Mediju uzraugi kaļ plānus, kā ierobežot Kremļa propagandu, bet kanālus slēgt negrasās

1 komentārs
Mediju uzraugi kaļ plānus, kā ierobežot Kremļa propagandu, bet kanālus slēgt negrasās
Foto: f64

Saeimas deputāti vēlas, lai Latvijas mediju uzraugi rīkojas izlēmīgāk, aizsargājot Latvijas informatīvo telpu no Kremļa propagandas. Tas kļūst īpaši aktuāli, tuvojoties Saeimas vēlēšanām.

Taču uzraugi norāda, ka negrasās spert radikālus soļus, jo Krievijas televīzijas kanālu aizliegšana varētu draudēt ar prāviem naudassodiem.

Nacionālā drošības komisijas mēneša sākumā kritizēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un Kultūras ministriju par vilcināšanos sagatavot priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai no Kremļa propagandistiem. Nu mediju uzraugi savu redzējumu noformulējuši, taču brīdina, ka mēri attiecībā uz mēri nebūs galēji.

Dace Ķezbere
NEPLP priekšsēdētāja

Mēs ejam tos soļus, kas ir paredzami, un nekādā gadījumā mēs neiesim nekādus ekstremālus soļus ar kanālu slēgšanu, kas nav paredzēta procedūrā, jo minimālais sods par procedūras neievērošanu ir 392 000 eiro, un es domāju, ka neviens nav gatavs uz šādu sodu sankciju vēršanu pret Latvijas valsti.

Tā vietā mediju uzraugi vēlas likumu papildināt ar prasību, ka visiem notikumiem un faktiem jābūt atspoguļotiem ne vien pēc iespējami precīzi, bet arī neitrālāk. Tiesa, nepasakot, kuri būs tie eksperti, kas šo neitralitāti vērtēs.

Ivars Āboliņš
NEPLP loceklis

Šis neitralitātes princips ļautu mums vērsties pret gadījumiem, kad Latvija tiek apmelota, kad šī neitralitāte netiek ievērota. Un manā skatījumā ir jāparedz efektīvi soda veidi, piemēram, konkrēts procents no uzņēmuma apgrozījuma, tas mums ļautu vērsties ne tikai pret naida runu, bet arī atsevišķos gadījumos pret meliem.

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un ierobežotu Krievijas propagandas izplatīšanu, Saeima rosina noteikt, ka 90% no televīzijās pārraidītā satura jābūt kādā no Eiropas Savienības valstu valodām. Taču mediju uzraugi Latvijā, kā arī televīziju operatori, šajā priekšlikumā saredz zemūdens akmeņus.

Tā, piemēram, viens no pašmāju lielākajiem TV operatoriem – “Lattelecom” – norāda: ja nāksies samazināt pārraidāmo krievu kanālu daudzumu, visticamāk, pazudīs tieši tie alternatīvie kanāli, kuri translē augstākas  kvalitātes ziņas un informatīvo saturu, jo šādiem kanāliem Latvijā ir zema popularitāte.

Toms Meisītis
“Lattelecom” Juridiskās daļas direktors

Ņemot vērā, ka šiem kanāliem ir relatīvi zemi reitingi, operatoriem varētu būt kārdinājums atstāt tieši tos populārākos Krievijas kanālus vai kanālus krievu valodā. Līdz ar to tās alternatīvās informācijas daudzums krievu valodā varētu pat samazināties, un šo lielo, populāro kanālu pozīcijas tirgū varētu pat stiprināt.

Mediju uzraugi savukārt vērš uzmanību, ka ne viss saturs, ko pārraida krieviski, satur Kremļa propagandu. “Ar to ir jābūt pietiekami uzmanīgiem, varbūt krievu valoda nav tas lielākais bieds, jautājums, kā mēs noformulējam šos propagandas kanālu definīciju,” piebilst Ķezbere.

Otrdien visas iesaistītas puses turpinās strīdus par grozījumiem Elektronisko līdzekļu plašsaziņas likumā jau Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā.