Maksātnespējas reforma: pēdējos gados teju uz pusi sarucis administratoru skaits

1 komentārs

Pēc skaļiem skandāliem un ilgu gadu strīdiem, pēdējā laikā tomēr varētu būt izdevies – vismaz daļēji sakārtot maksātnespējas nozari. Apzinātas ļaundarības tur savulaik zēla un plauka, taču pēdējā laikā par tām dzirdams mazāk. Arī statistika liecina, ka pēc jaunu prasību ieviešanas nozari pametuši daudzi maksātnespējas administratori un arī pašu maksātnespēju skaits samazinājies.

Nav pagājis nemaz tik daudz gadu, kopš maksātnespējas nozarē bija pamatīga reputācijas krīze. Aizdomīgi maksātnespējas procesi, šaubīgi administratori.

Pēc plaša sabiedrības spiediena un vairākiem skaļiem skandāliem, sekojot kuriem atsevišķi maksātnespējas administratori jau atrodas tiesas priekšā, pēdējos gados Tieslietu ministrija veikusi plašas šīs jomas reformu, tai skaitā ieviešot administratoriem kvalifikācijas eksāmenus un pienākumu deklarēt ienākumus. Šonedēļ par to, kas iespēts jomas sakārtošanā, Saeimā atskaitījās atbildīgie dienesti.

Šīs papildu prasības būtiski paplucinājušās maksātnespējas administratoru rindas. Vēl 2017. gadā šajā arodā bija 312 cilvēki, bet patlaban vien 175.

“Gan tāpēc, ka viņi bija neatbilstošs kvalifikācijas, gan tāpēc, ka viņi bija kaut kādā veidā pārkāpuši likumu. 2018. gadā norisinājās jauno pretendentu eksāmens. Gribēju pieminēt reputācijas jautājumu, cik tas ir svarīgs. Pretendentu eksāmenam netika pat pielaists viens cilvēks. Reputācija tika izvērtēta un pateikts, ka viņš pat neiekļūs šajā profesijā,” saka Maksātnespējas kontroles dienesta direktore (p.i) Baiba Banga.

Situācija gan joprojām nav rožaina. No 2017. gada vidus Maksātnespējas kontroles dienests var doties uz pārbaudēm administratoru prakses vietā. Pēdējos divos gados bijušas 112 pārbaudes un vien 17% gadījumu nav bijis iebildumu.

Visbiežākie pārkāpumi saistīt ar lietvedības noteikumu neievērošanu, nepamatotu speciālistu piesaisti, nespēju pierādīt izmaksu pamatotību, kā arī nepienācīgu parādnieka mantas un saistību apzināšanu. Tāpat administratoriem mēdz iztrūkt dokumentu vai tie nevēršas pie likumsargiem pret uzņēmuma valdi saistībā ar mantas izsaimniekošanu.

“Ļoti daudz sliktu lietu notiek pirms maksātnespējas, un administrators nav pirmais ķēdes posms. Tas ir tikai turpinājums. Daudzi uzņēmēji maksātnespēju izmanto, lai iztukšotu aktīvus un turpinātu uzņēmējdarbību nākamajā vietā jau,” norāda Banga.

Potenciāls risinājums tam varētu būt ne tikai sodīt uzņēmējus par laikus nepieteiktu maksātnespēju, bet arī liegt tiem turpmāk ieņemt amatus citos uzņēmumos. Tieslietu ministrija (TM) ir pārliecināta, ka nozari izdodas sakārtot.

“Tas progress ir milzīgs. Ja salīdzinām ar laikus piecus desmit gadus iepriekš… Tas bija kaut kas tāds, ko vairāk organizēja noziedzīgie tendēti grupējumi. Šobrīd kontroli pilnā mērā ir pārņēmusi valsts,” saka TM parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP).

Kā liecina “Lursoft” dati, vienlaikus ar reformām pēdējos gados samazinājies arī pašu maksātnespēju skaits.

1 komentārs