Mediķi un zinātnieki aicina sargāt antibiotikas

0 Komentāru
Mediķi un zinātnieki aicina sargāt antibiotikas
Ilustratīvs foto. (AP/SCANPIX)

Ar aicinājumu nosargāt antibiotiku efektivitāti Latvijā tiek atzīmēta Pasaules antibiotiku nedēļa. Katru gadu šajā laikā tiek aktualizēti ar antibiotiku rezistenci saistīti jautājumi. Jo šo ļoti vērtīgo medikamentu nepareiza to lietošana apdraud ārstēšanas iespējas nākotnē.

Pirms 90 gadiem pirmo dabisko antibiotiku no pelējumsēnītes kultūras nejauši atklāja angļu farmakologs Aleksandrs Flemings. Pēc tam pētījumus turpināja bakteriologs Hovards Florijs un bioķīmiķis Ernsts Čeins, kuri 1940. gadā veica pirmo attīrītā preparāta klīnisko izmēģinājumu. Par pacientu kļuva kāds angļu policists, kurš bija iekritis rožu krūmā. Divu mēnešu laikā ērkšķu radītie savainojumi sastrutoja un viss viņa ķermenis bija kļuvis septisks.

“Tas efekts bija graujošs. Jau nākamajā dienā viņam bija pirmo reizi garās slimības laikā notikusi uzlabošanās, pēc četrām dienām jau viņš bija atguvis spēju ēst, viņam bija pazudusi temperatūra, un tie abscesi bija kļuvuši redzami mazāki. Bet tas, kas notika piektajā dienā – notika tas, ka beidzās penicilīns. Līdz ar to šis veiksmīgais penicilīna pacients pēc mēneša tomēr nomira,” skaidro RSU Medicīnas vēstures institūta lektore Ieva Lībiete.

Penicilīna ražošana strauji attīstījās Otrā pasaules kara laikā – jaunās zāles glāba dzīvības. Tolaik antibiotikām solīja plašu pielietojumu. Tās grasījās pievienot ziepēm un pat lūpu krāsām, lai visi cilvēki beidzot ir brīvi no mikrobiem. Bet izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Pārāk plaša antibiotiku pielietošana radījusi daudzus rezistentus mikrobus. Arī tādus, pret kuriem mūsdienās cīnīties vairs nevar.

Pagājušā gadsimta 50. gados ražotais penicilīns jau ir kļuvis par muzeja eksponātu. Bet īstenībā mūsdienās visas antibiotikas jau ir jāsargā. Īpaši veiksmīgi rezistenti mikrobi attīstās slimnīcas vidē. Tur, kur antibiotikas tiek lietotas visbiežāk.

RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Māris Liepiņš atceras: pirms 15 gadiem tādi pacienti bija reizi vai divas reizes nedēļā, bet tagad trīs vai pieci dienā: “Ar dažādiem rezistentiem mikrobiem. Viņus var sadalīt dažādās kategorijās. Tie kuri ir dabūjuši šos mikrobus pie mums slimnīcā, tiek kuri nākuši arī no sadzīves. Tie varianti ir daudz un dažādi Viss tas saistās protams ar antibakteriālo ārstēšanu un ar sekmīgu izārstēšanu jo mēs nevaram visus pacientus reiz ārstēt ar pēdējām antibiotikām, kas domātas šim rezistentiem mikrobiem.”

Slimība nešķiro. Inficēties ar rezistentu pneimoniju, sepsi, urīnceļu vai brūču infekciju var arī tie, kas nekad dzīvē paši nav lietojuši antibiotikas. Par situāciju Latvijā precīzas statistikas nav, taču no multirezistentu mikroorganismu izraisītām slimībām katru gadu Eiropā mirst 33 000, bet pasaulē – 700 000 cilvēku, un tiek prognozēts, ka 2050. gadā tie būs jau 10 miljoni pacientu. Tāpēc vienīgā izeja: apkarot rezistenci, samazinot antibiotiku pielietošanu.

“Pirmkārt, ārstiem ļoti būtu jāpārdomā un arī pacientiem nevajag uzspiest to viedokli, ka antibiotikas ārstē pilnīgi visu. Mēs nedrīkstam vilkt paralēles starp temperatūru, starp drudzi, un obligāti antibiotikām. Temperatūru, drudzi var ierosināt vīrusi kur nav vajadzīgas antibiotikas, var būt pavisam citas slimības, kas izraisa slimības nedrīkst likt vienādības zīmes ar antibiotikām,” pauž infektologs.

0 Komentāru