Mediķu piketa dienā nebūs pieejas plānveida izmeklējumiem

2 komentāri

Jau nākamnedēļ Latvijas iedzīvotāji izjutīs, ko nozīmē mediķu nepieejamība. Protestējot pret solījumu neturēšanu algu jautājumā, mediķi nolēmuši parādīt nākotnes ainu, kas notiks, ja vairākās maiņās pārstrādājušies ārsti un māsas savus pakalpojumus vairs nevarēs sniegt.

Pirmais ārstu protests notiks nākamnedēļ – 7. novembrī. Šajā dienā galvenokārt jaunie ārsti un māsas pieteikuši bezalgas atvaļinājuma dienu, lai piketētu pie Saeimas. Pacientiem būs garantēta neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet būs ierobežota pieeja plānveida izmeklējumiem.

“Apmērs, cik daudz šajā akcijā tiks ietekmēti iedzīvotāji, būs atkarīgs no tā, cik daudz piedalīsies. Esam saņēmuši plašu atsaucību,” norāda Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Ja tas nenesīs gaidīto rezultātu, sekos vēl viena akcija – karogu nolaišana pusmastā budžeta pieņemšanas dienā. Kā arī vēršanās Satversmes tiesā par likuma neievērošanu.

Ārstus nepārliecina politiķu apgalvojumi, ka solīto algas pielikumu nav iespējams izpildīt. Viņi salīdzinājuši valstis ar līdzīgu budžetu un secinājuši, ka ir iespējams veselības aprūpei atvēlēt vairāk naudas. Analizēta Latvijas, Igaunijas un Slovākijas pieeja. Latvijas budžets 2019. gadā bija nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, Igaunijas – 11, bet Slovākijas – 15 miljardi. Attiecīgi viena iedzīvotāja veselībai Latvija gadā tērē 610 eiro, Igaunija gandrīz divreiz vairāk, bet Slovākija – 2179 eiro.

“Veselības nozarē nodarbināto algu līmenis, tā kā mēs tērējam viena iedzīvotāja veselībai vismazāk naudas, arī mums ir viszemākais. Tikai 976 eiro. Vienā laikā mēs kļuvām par ES dalībvalstīm. Kāpēc kaimiņvalstis var domāt citādāk, un Latvija nevar? Mēs domājam, ka var. Vienkārši jāmaina attieksme un prioritātes,” uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

“Mūsu veselības ministres citāts no avīžu rakstiem: “Veselības nozare gadiem ir badināta, kamēr citas nozares – pārfinansētas”. Un mums stāsta, ka nav līdzekļu pašu cilvēkiem. Valsts ir cilvēki. Ja cilvēki bēg kā žurkas no slīkstoša kuģa, mums nedzimst jaunā paaudze. Ja mēs nespējam rūpēties par esošajiem, jautājums, vai mums ir valsts?” uzsver Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortevina.

Pēc mediķu domām, arī pašreizējā budžetā naudu var atrast, ja vien taisnīgi pārskatītu tēriņus. Ārsti negrasās samierināties ar daļēju kompromisu – pašreiz piešķirtajiem 43 miljoniem eiro mediķu algām klāt nepieciešami vēl 60 miljoni. Ja arī Saeima neievēros likumā solīto, sāksies parakstu vākšana par parlamenta atlaišanu.

“Pasaules Veselības organizācijas speciālisti atkārtoti ieradušies Latvijā un apstiprina, ka Latvija jau pirms trim gadiem varēja atvēlēt vismaz 12% no vispārējiem valdības izdevumiem,” piebilst Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Neatkarīgi no mediķu ieteikumiem un brīdinājumiem veselības ministre Ilze Viņķele neslēpj, ka maz cerību šogad ko mainīt budžeta projektā. Situāciju var mainīt vienīgi nodokļu sistēmas revīzija. “Ar nodokļu ieņēmumu īpatsvaru 30,7% no IKP palielināt finansējumu veselības nozarei tik, cik vajadzētu, mēs nevaram. Ja neizpildīsim mājasdarbu par ieņēmumu kāpināšanu budžetā, mēs tā kārpīsimies vēl daudzus gadus.”

Tikmēr mediķu organizācijas noraida ministrijas piedāvājumu, ka ar pašreiz piedāvāto papildu finansējumu algas varētu palielināt atsevišķām ārstniecības personām, piemēram, tiem, kuri strādā diennakts režīmā. Finansējums būtu jāsadala vienādi visiem strādājošajiem.

2 komentāri