Kā cilvēku redzi un uzmanību ietekmē 3D ekrāni? To pēta LU pētnieki

Pievienot komentāru

Zinātnieki Latvijā šobrīd pēta, kā trīs dimensiju volumetriskie ekrāni ietekmē cilvēku redzi un uzmanību. Pētījums guvis Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā aizvadītā gada Latvijas zinātnes sasniegums.

Pirmie rezultāti liecina, ka Latvijā ražotie trīsdimensiju ekrāni skatītāja redzei ir draudzīgi. Acis jūtas daudz komfortablāk, gluži kā skatoties uz reālu priekšmetu. Pat vēl vairāk – minētos ekrānus izmantojot radioloģijā, varētu pieaugt diagnostikas precizitāte.

Latvijas Universitātes (LU) pētniece Tatjana Pladere pētījumā, kā cilvēku acis reaģē, skatoties uz volumetrisko ekrānu, piedalās jau no paša sākuma – 2017. gada. Iegūtie rezultāti liecina, ka acis, vērojot ekrānu, jūtas tā it kā skatītos uz reālu priekšmetu.

“Tā kā katrs attēls tiek parādīts citā attālumā, tad mums izdodas acis virzīt uz citiem punktiem telpā. Tas ir līdzīgi, kā mēs skatāmies uz priekšmetiem telpā dabiskos apstākļos, kaut kas ir tuvāk, kaut kas ir tālāk,” skaidro LU pētniece Pladere.

Šis ir gadījums, kad uzņēmēji sadarbojas pat ar vairākām universitātēm. Arī Latvijas kompānija ”Light Space Technologies”, izmantojot Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku datus, varēs uzlabot volumetrisko ekrānu ražošanu.

Latvijas Universitātes profesore Gunta Krūmiņa tikmēr akcentē volumetrisko ekrānu būtiskāko atšķirību no plaši pazīstamajiem 3D ekrāniem. Volumetriskajos ekrānos telpiskuma saskatīšanai nav nepieciešamas brilles vai kāda cita ierīce. Šajā gadījumā, mainoties fokusa dziļumam, cilvēka acu muskuļi izvingrinās un nepārslogojas.

“Līdzīgi kā sēdēšana krēslā, kur mums neļauj kustēties un pusstundu jāstrādā pie datora. Tad pēc pusstundas mēs jūtam, ka nav labi. Tad, kad mēs skatāmies 2D ekrānā, mēs fokusējam vienā attālumā. Ir saspringti sēdēt vienā situācijā. Tad pēc pusstundas jūtam diskomfortu, bet, kas šeit notiek, acs nepārtraukti pārslēdzas,” stāsta Gunta.

Minētā priekšrocība volumetriskos ekrānus padara ļoti nozīmīgus, piemēram, radiologu darbā. Universitātes pētnieki pārliecinājās, ka, izmantojot telpisko attēlu, radiologi varēja vieglāk atrast slimību pazīmes datortomogrāfijas attēlos, kā arī speciālistu acis ilgi saglabāja darba spēju, kas samazina kļūdas iespēju un palielina diagnostikas precizitāti.