Mediķu-varoņu ikdiena. Glābjot pacientus, jālien zem vilciena un jāgaiņā bullis!

2 komentāri
Mediķu-varoņu ikdiena. Glābjot pacientus, jālien zem vilciena un jāgaiņā bullis!

Darbs “ātrajā palīdzībā” ir interesants, bet bīstams. Glābjot dzīvības, nākas piedzīvot epizodes, kurām pat vētrainākais romāns klāt nestāv. Simts mediķu no visas Latvijas par pašaizliedzīgu darbu saņēmuši medaļas. Viņi glābuši cilvēkus šķietami bezcerīgās situācijās, reizēm pat riskējot ar savu veselību.

Šī mediķu brigāde apbalvota par izcilu darbu, izglābjot kādu vīrieti, kura dzīvība karājās mata galā. Pēc dzimšanas dienas svinībām viņš ar draugiem devies mājās un palūdzis, lai auto Cēsīs piestāj pie benzīntanka, lai viņš var nokārtot dabiskās vajadzības. Turpat blakus bija dzelzceļa sliedes, kur vīrietis pakrita zem braucoša preču vilciena sastāva. To pamanīja mašīnists, kurš izsauca ārstus. Vīrietim, visticamāk, pāri pārbrauca vismaz divi vagoni. Mediķi ap 300 metrus tumsā spīdināja lukturus, kamēr ieraudzīja baiso skatu. Dagnija Žukovska, ārsta palīdze:

Jā, redzējām cilvēka ķermeni, kas apakšā gulēja. Starp vagona riteņiem. Tieši sliežu starpā… Vaidot. Cietis bija smagi, jau no tā vien, ko ieraudzījām. Sirds darbība bija, elpošana bija, brūces plašas. Viena kāja norauta, otrā plaši bojājumi, galva bija traumēta, atrauta, bet izdevās cilvēku izglābt.

Lai piekļūtu klāt cietušajam, ārstiem kopā ar ugunsdzēsējiem nācās līst zem vilciena. Egīls Veinbergs, “ātrās palīdzības” šoferis:

Četri cilvēki un es. Piecatā apakšā. Tad mēs viņu varējām dabūt ārā. Mediķi izmērīja spiedienu, kardiogrammu uztaisīja. Viņam sirds perfekti strādāja. Labi, ka slimnīca bija tuvu.

Mediķi atzīst, ka šis bijis psiholoģiski visgrūtākais uzdevums viņu karjerā. Anete Dimante, ārsta palīdze:

Vienkārši, tu saproti, ka esi vienīgais, kas var palīdzēt tajā brīdī. Nav variantu, tev tas ir jādara. Tās pārējās domas paliek kaut kur citur.

Vīrietis ir dzīvs un, par spīti invaliditātei, – optimisma pilns. Zaudētās kājas aizstātas ar protēzēm. Pats galvenais, ka cilvēks ir spējīgs dzīvot un strādāt, uzsver mediķi.

FOTO: kā tika apbalvoti simts labākie “ātrās palīdzības” ārsti!

 


Bieži vien gan ārstiem jāsaskaras ar nelaipnu vai pat vardarbīgu attieksmi no cietušajiem. Pateicības vārdu vietā jāglābjas pašiem, sevišķi, ja pacients ir nepieskaitāms. Jānis Krontāls, “ātrās palīdzības” šoferis:

Bija Kolkā viens tāds gadījums. Tur arī izsauca no Talsiem papildspēkus. Viņš tur sēdēja ar nažiem un cirvjiem uz galda, skats bija drūms, protams, bet pa visiem tikām galā.

Silvija Briede, ārsta palīdze:

Nupat nesen katamarāns apgāzās. Bija glābēji, policija. Ilgi gaidījām, kad atvedīs malā. Glābēji palīdzēja piecelt katamarānu. Tie atteicās no palīdzības un mierīgi burāja tālāk. Lietuvieši kaut kādi.

Starp apbalvotajiem ir arī kāda ārstu brigāde, kas glāba vīrieša dzīvību laukos ekstremālos apstākļos. Upuri bija sabadījis bullis. Kamēr tika sniegta palīdzība cietušajam, pārējiem mediķiem nācās atgaiņāt saniknoto mājlopu. Arī šāda mēdz būt neatliekamās medicīniskās palīdzības ikdiena.