Mācību stundas, kuru priekšā atkāpjas slinkums un nogurums

Komentāri

Kamēr Latvijā vēl tikai top jaunais izglītības saturs, ir skolas, kas pašas jau spērušas soli uz priekšu un mēģina mācību procesu veidot citādāku. Gulbenes 2. vidusskolā skolēniem vairs nav jāsēž skolas solos, bet stundas rit daudz neformālākā gaisotnē.

Savukārt skolotāji savā darbā ieviesuši radošas mācību metodes, lai tieši skolēni ir tie, kas stundā strādā un paši vada mācību procesu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Skolēnus ”izceļ” no klases un soliem

Gulbenes 2. vidusskolas iesaiste starptautiskajā projektā ”Looking at learning” jeb ”Skats uz mācīšanos” deva impulsu skolotājiem eksperimentēt ar mācību procesu.
Divu gadu garumā izglītības darbinieki no Latvijas, Nīderlandes un Spānijas kopā mācījās un analizēja katras valsts pieredzi, kā skolas vidē, kas ir formāla, ieviest neformālu mācīšanās veidu. Piemēram, atsakoties no ierastās sēdēšanas klases solos. Tā vietā izveidota telpa ar ”pufiem”.

Enija
9. klases skolniece
Te ir arī ērtāk mācīties, ir mīkstie pufi, var brīvā atmosfērā sarunāties, nav tā kā skolas solā. Te ir vairāk komandas darbs, un mēs vairāk viens otrā ieklausāmies.

Literatūras skolotāja Vita Medniece šeit rīko stundu, kurā skolēniem jāstrādā grupās. Noteikums – katrā komandā jāizvirza viens cilvēks, kura uzdevums ir sekot tam, lai pilnīgi visi komandas biedri iesaistās darbā. Tātad, ja kāds nav izteicis viedokli, viņa uzdevums būs to pajautāt.

Meklējot atbildes tviterī

Katrā no ”stacijām” skolēnu grupai jāveic kāds uzdevums, kura pamatā ir Klāva Elsberga dzeja. Piemēram, kopīgi jāizlemj, kuru no dzejnieka tviterī esošajām dzejas rindām labprāt nosūtītu savam draugam, un kuru – cilvēkam, ar ko sanācis strīds vai kuru pametis mīļotais cilvēks. Pēc tam jāpamato, kā tās varētu attiecīgajā situācijā noderēt.

Citā ”stacijā” skolēniem pašiem jākļūst par dzejniekiem un jāuzraksta dzejoļa turpinājums. Vēl kādā – Elsberga dzeja jāizsaka ar attēliem. Jaunieši vienbalsīgi atzīst, ka mācības šajā telpā ir vismīļākās. Pat slinkums un nogurums šādu stundu priekšā atkāpjoties.

Liza
Te mēs labāk saprotam tēmu, un mācību process ir daudz radošāks. Visi ir atvērtāki.

Daniels
Te jūtamies daudz brīvāk, domas atraisās un kaut kas jauns dzimst, skaistas idejas. Šādā vidē vairs neuztveram skolotāju kā skolotāju, jo viņš tad ir daļa no klases.

Prasmju attīstīšana nevis iekalšana

Tiesa, aiz aizraujošajām 40 minūtēm stāv vairāku stundu ilgs sagatavošanās darbs, atzīst literatūras skolotāja. Šādu stundu lielākais ieguvums esot tas, ka jaunieši apgūst ne tikai konkrēto tēmu un saturu, bet arī prasmes, kas vajadzīgas ārpus skolas.

Vita Medniece
Gulbenes 2. vidusskolas literatūras skolotāja
Piemēram, viņi iemācās sadarboties, plānot savu darbu, iemācās sadalīt pienākumus, un man liekas, ka šīs prasmes ir vairāk nepieciešamas dzīvē nekā vienkārši zināšanas par Klāva Elsberga dzeju. Arī spēja pamatot savu viedokli, pastrīdēties ar klases biedriem, pārliecināt par savu taisnību.

”Pa vecam” vairs negrib

Projekts, kuru sāka divas skolotājas, nu ienesis jaunas vēsmas arī pārējo pedagogu darbā. Tiek meklētas jaunas mācību metodes, skolotājs stundas darbu virza, nevis vada. Direktore Edīte Kanaviņa uzskata, ka skolotājus ļauties radošai pieejai visbiežāk ierobežo apziņa, ka galvenais atskaites punkts būs eksāmeni.

Edīte Kanaviņa
Gulbenes 2. vidusskolas direktore
Ir tas lielais jautājums, vai es uzdrīkstēšos, vai es uzticēšos, vai noticēšu tam, ka tas rezultāts būs? Vienā brīdī šķiet, nē, tā kā es strādāju iepriekš rezultāts bija ātrāks un taustāmāks. Bet vai tas bija tik paliekošs? Tas ir lielais jautājums. Un tajā brīdī nenobīties un neatgriezties tajās vecajās, ierastajās sliedēs, bet turpināt iet pa pārmaiņu ceļu, tas ir tas lielais šī brīža izaicinājums.

Gulbenes novada izglītības pārvalde nu apņēmusies projektā gūto pieredzi un labo praksi pārnest arī citām pašvaldībā esošajām skolām, rīkojot kursus pedagogiem.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl