6 komentāri
Melbārde: Aizvadītie Dziesmu un deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē
Foto: Dmitrijs Šuļžics, f64

XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Pēc viņas teiktā, šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot XXVII dziesmu un XVII deju svētkus. “Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023. gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,” sacīja Melbārde.

Tāpat viņa norādīja, ka jau nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc viņas domām, gan ideālais risinājums būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.

Līdzīgu viedokli pauda Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, sakot, ka, pēc viņas domām, līdz šim vērienīgie svētki Latvijā ir izdevušies veiksmīgi.

Svētku pasākumus tiešsaistē vērojuši 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas “LMT straume” tiešraides – 61 valstī.

Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un varbūt tieši tāpēc gan viņam, gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.

Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu “Māras zeme” un noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība “blakus dejās”, kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.

“18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,” uzsvēra Purviņš.

Savukārt noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: “Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.”

Kā ziņots, aizvadītajā naktī Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, pastāstīja svētku izpilddirektore Juhņēviča.

Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās ap 16 500 koristu. Daudzi no viņiem kopā ar skatītājiem palika uz sadziedāšanās pasākumu līdz pat rīta gaismai.

XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

TOP komentāri

  • Edijs Šmits
  • Fuksija
    0 0 0

    Fuksija

    Nu tas nu gan ir pilnīgas muļķības, jauna atjaunota estrāde jā, daudz dalībnieku jā, taču repertuārs galīgi garām !!!!
  • Iva Venta

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl