Medus saimniecībās ap Alauksta ezeru plosās lācis kārumnieks; tiek pieļauts, ka ķepainis nolēmis šajā pusē apmesties

Pievienot komentāru
Medus saimniecībās ap Alauksta ezeru plosās lācis kārumnieks; tiek pieļauts, ka ķepainis nolēmis šajā pusē apmesties

Uz burciņas būs jāliek marķējums ”Lāča iecienīts medus”! Optimismu nav zaudējis biškopis Aivars Radziņš Vecpiebalgā, kur par biežu viesi kļuvis lācis kārumnieks. Viss liecina, ka pinkainis nolēmis šajā vietā apmesties – vietējiem viņš mieru neliek jau vairākus mēnešus. Turklāt mežsargu novērošanas kameru ierakstītais video liek domāt, ka mežos ap Alauksta ezeru patiesībā klīst vesela lāču ģimene.

20 gadus bišu saimes pie Ogres upes Vecpiebalgā dzīvojušas mierīgi, vien šad tad kādu stropu papostījušas ziņkārīgas caunas vai spēcīgāks vējš. Taču pēdējā laikā biežs, bet nelūgts ciemiņš ir kāds uz medu kārs lācis – tas regulāri paviesojas kā šajā, tā citās dravās Alauksta ezera apkārtnē. Iepriekš te ir manīti garām klīstoši ķepaiņi, bet vēl nekad tie nav tik ilgi uzkavējušies. Lācis šajā pusē siro jau kopš agra pavasara.

“Izkāpjam ar sieviņu no mašīnas, sāksim strādāt. Mums līdzi taksītis, kuram, kā vienmēr, raganas jāpadzenā, putniņi jāapskata, jāapdara citi meža darbi. Taksītis pasper piecus soļus uz meža pusi, asti kājstarpē iespiedis, ielec mašīnā, ne reizi neierējies. Konstatējām, ka divi stropi nesen atgāzti,” stāsta biškopis.

“Grūti jau to noslēpt, ka te ir savulaik garšīgākais medus savākts. Tagad apsveram medus etiķetei blakus likt atzīmi, ka “lāča iecienītais”,” viņš saka.

Pie biškopja Aivara Radziņa ķepainis viesojies jau deviņas reizes, pēdējo reizi pagājušajā ceturtdienā. Saimnieks sapostītos stropus savācis, un tagad par četrkājaino viesi liecina vien pie dravas izmīdītā zāle, kur viņš paēdis vāļājies.

Apkārt dravai bitenieks uzlika sarkanbaltsarkano lenti, kas it kā lācim nepatīkot, bet, ja viesis mājienus nesapratīs, būs jāliek elektriskais gans. Bitenieks nav vēl aplēsis, cik lielu postu kārais meža zvērs nodarījis.

“Lācis ver vaļā tieši apakšējo daļu, kurā ir bišu maize, bērniņi, cirmenīši. Kur ir bišu mazulīši. Tie rāmīši viņu interesē. Izposta pašu svarīgāko. Mēs nezinām, saimītes izdzīvos vai neizdzīvos,” teic biškopis.

Pirmā, pie kā šajā apkaimē lācis ciemojās, bija ”Mazalaukstu” saimniece Lilita Plūme – zvērs bijis tik drošs, ka mielojies pie stropiem mājas tuvumā. Klausot ieteikumam, ka lācis atceras, kur medus bijis, saimniece dravu pārvietojusi, un pēc tam pinkainis ciemos nav nācis. Mednieki barotavā uzlikuši novērošanas kameru. Tur pienākusi lācene ar bērnu un pēc tam arī lielais viens.

“Viņam laikam patīk Piebalga, te ir tik jauki un klusi. Biškopju daudz.” Lilita saskaitījusi, ka pekainis paviesojies 13 tuvējās saimniecībās. Arī citviet Latvijā arvien biežāk ziņo, ka manīts lācis. Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), prognozējams, ka populācija turpmāk palielināsies un jāveicina sabiedrībā izpratne par līdzāspastāvēšanu.

“Nav vēl pierādījumu, ka lāči Latvijā vairotos. Līdz ar to populācijas pieaugums nav sagaidāms straujš. Brīdī, ja sasniegsim tādus populācijas izmērus kā Igaunijā, var domāt par medībām,” pauž DAP pārstāvis Jēkabs Dzenis.

Lēsts, ka pašlaik Latvijas teritorijā uzturas vairāki desmiti lāču. Par katru nopostīto stropu bitenieki var pieteikties kompensācijai.

Pēc lāča izraisīto postījumu konstatācijas dravniekiem jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei. Tad notikuma vietā ieradīsies komisija, ko veido četru iestāžu pārstāvji. Tiesa, bitenieki sūdzas, ka ne vienmēr ir gatavi zvanīt, jo paiet laiks, kamēr komisija atbrauc, taču tikmēr stropi jāatstāj izvandīti, un tas nozīmē, ka bišu saimei jādzīvo zem klajas debess. Pārvaldē gan stāsta, ka mēģina iespējami ātri organizēt postījumu novērtēšanu. Par katru nopostīto stropu bitenieks var saņemt nepilnus 150 eiro.