiju, svarīgāko versiju vai galvenāko, ticamāko versiju, paralēli apspriestu, kritizētu, bet paralēli arī vērstu uzmanību, lai visdrīzāk, kā to atzinuši visi kompetentākie ziņojumi šajā gadījumā, MH17 tika iznīcināts ar Krievijas piegādātajiem ieročiem.

 

Kā jums šķiet, vai ar šīm teorijām izdevās sēt šaubas, ka krievi ir bez vainas šajā notikumā?

Skaidrs, ka tas izdevās Krievijā. Pat Levadas centram bija arī aptaujas jautājums par to,  kas vainojams par to. Un tur nekad Krievija kā tāda nav bijusi tā, kas bijusi tā ticamākā versija sabiedriskās domas līmenī, kas lielā mērā parāda, ka tas, kas tika piespēlēts, uz ko galvenokārt fokusējās, ka tie ir ukraiņi, ka tā ir kāda trešā puse, bet tā nekādā gadījumā nav Krievija, Krievija nav saistīta ar šo. Traģēdiju, nu ka šī versija aizgāja un nostiprinājās Krievijas sabiedriskajā domā. Es domāju, rietumvalstīs neviena no Krievijas izplatītajām versijām lielā mērā neguva atbalstu, taču tai pašā brīdī es negribētu teikt, ka tur bija pilnīga nulle efekta šai te pieejai. Troksnis arī ir veids, kā īstenot dezinformāciju, proti, nejēdzīgs troksnis arī ir veids, kā novērst uzmanību, sadalīt uzmanību, nu jā, papildu versijas vienmēr.

Šajā dūmu mākonī maz ir izskanējusi arī ukraiņu versija, kādēļ vispār bija nepieciešams šaut ar BUK uz lidmašīnu.

Bijis tā, ka Krievija esot saņēmusi ziņas no sava spiega Kijevā, ka būs militārās lidmašīnas reiss uz Doņecku. Tādēļ nosūtījuši tam pretim BUKu. Bet ukraiņi savu nodevēju bija laikus atklājuši un kara lidmašīnas lidojumu uz Doņecku atcēluši. Savukārt Krievijas puse to nezināja, tādēļ noteiktā laikaposmā gaidīja lidmašīnu un pirmo, kas tuvojās, noturēja par Ukrainas kara lidaparātu, uz ko arī izšāva raķeti.

Video

10 komentāri