Medikamentu piesārņojums Latvijas virszemes ūdeņos pārsniedz normu; pētnieki aicina rīkoties

4 komentāri
Medikamentu piesārņojums Latvijas virszemes ūdeņos pārsniedz normu; pētnieki aicina rīkoties
KASPARS KRAFTS, F64

Latvijas virszemes ūdeņos medikamentu piesārņojums vairākas reizes pārsniedz normu. Pētnieki aicina politiķus rīkoties, kamēr vēl nav par vēlu.

Eiropas projekta ietvaros tika paņemti ūdens paraugi Rīgas jūras līcī, kā arī vairākās upēs: Mēmelē, Lielupē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē, Driksā, Puplā. Tajās atrasto pretsāpju, pretiekaisuma, centrālās nervu sistēmas un endokrīno slimību ārstēšanas medikamentu koncentrācija vairākas reizes pārsniedz pieļaujamo normu.

Ļoti liels kofeīna daudzums konstatēts Puplā, kas tek netālu no Olaines. 11 kubikmetros šis upes ūdens ir tikpat daudz kofeīna, kā vienā kafijas tasītē.

Augsto medikamentu koncentrāciju pētnieki skaidro ar farmācijas uzņēmumu un lopkopības fermu darbību, kā arī ar pārāk lielu zāļu un kafijas patēriņu iedzīvotāju vidū.

“Atsevišķas vielu grupas koncentrējas notekūdeņu pārstrādes procesā. Tad attiecīgi notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nevis attīra, bet daudzos gadījumos tieši pretēji – koncentrē šos te farmaceitiskos savienojumus un realitātē vidē viņi nonāk pat lielākās koncentrācijās, nekā viņi ir piemēram notekūdeņos,” norāda LVĢMC Iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre.

Virszemes ūdeņu piesārņojums ar medikamentiem ir jauna veida vides piesārņojums, kas ir aktuāls visā Eiropā. Ir valstis, kur zāles pat ir nokļuvušas dzeramajā ūdeni. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija pašlaik vērtē iespējamos rīcības virzienus, lai nepieļautu medikamentu nonākšanu ūdeņos.

“Rūpīgāk un varbūt pārdomātāk lietot gan bezrecepšu medikamentus, gan arī skatīties vispār, kādi medikamenti ir pieejami un cik lielos apjomos. Kas ir nopērkams bez receptes, kas nav. Izglītojošas kampaņas iedzīvotājiem. Kā pareizi lietot. Protams, ir jāskatās, kas notiek ar tiem medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš,” teic VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Medikamenti, kuriem beidzies derīguma termiņš – tas ir viens no Latvijas izaicinājumiem. Projekta ietvaros veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 70% aptieku pieņem vecās zāles un tikai 10% Latvijas iedzīvotāju medikamentus ar beigušos derīguma termiņu nodod speciālās savākšanas vietās. Pētnieki arī aicina nomainīt attīrīšanas iekārtas, piemēram, ieviešot ozonēšanu.

“Būtībā lielākā daļa attīrīšanas iekārtu ir vērstas ar mērķi samazināt slāpekli, fosforu, uz dažādu šo te skābekli patērējošo piesārņojumu, kas ir notekūdeņos. Bet ne šādas te ļoti smalkas varbūt ķīmiskas vielas, kuras diemžēl nonāk arī vidē,” pauž LVĢMC iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs.

“Tā lielā pieredze ir, ka pašiem lietotājiem, tiem, kas rada notekūdeņus, arī ir jānosedz šis te izmaksas, tā kā tas var potenciāli nozīmēt arī mazliet iedzīvotājiem izmaksu pieaugumu. Bet tas ir tālāko gadu jautājums. Tuvākajos trīs četros gados noteikti to nepiedzīvosim,” norāda VARAM pārstāve.

Ūdeņu izpētes projekts tiek īstenots septiņās valstīs. Tas beigsies pēc gada, un tad pētnieki iesniegs valdībām un Eiropas Komisijai rekomendācijas, ka novērts medikamentu piesārņojumu.