Māra Sprūda krimināllietā līdz apsūdzēto uzklausīšanai aizvien netiek

2 komentāri

Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas piektdien atkal stājās tiesas priekšā. Krimināllieta par piesavināšanos, izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek skatīta jau gadu, tomēr būtiska virzība šajā procesā aizvien vēl nav. Prokuratūra ir pārliecināta, ka savākts pietiekami daudz pierādījumu aizdomās turamo saukšanai pie atbildības, advokāti tikmēr uzskata, ka apsūdzībām pamata nav.

Krimināllieta, kurā tostarp apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Sprūds saistīts ar vairāk nekā divus gadus seniem notikumiem, kad policija veica 16 kratīšanas, atsavināja dokumentus, luksus automašīnas un vairākus simtus tūkstošus eiro skaidrā naudā. Sprūdu aizturēja. Pusgadu vēlāk viņu atbrīvoja pret Latvijas mērogam iespaidīgu drošības naudu – pusmiljonu eiro.

Krimināllietā par naudas izspiešanu un piesavināšanos apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Uz piektdienas sēdi bija ieradušies visi apsūdzētie un viņu advokāti.

Kriminālprocesā apvienotas divas lietas, no kurā viena saistīta ar  “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu, kurā Sprūds apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu. Otrā lietā inkriminēta 2,6 miljonu eiro piesavināšanās uzņēmumu Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos. Krimināllietā apsūdzētie figurē dažādās noziegumu epizodēs, tajā skaitā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts nolaidībā, savukārt finansists Jorens Raitums turēts aizdomās par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

“Te ir divi virzieni – šī te piesavināšanās un ļaunprātīga pilnvaru izmantošana un otra daļa, kas ir saistīta ar banku tieši un, protams, līdz ar šiem noziegumiem seko naudas atmazgāšana,” teic prokurore Zane Pavāre.

Aizdomās turētie savu vainu neatzīst. Sprūds uzskata, ka prokuratūras apsūdzībās ir sagrozīti apstākļi. Pie tā viņš vaino vienu no prokuroriem – Uldi Cinkmani. Septembrī tiesnesis piekrita viņu noraidīt, to pamatojot ar acīmredzamo konfliktu tiesas zālē.

“Tas ir vispārzināms fakts, ka šis bijušais prokurors, kurš cēla apsūdzību Uldis Cinkmanis vairākiem cilvēkiem skaidri un gaiši bija norādījis, ka viņš ar šo lietu taisās veidot karjeru, viņš bija ieplānojis kļūt par virsprokurora vietnieku un viņam bija vajadzīga kāda skaļa lieta, ar kuru kaut ko tādu panākt. Tā ir acīmredzama situācija, ko viņš savā dzēruma stāvokli ļoti daudziem cilvēkiem ir stāstījis,” saka Sprūds.

Prognozēt, cik ilgi tiesvedība varētu turpināties ne prokurore, ne advokāti neņemas. Tajā skaitā problēmu rada fakts, ka tiesas sēde var notikt tikai tad, ja tajā piedalās visi 11 apsūdzētie.

“Gads būs pagājis drīz un vēl nekas nav attīstījies, faktiski mēs neesam tikuši pēc būtības sākt skatīt. Tā lielākā problēma ir tas, ka lieta pilnīgi negatava tika nosūtīta tiesai. Procesa virzību kavē tas, ka ir ārkārtīgi daudz trūkumu, piemēram, tas, ka lietas dalībnieki nav iepazīstināti ar visiem lietas materiāliem vēl šobrīd, jo daļa dokumentu ir iesūtīti kriptētā veidā un neviens nezina, kas šajos dokumentos atrodas,” norāda lietā apsūdzētā Īrijas pilsoņa Timotija Kellija advokāts Saulvedis Vārpiņš.

“Neviens prokurors nesūta lietu uz tiesu, ja nav pārliecināts par apsūdzēto vainu un pierādījumu pietiekamību. Jebkurā gadījumā visiem apsūdzētajiem ir izsniegti lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības, viņi arī ir iztulkoti un katram ir zināmas savas apsūdzības,” pauž Pavāre.

Līdz apsūdzēto viedokļa uzklausīšanai tiesa šodien tā arī netika. Nākamā sēde plānota pēc nedēļas.