Mazākumtautības arvien retāk patērē tām paredzēto saturu sabiedriskajā televīzijā un radio

3 komentāri

Mazākumtautības Latvijā arvien retāk patērē tām speciāli veidoto saturu, kuru pārraida sabiedriskie mediji – LTV7 un Latvijas radio 4. Lai sasniegtu nelatviešu auditoriju, un mazinātu iespēju, ka mazākumtautības tiek pakļautas Kremļa propagandai, plānots veidot jaunu digitālo platformu.

Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisija šodien sprieda par to, kā attīstīt Latvijas sabiedriskos medijus (LSM), lai tie sasniegtu mazākumtautības. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa uzsver, ka Kremļa propagandas kanāliem joprojām ir ietekme uz mazākumtautību auditoriju, īpaši, ja skatītāji vecāki par 50 gadiem.

Vienlaikus jaunāki cittautieši informāciju gūst dažādās interneta platformās un sociālajos tīklos. Pēc pētnieces domām, politiķiem jādomā, kā palīdzēt nelatviešiem stiprināt saikni ar Latviju, kā šo auditoriju ieinteresēt Latvijā radītā saturā.

“Ņemot vērā to, ka man liekas, tas saturs ir svarīgākais, ir jādomā, kā mēs varētu atbalstīt Latvijas krievvalodīgos žurnālistus, uzdodot kaut kādus projektus veidot. Pieļauju, ka Baltijas valstīs ir arī gana daudz Kremļa disidentu, un faktiski viņu balsis arī varētu būt dzirdamas Latvijas informatīvajā telpā,” teic Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece

Nacionālā Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) savukārt izpētījusi, ka šobrīd veidotais saturs sabiedriskajos medijos krievu valodā  patiesībā viņus nesasniedz. Piemēram, mazākumtautībām paredzēto LTV7 saturu patērē 60% latvieši, bet tikai 40% – paši krievvalodīgie. Savukārt digitālajā vidē augoša auditorija ir sabiedrisko mediju ziņu portāla –  “Lsm.lv” krievu versijai. Tieši to iecerēts stiprināt.

“Tas, kas šobrīd ir izstrādāts un uz ko mēs ejam uz vienotu platformu uz LSM bāzes, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio rada multimediālu saturu, no LTV7 saturs tiek pārcelts uz šo LSM platformu, lai nodrošinātu vienotu  saturu pieejamību,” norāda NEPLP pārstāve Aurēlija Ieva Druviete.

Lai šo koncepciju īstenotu, nepieciešami 440 000 eiro, kas ietvertu arī vienreizēju investīciju multimediju studijas izveidē. “Šāda lieta atbalstāma, grūti pateikt, kas notiks ar auditoriju, kas ir virs 50, vai viņi spēs un vai viņiem ir iespējas pāriet no televīzijas uz interneta vidi, tas ir jautājums,” saka Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV).

Kopumā parlamentārieši no Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas piekrita, –  būtu svarīgi virzīties uz to, lai Latvijā radīts saturs krievvalodīgajiem būtu plašāk pieejams digitālajā vidē, kur auditorija “uzturas”. Tomēr nākamā gada budžetā nauda šīs koncepcijas īstenošana nav paredzēta. Tāpēc pie šā jautājuma politiķi atgriezīsies, vien runājot par 2021. gada budžetu.