Maksātnespējas administrācija lūdz policiju izmeklēt iespējamo rindas ietekmēšanu

0 Komentāru
Maksātnespējas administrācija lūdz policiju izmeklēt iespējamo rindas ietekmēšanu
Ilustratīvs foto. (Foto: f64)

Nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nokļūšana administratoru pretendentu rindā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm ir aizdomīga un pretrunā ar obligāti piemērojamo nejaušības principu. Tāpēc maksātnespējas administrācija lūgusi policiju un ekspertus lietu izmeklēt.

Pāris dienas pirms savas nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un tajā iekļauts tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, un visi rindas pašās beigās – tas ir aizdomīgi un pretrunā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kas nosaka nejaušības principu, lai novērstu iespējas konkrētam administratoram tikt izvēlētam kāda konkrēta maksātnespējas procesa veikšanai. Tomēr maksātnespējas administrācija to pamanīja tikai pēc četrām dienām.

“Piektdien, vadot rindu, procedūru, ko mēs šeit administratora ieteikšanai darām, mēs konstatējām, ka ir notikusi šāda interesanta situācija,” atklāj MNA Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža.

Maksātnespējas administrācija kopā ar tiesu namu aģentūru, kas ir servera uzturētājs,, šodien vērsās valsts policijā, un arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv”.

“Esam jautājuši, vai konstatēta sistēmas ārēja ielaušanās, vai tie procesi, kas notikuši ir normāli, vai tomēr šis te algoritms, kas nosaka nejaušības principu, nav nostrādājis,” norāda MNA Pirmā uzraudzības departamenta direktore.

Pēc maksātnespējas administrācijas pārstāves teiktā, šāda anomālija novērota pirmo reizi kopš rindu sistēmas darbības sākšanās pirms desmit gadiem. Tomēr viņai pagaidām bija grūti saprast izdevīgumu no šādas situācijas, jo izskaitļot konkrētus maksātnespējas procesus vienalga ir gandrīz neiespējami.

“Izskaitļot procesu, es gribētu teikt, ir neiespējami, jo tad, kad šī rinda, rindā stāv šie administratori, pretī tiek savienoti procesi, un viņi iet rindiņā uz augšu, šie administratori, bet, ja viņi nostājas beigās, rinda iziet cauri pusotrā mēnesī, divos. Katru dienu pieteikumi no tiesas – vienu dienu seši, citu – 36, līdz ar to neiespējami,” norāda Gabuža.

Turklāt 2. jūlijā, kā tas notiek ik ceturksni, bija paredzēta rindas sajaukšana. Tomēr advokāts Aldis Gobzems LNT norādīja, ka dīvainības maksātnespējas administratoru rindās ir ikdiena jau gadiem: “Visiem taču zināms, ka tās rindas visu laiku tādas ir, un tagad šodien te daži taisa teātri ar kaut kādiem iesniegumiem policijā. Lai beidz muļķot parastos cilvēkus, nu nav tur nekāds hakeris vai vēl kaut kas. Ja viņi grib atrast ārēju ielaušanos, tad lai viņi meklē, kurš ar naudu ārēji arī ielauzās tajā konkrētajā rindā.”

Jautāts, kā konkrētajā piemērā administrators var tikt pie kārotā maksātnespējas procesa, Gobzems norādīja, – shēma vienkārša un pieredzējušiem administratoriem darbojas kā labi uzvilkts pulkstenis: “Gaida, kad tuvojas tas brīdis, kad pietuvojas rinda, kad rinda paceļas no 171., 172., 173. numura, nokļūst līdz kādam piektajam, trešajam numuram, un tajā brīdī tiesā tiek iesniegts konkrētais maksātnespējas pieteikums. Un tad dators nejauši vai kas tur cits nejauši izvēlas konkrēto personu. Ja tur vairākas tādas, tādi darbinieki viens pēc otra, tad skaidrs, ka riska mazāk.”

Par  30. maija rītā nogalināto administratoru līdz šim bija zināms maz, tomēr tagad gaismā nāk dažādas skandalozas maksātnespējas lietas, raisot vairākas versijas iemesliem realizēt administratora pasūtījuma slepkavību.

0 Komentāru