Mājsaimniecības aicinātas pieteikties radona gāzes koncentrācijas mērījumiem

Komentāri

Valsts vides dienests drīzumā sāks radona gāzes koncentrācijas mērījumus. Plānots, ka 500 mājsaimniecībām tiks izdalīti īpaši detektori, no kuriem iegūtie rezultāti vēlāk tiks apkopoti, un, pamatojoties uz šo informāciju, tiks izstrādāts radona rīcības plāns.

Radona gāze ir viena no biežāk sastopamajām radioaktīvajām vielām, ko no zemes dzīlēm izdala dabīgie radioaktīvie materiāli. Tā kā radonam nav krāsas un smakas, bez īpašām iekārtām sajust tā klātbūtni nav iespējams, tomēr ilgstoša radona klātbūtne cilvēkiem ir kaitīga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas eksperte Jeļena Reste norāda, ka radons var izraisīt plaušu vēzi.

Foto

Cilvēks, kad ieelpo šo gāzi, tā kādu laiku uzturas plaušās, un, tā kā radona gāze ir alfa starojuma avots, tas dziļāk audos nenonāk, bet apstaro virsējos slāņus – epitēlijaudus. Ja cilvēks ilgstoši uzturas vidē, kur ir augsts radona līmenis, tas nozīmē, ka šīs izmaiņas šūnās ar laiku var summēties un izraisīt plaušu vēzi. Cilvēkiem, kas smēķē un vienlaikus atrodas radona ietekmē, šis risks ir lielāks.

Radona mērījumi Latvijā iepriekš veikti 90. gados. Tad palielināts radona daudzums augsnē un gruntsūdeņos tika atklāts vairākās vietās, tostarp Talsu un Liepājas pusē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone norāda uz radona gāzes avotiem.

Ir runa par dabisko radona gāzi. Dabīgais radons Latvijā pamatā nāk no pazemes dzīlēm. Līdz ar to tas varētu būt arī izrakteņos, ko mēs iegūstam – ģipsī, dolomītā, protams, arī būvmateriālos, kas nāk no ārzemēm, piemēram no Skandināvijas valstīm nākušā granītā.

Lielākā iespēja paaugstinātu radona gāzes koncentrāciju konstatēt ir ēku pagrabos un pirmā stāva līmenī.

Radons no pazemes dzīlēm ēkās nonāk pa plaisām un šķirbām. Apzināt teritorijas ar paaugstinātu radona līmeni Eiropas Savienība dalībvalstīm uzdeva jau pirms vairākiem gadiem, tomēr Latvijā krīzes dēļ tie tika atlikti. Nu projekts tiks īstenots ar Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras atbalstu.

Mājsaimniecības, kas vēlas pieteikties bezmaksas mērījumam, var aizpildīt anketu Valsts vides dienesta mājaslapā. Vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska norāda, ka katrai mājsaimniecībai tiks izdalīti divi detektori.

Centra darbinieki izvērtēs piedāvātos mājokļus. Ir svarīgi, lai mēs veicam mērījumus visā valsts teritorijā, nevis tikai Rīgā vai lielākajās pilsētās. Mums interesē arī mazāki pagasti, mazāki ciemi. Tiks vērtēts, lai nav vienā vietā 10 mērījumi, bet citā pagastā nav neviena mērījuma.

Tikmēr Vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda, ka pētījumā iegūtie dati galvenokārt tiks izmantoti rīcības programmas izstrādei.

Ja mēs uzzināsim kādu īpaši apdraudētu reģionu, iespējams, būs kādi valstiski lēmumi par atbalstu šim reģionam. To mēs lemsim tikai tad, kad būs kādi rezultāti.

Kopumā radona mērījumiem atvēlēts finansējums 31 000 eiro apmērā. Papildus mērījumiem mājsaimniecībās tiks noskaidrota arī radona koncentrācija dzeramajā ūdenī.

Eksperti ir pārliecināti, ka Latvijā radona līmenis ir zems. No Eiropas valstīm sliktākā situācija ir Čehijā un Slovākijā.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl